Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vēlos uzsvērt, ka nekāda dalījuma pozīcijā vai opozīcijā faktiski nav, katrs deputāts balso tā, kā uzskata par pareizu, tikai "Vienotības" deputāti, sekojot "lielās politikas" paraugam, ir sevi pozicionējuši kā opozīciju.

Pašvaldības budžeta veidošana ir sarežģīts daudzpakāpju pasākums, kas ilgst aptuveni 2–3 mēnešus. Ja valsts budžets tiek pieņemts ātrāk, tad arī pašvaldības budžetu pieņem jau gada sākumā, jo likums nosaka, ka tas jāapstiprina divu mēnešu laikā kopš valsts budžeta stāšanās spēkā, līdz ar to mūsu budžeta pēdējais apstiprināšanas termiņš bija 28. janvāris.

Budžeta sagatavošana sākas ar iestāžu un struktūrvienību budžeta pieprasījuma iesniegšanu, kuras beigu termiņš bija noteikts 15. novembris. Tad visi pieprasījumi un iespējamie ieņēmumi tiek apkopoti. Parasti vajadzību ir vairāk, nekā iespēju tās apmierināt, tādēļ kopā ar iestāžu vadību tiek noteiktas prioritātes un mazināti izdevumi tiktāl, līdz budžeta projekts ar visiem pielikumiem ir gatavs izskatīšanai komitejās.

Nekādi nevaru piekrist domai, ka deputāti ir zinošāki par iestādes vajadzībām un prioritātēm nekā to vadītāji, it sevišķi, ja deputāti iestādes nav apmeklējuši gadiem. Visu struktūru budžeti tiek izskatīti arī komitejās, kurās tad arī ir tā lielā iespēja deputātiem izteikt savus priekšlikumus grozījumiem. Veidojot šī gada budžetu, visas iestādes un struktūrvienības ievēroja noteiktos termiņus, tādēļ janvāra sākumā jau varējām apspriest budžeta projekta pirmo variantu, kurā pieprasījums pārsniedza ieņēmumus aptuveni par Ls 800 000.

2. janvārī "Vienotības" deputāti iesniedza papildu pieprasījumu par Ls 334 500, t. sk. uzņēmējdarbības atbalsta programmai rezervēt Ls 200 000. Minētā programma domē nav apstiprināta. Jāsaka, ka tās noteikumu projektā nav ņemts vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kas aizliedz pašvaldības līdzekļus ieguldīt privātpersonu un komercsabiedrību īpašumos, izņemot pašvaldības veidotās komercsabiedrībās, ja tās savukārt ir veidotas atbilstoši attiecīgajam likumam.

Deputātu pieprasījumā minētās summas bija bez kāda pamatota aprēķina. Pieprasījumā tika minēta virkne darbu, kam nepieciešami projekti, kā, piemēram, ielu apgaismojuma izbūve, līdz ar to šie darbi nav paveicami šajā gadā. Bija minēti arī darbi, kas jau bija iekļauti budžeta projektā, kā, piemēram, tirgus nojumes uzstādīšana un Ķeguma prospekta šķembošana. Ņemot vērā faktu, ka pašvaldības budžets bez valsts iezīmētām dotācijām ir aptuveni 2,5 miljoni latu, tad, lai iekļautu izdevumu daļā iesniegtos priekšlikumus, būtu vai nu jāatrod papildu ieņēmumi, vai jāsamazina citi izdevumi, kas jau tā galvenokārt ir paredzēti tikai iestāžu uzturēšanai un iesākto projektu turpināšanai. Finanšu – attīstības komitejas sēdē tās locekļi vienojās no iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstīt dzīvojamo ēku siltināšanai nepieciešamās dokumentācijas izstrādāšanu, šim mērķim atvēlot Ls 3000.

Domes komiteju sēdēs nekādas vētrainas diskusijas par budžeta projektu neizvērtās, taču pārsteigums tika sagaidīts dienu pirms domes sēdes, kad visi izdevumi jau bija sabalansēti ar plānotajiem ieņēmumiem. "Vienotības" deputāti iesniedza savu skatījumu par iespējām taupīt budžeta līdzekļus un virkni jautājumu par izdevumu tāmēm. Lieki teikt, ka dienu pirms noteiktā budžeta apstiprināšanas termiņa beigām pārtaisīt visu budžetu vienkārši nav iespējams.

Grūti spriest, vai priekšlikumu iesniedzēji joprojām nesaprot, kāda ir domes lēmumu pieņemšanas kārtība, vai speciāli pārkāpj pašvaldības nolikumu. Protams, deputāti bija ieguldījuši lielu darbu, lai šo materiālu uz 12. lpp. sagatavotu, taču jebkuram darbam jābūt ar jēgu. Iesniegtie priekšlikumi liecināja tikai par to, ka to autoriem faktiski nav priekšstata par iestāžu darbu un to vajadzībām, atsevišķu izdevumu pozīciju saturu un darbu izmaksām, kā arī to, ko vispār nozīmē atsevišķas izdevumu pozīcijas. Tas būtu piedodams deputātam, kurš pirmoreiz saskaras ar pašvaldības budžeta veidošanu, taču izbrīnu rada tas, ka arī tie deputāti, kas ļoti cītīgi domē strādājuši vairāk nekā četrus gadus, šīs lietas nepārzina.

Galu galā faktiski bija laiks visu janvāri noskaidrot neskaidros jautājumus. Minēšu tikai dažus no šiem priekšlikumiem. Tautas tērpu šūšana pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu deju kolektīviem neesot prioritāte, kaut gan visi kolektīvi gatavojas nākamā gada skolēnu Dziesmu un deju svētkiem. Mācību iestādēm nav nepieciešams abonēt periodiku. Deputāti neko nebija dzirdējuši par skolas būvniecībā paveikto un sociālo pakalpojumu centra labiekārtošanā paveikto nepieciešamību no šī gada budžeta norēķināties par darbiem, jo to izmaksas 2013. gadā bija lielākas, nekā budžetā paredzēts. Domes administrācijā faktiski jāatlaiž virkne darbinieku, jo deputāti nesaprot, kas slēpjas zem EEK "pārējie darbinieki", kaut gan decembra sēdē tika apstiprinātas visas amata vietas ar atalgojumiem.

No sociālā dienesta budžeta jāizņem visu to pasākumu finansēšana, kas paredzēti pensionāriem, kā arī līdzmaksājumi vecākiem par ēdināšanu bērnudārzos un skolēnu nopelnītās brīvpusdienas. Mercendarbes muižas uzturēšana vispār jāpārtrauc. Laikam deputāti vēlas Baldonē redzēt vēl vienu izdemolētu graustu, tikai tagad jau pašvaldības īpašumā. Interesanti, ka tie paši deputāti savulaik ieteica muižas pārvaldīšanai pieņemt darbā menedžeri ar ļoti iespaidīgu algu. Deputāti diemžēl nesaprot, ka ir virkne izmaksu, kas saistītas ar iekārtu obligātu uzturēšanu kārtībā, kā, piemēram, lifts sociālajā centrā. Kultūras centru (kino) faktiski tiek ieteikts slēgt un telpas izmantot citām vajadzībām. Tikai kādām, par to priekšlikumu nav.

Bibliotēku jāpārvieto uz kādu citu pašvaldībai piederošu ēku, un esošās telpas nav jāremontē. Jautājums, kuras tad ir tās citas ēkas, kas pieder pašvaldībai un kuras nebūtu jāremontē? "Baldones Ziņas" nav jāizdod, pietiek ar 200 eksemplāriem. Tas nekas, ka šobrīd visi 2000 eksemplāru ir pieprasīti un pašvaldībai ir obligāti kaut kur jāpublicē virkne dokumentu, kā, piemēram, visi saistošie noteikumi. Īpaši interesants bija priekšlikums atteikties no tirgus nojumes uzstādīšanas, par kuru minētie deputāti esot divus gadus cīnījušies un savā rakstā "Baldones Ziņu" numurā pasniedz kā īpašu savu sasniegumu. Šādiem priekšlikumiem sekoja loģisks domes noraidījums, un ar balsu vairākumu sagatavotais budžets tika apstiprināts.

Savā rakstā "Vienotības" deputāti pārmet, ka ienākumi tiek papildināti, pārdodot pašvaldības īpašumu. Varam jau sēdēt kā suņi uz siena kaudzes, neko nepārdot un tērēt pašvaldības līdzekļus šo zemes gabalu sakopšanai. Varbūt tomēr prātīgāk ir pārdot apbūves zemi, lai notiek attīstība, lai nāk klāt iedzīvotāji, kas maksā nodokļus, kam ir bērni, kas mācās mūsu skolās, un nav jātērē nodokļu maksātāju nauda tukšu zemes gabalu kopšanai? Interesanti, ka, apspriežot novada attīstības programmu, tieši "Vienotības" deputāti rosināja pat labiekārtot pašvaldības teritorijas, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus. Varbūt tomēr ir vērts būt konsekventākiem?

Baldones novads nav no tiem bagātākajiem. Mūsu vajadzības patiešām ir lielākas, nekā pašreizējās iespējas, taču arī ar ierobežotiem līdzekļiem katru gadu spējam veikt ieguldījumus infrastruktūrā, sakārtot kādu teritoriju, turpināt attīstīt izglītības iestādes, piesaistīt ES fondu līdzekļus, ieguldīt mūsu darbinieku kvalifikācijas celšanā. Mēs nevaram pārcelt mūsu pašvaldību pie jūras, lai iegūtu ostas, nevaram arī pārcelties tuvāk Rīgai, lai būtu uzņēmējiem tikpat interesanta pašvaldība kā Mārupe, Babīte vai Ķekava.

Pašvaldības ģeogrāfiskais izvietojums lielā mērā ietekmē tās attīstības iespējas un ienākumus, kā arī rada lielas problēmas, kas prasa lielus līdzekļus. Mēs iztiekam ar savu naudu un cenšamies saglabāt un attīstīt to, kas mums ir. Tikai ar aklumu sistais to nav spējīgs saskatīt. Vai arī nevēlas saskatīt.