03.04.2012 16:56

Ģimenes ekoloģija pret naudas un baiļu mašīnu

Autors  Anna Suhanova, auglības atpazīšanas metožu instruktore, vecmāte
Novērtēt šo ziņu
(5 balsojumi)
Anna Suhanova: „Cilvēks, kas neizprot savas pamatvajadzības, mūsdienu pasaulē pakļauts lielām briesmām. Valsts, kura tās pazaudējusi, pakļauta izmiršanai, demogrāfiskai krīzei.” Anna Suhanova: „Cilvēks, kas neizprot savas pamatvajadzības, mūsdienu pasaulē pakļauts lielām briesmām. Valsts, kura tās pazaudējusi, pakļauta izmiršanai, demogrāfiskai krīzei.” Delfi

Pirms sākam runāt par neauglību un abortu nodarīto ļaunumu, būtu jānoskaidro, kas veido cilvēka vērtības.

„Ģimenes ekoloģijas institūts" uzskata, ka visam pamatā ir ģimene, kas balstīta dabiskā laulībā, vai arī tās neesamība.

Kas nepieciešams pilnvērtīgām attiecībām?
Dabiska laulība ir vīrieša un sievietes savienība, atvērta dzīvībai, spējīga adaptēties sociālajā vidē un noteiktā valsts iekārtā.

Tādas ģimenes traucē tiem, kas mēģina pasaulei uzspiest nāves civilizāciju.

Tikai laulība, kas balstīta uz dabisku ģimeni, var stāvēt pretī nāvei, jo nodod no paaudzes paaudzē cilvēciskās vērtības un dabiskās nepieciešamības. Cilvēkam nepieciešama drošība. Cilvēkam nepieciešams mīlēt, atdot sevi un būt mīlētam, pieņemt otru. Cilvēkam nepieciešama cita cilvēka tuvība viņa labās gribas novērtējumam. Cilvēkam nepieciešama pārliecība, ka viņš ir vajadzīgs kādam uz mūžu un nevis tikai uz laiku, kamēr viņš apmierina kāda vajadzības. Cilvēkam nepieciešama patiesa informācija, īpaši dzīvībai svarīgos jautājumos. Patiesība nepieciešama, lai realizētu cilvēkam doto brīvo gribu, lai svarīgu lēmumu pieņemšanā izdarītu brīvu izvēli. Cilvēkam nepieciešama laime – katram ir savi priekšstati par to, bet visi tiecas pēc viena – būt pašiem savā vietā.

Cilvēks, kas neizprot savas pamatvajadzības, mūsdienu pasaulē pakļauts lielām briesmām. Valsts, kura tās pazaudējusi, pakļauta izmiršanai, demogrāfiskai krīzei.

Vai nelaulājies cilvēks kopdzīvē var iegūt izpratni par savas personības pilnību? Kāpēc laulāties, ja vīrietis un sieviete dzīvo kopā un viņiem ir labi? Kāpēc mūsdienās daudzi jauni cilvēki tik ļoti aizstāv savas tiesības dzīvot kopā bez laulības?

Ja oficiālai laulības reģistrācijai nav nekādas nozīmes, kāpēc homoseksuāļi tik ļoti cīnās par tiesībām legalizēt kopdzīvi un laulības atzīšanu? Viņi apstiprina, ka viņiem kopā ir labi, viņi saņem fizisku un emocionālu apmierinājumu. Tomēr viņi pieprasa attiecību oficiālu atdzīšanu un tiesības adoptēt bērnus, rīkot demonstrācijas un publiskas orģijas, lai pievērstu sev uzmanību un saņemtu sociālu statusu.

Kāpēc gan tik daudz trokšņa, ja sociāla kopdzīves atdzīšana neko nenozīmē? Tas ir ļoti vienkārši! Cilvēka seksuālā pilnība ietver sevī vismaz četras funkcijas: sociālo, reproduktīvo, emocionālo un fizisko. Homoseksuāļu prasības norāda uz to, ka fiziskā un emocionālā funkcija neapmierina viņu tuvību. Tas nozīmē, ka viņi, paši to neapzinādamies, apliecina: sociālā un reproduktīvā funkcija ir nepieciešamas cilvēku pilnvērtīgām attiecībām. Tie, kas atsakās no oficiālas laulības, aizstāv tiesības neuzņemties atbildību par otru cilvēku, ar kuru viņi ir kopā, par bērniem, kuri var piedzimt.

Attīstība un deformācija sākas mātes miesās
Reproduktīvās sistēmas fizioloģisko iespēju attīstību var sadalīt divos posmos. Pirmais –seksuālās aktivitātes sākums, otrais – bērnu radīšana. Tikumisko pamatu sagraušana noved pie tā, ka abus posmus vienu no otra šķir daudz laika. Izveidojas sievietes organisma stāvoklis, ko var saukt par „bērnu radīšanas funkcijas piespiedu degradāciju". Līdzīga fizioloģiska pataloģija var izveidoties citos orgānos, ja, piemēram, cilvēkam ilgu laiku nav iespējas kustēties, vai ir nepieciešamība badoties. Šīs parādības tiešām uzskata par patoloģijām, taču bērnu radīšanas orgānu disfunkciju, kas skar lielāko daļu mūsdienu sieviešu, atzīst par normālu, pat atbalstāmu un nepievērš tai daudz uzmanības. Veidojas pretruna, kas dīvainā kārtā nerada izbrīnu: ilgstoša atturēšanās no bērnu dzemdēšanas – tā ir norma, tas ir labi, bet atturēšanās no intīmām attiecībām – slikti un neieteicami, veselībai kaitīgi.

Seksualitāte bez bērnu radīšanas un bērnu radīšana bez seksualitātes ir kļuvusi par sociālu, sabiedrībā atbalstītu un materiāli nostiprinātu normu: izsargāšanās un grūtniecības pārtraukšanas nozīmē no vienas puses, mākslīgās apaugļošanas no otras puses.

Šāda acīmredzama vardarbība pret cilvēka reproduktīvo sistēmu nevienu nebiedē, kaut arī reproduktīvā sistēma no visām citām organisma sistēmām atšķiras ar sociālo nozīmīgumu.

Personības attīstība sākas mātes miesās, un arī personības deformācija sākas turpat. Bioloģiskā līmenī tas ir saistīts ar apstākļiem, kuros veidojas smadzenes. Mātes miesas, kuras skārusi slimība, kas saistīta ar kādu mākslīgās neauglības formu, nevar radīt normālus apstākļus cilvēka smadzeņu attīstībai. Neveselas smadzenes ir galvenais cilvēka personības deformācijas iemesls.

Mākslīgā neauglība, kas šodien ir tik raksturīga lielākajai daļai sieviešu, ir daudzu sieviešu organismā, ģimenē, sabiedrībā novērotu patoloģiju galvenais cēlonis. Laulātie, kas nav saistīti dabīgā intīmā tuvībā, nav spējīgi izveidot tādu ģimeni, kas veicinātu bērnu normālu psihofizisku attīstību.

Ļeņina idejas dzīvo un uzvar
Kas ir ģimenes ekoloģija? Ģimenes psihoterapijā ekoloģija ir ģimenes sistēmas veidojošs un regulējošs faktors. Ģimene kā ekosistēma pastāv mūsdienu mainīgajā sabiedrībā un ne vienmēr ir spējīga adekvāti reaģēt un ārējo ekosistēmu izmaiņām. Vārds ekoloģija ir radies no grieķu vārda „ekos", kas tulkojumā nozīmē „mājas", un ģimenes ekoloģijas sākumpunkts ir bērna pirmās mājas – mātes miesa, kur veidojas personības psihofiziskie pamati. Diemžēl ļoti bieži jau tur cilvēks sastopas ar dažādām vardarbības formām. Pirmās mājas pieder mātei, bet tā ir arī vienīgā iespējamā telpa, kas var dot bērnam drošību un dzīvotspēju pirmajos deviņos mēnešos. Bērns pieņem māti kā daļu no sevis.

Nākošais „ekos" ir ģimene. Šīs mājas, tāpat kā iepriekšējās, ne vienmēr ir draudzīgas. Arī tēvzeme ir ļoti svarīgs „ekos". Cilvēks, kas neizjūt piederību tēvzemei, zaudē savu kultūrvēsturisko mantojumu. Ne visi dzīvo tēvzemē, taču paaudžu saikne ir jājūt. Ne jau tāpēc, lai dalītu pasauli „savējos" un „svešajos", bet lai saprastu, „kas es esmu, no kurienes un uz kurieni es eju". Nākamās mājas ir valsts, kurā cilvēks dzīvo. Tā eksistē noteiktā vēsturiskā laikā un ģeopolitiskā situācijā. Zeme ir mūsu kopējās mājas daudz ietilpīgākā mājā – Visumā. Līdz šim ekoloģijas jautājumus bija pieņemts izskatīt tikai vienā kontekstā: „Zeme – mūsu mājas,", sargājot cilvēka māju no paša cilvēka un sašaurinot ekoloģijas jautājumus līdz vides aizsardzībai. Dabas resursu aizsardzību cilvēks pārvērš nebeidzamā cīņā, kas turpināsies tik ilgi, kamēr cilvēks nekļūs brīvs no dažādām piespiešanas un vardarbības formām.

Krievu revolūcija ar likumu apstiprināja savu bērnu slepkavību. Šī sociālā norma pirmo reizi visā pasaulē tika pieņemta 1920. gadā Ļeņina dekrētā. Boļševiku revolūcija izplatījās visā pasaulē, pārdēvējot sevi par seksuālo revolūciju. 1973.gadā tā lika ASV pieņemt likumu par abortu legalizāciju. Ļeņinisma idejas uzvar pasaulē. Tagad daudzas Eiropas valstis, kas daudzus gadus kalpoja komunistiskajam režīmam, cenšas pierādīt savu neatkarību, aizmirstot, ka joprojām dzīvo pēc tā laika likumiem un patiesu neatkarību iespējams iegūt, atceļot ļeņinisma likumus savās valstīs. Šie likumi ir spēkā visos kontinentos, pat Eiroparlaments aizstāv ļeņinisma dekrētu.

Šīs absurdās uzticības iemesls slēpjas ģimenes institūta sagraušanā. Nemitīgā partneru maiņa neierobežoti pazemo cilvēka cieņu, padarot cilvēku par lietu, ko īslaicīgi izmanto.

Cilvēku pārdod pa daļām
Reklāma mūsdienu sabiedrību nolemj patērētāju sabiedrības dzīvei. Patērēt visus un visu, tajā skaitā cilvēku. Cilvēks pakāpeniski kļūst par izejvielu naudas ražošanas noslēgtajā lokā. Naudas pelnīšanas shēma no cilvēciskā materiāla ir vienkārša un saprotama, kaut arī daudzi to vienkārši nepamana.

Pirmais minētās shēmas posms ir dabīgās cilvēka seksualitātes deformācija, kas izriet no dzimtas turpināšanas instinkta. Lai varētu ekspluatēt šo vareno instinktu, ir nepieciešams atdalīt seksualitāti un dzimtas turpināšanu. Tādēļ nepieciešams izraisīt interesi par seksuālu baudu bez dzimtas turpināšanas un nepieciešamību turpināt dzimtu bez seksualitātes. Šī nedabīgā atdalīšana tiek sludināta vienā laidā, un tāpēc to uztver kā normu. Sabiedrībā to iekļauj, izmantojot vizuālo vardarbību. Izejot no mājām, acis nepārtraukti atduras pret reklāmas saukļiem, plakātiem – lielā daudzumā visās iespējamas publiskās vietās.

Cilvēku pārdod pa daļām. Īpaši veiksmīgi šodien izmanto dažādas sievietes ķermeņa daļas. Atkailinātais sievietes ķermenis šodienas pasaulē ir modes lieta, ko pārvērš par reklāmu un preci. Jaunas meitenes pašas to nesaprotot, pašas par savu naudu piedāvā savu ķermeni mūsdienu tirgū.

Atteikšanās no dzimtas turpināšanas zemapziņā ietekmē cilvēka hipofīzes reproduktīvo sistēmu, nospiež dzimtas turpināšanas instinktu, kas savukārt stimulē seksuālo dziņu un seksuālo uzvedību. Minētās fizioloģiskās izmaiņas arī nes peļņu, veidojot mūsdienu tirgū nišu, kas veicina potences un seksuālās funkcijas atjaunošanu.

Problēmas saknes var ieraudzīt dabīgās ģimenes deformācijas procesā, bet augļus – demogrāfiskajā krīzē. Daudzos gadījumos būtu nepieciešams tikai atjaunot dzimtas turpināšanas instinktu. Taču pieprasījums pēc dzimtas turpināšanas var būt tikai dabiskā ģimenē.

Seksualitātes pretdabiska veicināšana un pēc tam tās zaudēšana ir lielisks naudas pelnīšanas materiāls. Taču tas vēl nav viss. Naudas pelnīšanas sistēma izmanto arī citus cilvēciskus zaudējumus, kas rodas, atsakoties no dzimtas turpināšanas.

Atteikšanās no dzimtas turpināšanas atspoguļojas sievietes ārējā izskatā, jo atteikšanās kļūt par māti izjauc dabīgo reproduktīvās sistēmas hormonālo darbību. Pati par sevi atteikšanās no dzimtas turpināšanas jau bremzē, bet reizēm pat bloķē minēto hormonu darbību, bet vēl vairāk hormonālo līdzsvaru izjauc mākslīgās hormonālās kontracepcijas lietošana. Taču sievišķības un pievilcības zaudēšana var atnest lielu naudu kosmētiskas un plastiskās ķirurģijas jomā.

Atteikšanās no mātes lomas visbiežāk beidzas ar auglības pazemināšanos, ar to pelna mākslīgās apaugļošanas institūti un klīnikas. Tas vēl nav viss. Atteikšanas no bērnu radīšanas, īpaši pati vardarbīgākā tās forma, savu bērnu slepkavošana pirms to piedzimšanas, noved pie smagām, reizēm neatgriezeniskām sekām, kas saistītas ar psihiskiem traucējumiem. Depresijas, fobijas, atkarības, tajā skaitā maniakālās, bieži ir eksistenciālu baiļu rezultāts, kas piedzimst cilvēka būtības dziļumos kā bailes no nāves, ne tikai fiziskas nāves, bet gan personības iznīcināšanas kā šajā gadsimtā, tā arī turpmākajās paaudzēs, savos pēcnācējos. Minētās bailes arī nes peļņu, sākumā ar alkoholu un narkotikām vai citām atkarībām. Tādu pašu naudu pelna arī tie, kas sola atbrīvot no bailēm un atkarībām.

Pats nopietnākais pretspars šādai naudas pelnīšanas sistēmai ir dabīgā ģimene, kas ir, kā jau minējām, nedalāma sievietes un vīrieša savienība, balstīta mīlestībā, atvērta dzīvībai un dzimtas turpināšanai. Ja šādu savienību izjauc pašos pamatos, diskriminē tās principus, tas rada auglīgu vidi augstākminētās sistēmas funkcionēšanai.

Daudzi cilvēki, stājoties laulībā, nekad nav redzējuši veselu, dabisku ģimeni.

Ģimene neveidojas laulības noslēgšanas brīdī, bet tiek būvēta visas dzīves laikā. Kā var būvēt ja nav ne plāna, ne pieredzes? Lai saņemtu autovadītāja apliecību vai celtnieka kvalifikāciju, ir jāmācās un jāiegūst diploms. Lai nodibinātu ģimeni, reizēm pietiek tikai ar iemīlēšanos, ātri aizejošu seksuālo pievilcību, ko daudzi diemžēl uzskata par mīlestību.

Ģimenes atveseļošana ir galvenā visu sociālo pataloģiju profilakse, ieskaitot pašu smagāko patoloģiju – vardarbību.

Par atveseļošanas rezultātu kļūs ģimenes apziņas veidošanās, tas nozīmē – ģimenes locekļi pieņems savu vēsturisko, kultūras un personīgo mantojumu. Vesela ģimene ir personību kopiena, kas savienotas mīlestībā, kas veido savstarpējās laulāto attiecības, attiecības starp paaudzēm, sociālo pasauli un valsti. Vesela ģimene ir atvērta dzīvībai, spējīga līksmībā un priekā sagaidīt veselu paaudzi.

Kas ir auglības atpazīšanas metodes?
AAM (auglības atpazīšanas metodes) izmanto ģimenēs, kuras izvēlas saprātīgi, brīvi un apzināti regulēt bērna ieņemšanas laiku. Metožu pamatā ir noteiktās sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas anatomijas un fizioloģijas zināšanas, kas pietiekami precīzi ļauj noteikt laulātā pāra auglības un neauglības cikliskos ritmus. Kopējā auglība ir laulātā pāra kopējais ieguvums, un to nebūtu vēlams pakļaut mākslīgiem iejaukšanās veidiem, tādiem kā kontracepcija.

AAM balstās tikai uz sevis novērošanu. Tās ļauj menstruālajā ciklā noteikt laiku, kad iespējama bērna ieņemšana.

Netiek izmantots neviens līdzeklis, kas stimulē vai iznīcina dabīgo auglību. AAM palīdz iemācīties savstarpējo cieņu, spēju saprast vienam otru, kā arī ļauj attīstīties laulātā pāra savstarpējai atbildībai. Minētās metodes ir ļoti vienkāršas gan plānojot bērna ieņemšanu, gan atliekot bērna ieņemšanu uz pārim vēlamo laiku. AAM palīdz ļoti agri noteikt grūtniecības iestāšanos un pieņemt bērnu ar mīlestību jau pirmajās dzīves stundās, kas ir ļoti svarīgi viņa attīstībai.