Mūsdienās vairāk runājam par dzīvnieku aizsardzību nekā nedzimušā bērna tiesībām uz dzīvību. Esam pieraduši pie realitātes, ka bērns mātes miesās ir padarīts pilnīgi beztiesīgs un mazvērtīgs sabiedrības acīs. Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, lielākā daļa par morāli nepieņemamām uzskata azartspēles (62 procenti), homoseksuālismu (61), pārmērīgu alkohola lietošanu (61) un laulības pārkāpšanu (57), bet abortus nosoda tikai 29 procenti.
Atgādināšu, ap mums pastāv gan fiziskā jeb materiālā pasaule, gan garīgā, un abās no tām darbojas zināmas likumsakarības. Fizikas likumus, kurus iemācījāmies vēl skolā, vairāk vai mazāk respektējam visi, bet garīgās konsekvences lielākā sabiedrības daļa diemžēl nesaredz. Stūrgalvīgi nevēlamies atzīt daudzo sociālo problēmu, tai skaitā zemās dzimstības, augstās mirstības, sabiedrības fiziskās un garīgās veselības slikto rādītāju cēloņsakarības, kuras izriet no mūsu lēmumiem, attieksmēm un morālās rīcības.
Aborta izdarīšana būtu jāsāk saukt tā īstajā vārdā – tā ir bezpalīdzīga bērna vardarbīga nogalināšana. Protams, sirdsapziņu sabiedrība cenšas nomierināt, aizbildinoties ar cilvēktiesībām, dažādām atrunām par nepiemērotiem apstākļiem, kuri traucē bērna piedzimšanai. Tomēr nevainīgu bērnu asiņu izliešana, kā arī mūsu valdības vadītāju, atbildīgo resoru ilgstošā nevēlēšanās saredzēt to kā problēmu, lai beidzot uzsāktu aktīvu abortu prevencijas programmu izstrādi, nav attaisnojama.
Pagājušajā gadā vien Latvijā reģistrēti 10 820 aborti. Vesela mazpilsēta... Sakarā ar lielo emigrācijas vilni, kas pārņēmis Latviju, arī abortu skaits pēdējā laikā nedaudz sarucis, jo jauni cilvēki vienkārši pamet mūsu zemi, meklējot iztikas un darba iespējas.
Cik gan daudzi likteņi tiek šodien izdzēsti, salauzti valsts varas vienaldzības dēļ mierīgos šķietamas pārticības apstākļos! Tās ir gan mazās dzīvībiņas, kurām netika dota iespēja piedzimt, gan ievainotās vecāku dvēseles, kuras nocietinās pēc dzīvības iznīcināšanas. Te būtu jāpieskaita arī tās ģimenes, kuras valsts ir spiedusi pamest dzimto zemi, lai varētu izdzīvot viņu ģimenes un bērni. Un papildus visam iepriekšminētajam mūs sāk pieradināt pie jaunas domas, kuru diez vai varam nosaukt par tālredzīgu – Latvijas demogrāfijas atveseļošanai tuvākā laikā būs nepieciešami imigranti.
Neaizmirsīsim, ka demogrāfiskās prognozes gan Latvijā, gan Eiropā, gan arī visā pasaulē kļūst aizvien pesimistiskākas un liecina – ja nemainīsies vērtību skala, visai drīz piedzīvosim dziļu demogrāfisko ziemu. Atcerēsimies – kopš 1920. gada, kad Ļeņins parakstīja dekrētu, kas atļāva abortus, šī ideoloģija strauji gājusi plašumā, pārņemot valstis citu pēc citas. Ja ielūkojamies pasaules kartē, sarkanā krāsa dominē, pārņemot pat daļu jaunattīstības zemju. Eiropā izņēmums ir Īrija, katoliskā Polija, arī mazā Lihtenšteina, kas pagājušā gada septembrī referendumā nobalsoja pret abortu legalizāciju šajā Alpu firstistē.
Kā liecina ASV Gutmahera Seksuālās veselības institūta pētījums, kaut abortu skaitam ir vērojama tendence samazināties, tomēr kopumā pasaulē tas ir ļoti augsts - ik gadu abortē vairāk nekā 40 miljonus bērnu un dzīvību zaudē ap 70 000 sieviešu, galvenokārt jaunattīstības zemēs.
Latvija kā nacionāla valsts pašlaik atrodas uz izmiršanas robežas. Sabiedrība jau ir akceptējusi intīmo dzīvi bez laulības saitēm, aizvien skaļāk un neatlaidīgāk runā par partnerattiecību legalizāciju, arī par viendzimuma pāru tiesībām veidot ģimenes, mākslīgi radīt bērnus. Mēs virzāmies soli pa solim tuvāk bezdibenim un tālāk no Dieva noliktajiem standartiem. Vai varam cerēt, ka tas viss paliks bez redzamām un tālejošām sekām, kuras negatīvā veidā skars mūs visus?