Iepriekšējā "Rīgas Apriņķa Avīzes" numurā Krimuldas novada vīru kora "Vecie draugi" diriģents Aivars Buņķis neslēpa, ka dziedātāju vairs nav tik daudz kā kādreiz. Intervijā žurnālam "Sestdiena" diriģents Māris Sirmais arī apstiprina, ka mūsdienās diriģenti spiesti strādāt ļoti ierobežotos apstākļos un ir priecīgi, ka vispār kaut kas notiek.
Tajā pašā laikā ir ļoti daudz varošu koru un diriģentu. Dziesmu svētki ir piecu gadu attīstības, sasniegumu procesa rezultāts, kas parāda tautas kultūras līmeni. Nevajag kautrēties no tā, ka ikviens dara pēc savas varēšanas, neviens kolektīvs nav jāpazemo – diriģents atzīst. Nevar senioru korim likt darīt to pašu, ko jauniešu. Tas nav vajadzīgs.
Liels prieks par to, ka Pierīgas koru rindās ir cilvēki, kas dzīvo, lai dziedātu, visas pārējās lietas, rūpes un pienākumus pakārtojot tam. Sastaptie Saulkrastu kora "Anima" dalībnieki pēc uzstāšanās Dziesmu svētku koru karos apliecināja, ka ar lielu mīlestību uz dziesmu un kori var paveikt dižas lietas. Ne vienmēr jāpazīst notis un jābūt Mediņa skolas diplomam kabatā.
Koru karu jaukto koru kategorijā līdz Lielajai balvai Latvijas Kultūras akadēmijas jauktajam korim "Sōla" palīdzēja tikt diriģents Kaspars Ādamsons – tas pats, kurš ir Sējas jauktā kora vadītājs. Tikmēr "Swedbank" korim šajā kategorijā iegūt pirmo vietu palīdzēja diriģents Arturs Ancāns, kas savukārt ir kādreizējais kora "Anima" vadītājs. Tādu pašu novērtējumu ieguva Babītes pagasta jauniešu koris "Maska" ar diriģentu Jāni Ozolu priekšgalā, kas izvirzīts arī dalībai Pasaules koru olimpiādē 2014. Nu jābūt taču lepnam!
Šķiet, ka tādu īstu lepnumu un patriotismu par savu zemi latvietis jūt tikai reizi piecos gados, kad pienāk laiks kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem. Prezidents Andris Bērziņš pat cer, ka tas kalpos par instrumentu, ar kuru atvilināt mājās aizbraukušos.