26.10.2012 15:26

Ražots Pierīgā: Vīns ar Krimuldas muižas šarmu

Autors  Līga Greiškane
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Lieliska atelpa no ikdienas stresa: nesteidzīga rudenīgās Siguldas ainavas baudīšana no Krimuldas muižas balkona kombinācijā ar J. Mikana darīto vīnu. Lieliska atelpa no ikdienas stresa: nesteidzīga rudenīgās Siguldas ainavas baudīšana no Krimuldas muižas balkona kombinācijā ar J. Mikana darīto vīnu. Krišjānis Grantiņš

Skatu, kāds rudenī paveras no Krimuldas muižas, steidz vērot cilvēki no tuvām un tālām malām, taču vislabāk to baudīt, malkojot turpat muižā ražoto vīndara Jāņa Mikana vīnu.

Hobijs pāraug biznesā

Krimuldas muižas palīgēkā notiekošo rosību var gan sasmaržot, gan sadzirdēt. Tur lielos stikla traukos burbuļojot rūgst vīndara Jāņa Mikana darinātā dievu dzirda, kurai dots vietai atbilstošs nosaukums "Muižas vīns". Lai gan pašlaik vīndara rocība ir pietiekami pieklājīga un viņa darinājumu novērtējuši dažādi Latvijā zināmi cilvēki, pirms vairākiem gadiem vīna ražošana sākās kā vēlme brīvajā laikā nodarboties ar ko sirdij tīkamu.

"Pirmajā gadā domāju – kāpēc ne? Telpas ir, dārzs ar ogām arī ir. Turklāt bija arī vīna baloni. Pirmajā gadā ieliku 40 litrus pašdarinātā vīna, nākamajā gadā jau 400 litrus, bet trešajā – jau četras tonnas," stāsta vīndaris, kurš ikdienā strādā kā būvuzraugs. Viņš gan smejot saka, ka nākamie apjomi, uz kuriem tiekties, vismaz pagaidām nav 40 tonnas, jo J. Mikana mērķis neesot kļūt par vīna lielražotāju.

"Viss notika pamazām. Sākumā mitinājos tikai vienā telpā, tad izremontēju arī pārējās. Licences nokārtošana arī bija gana ietilpīgs process. Lai nokārtotu visus papīrus, aizritēja aptuveni gads," atminas vīndaris.

Ogu, ceriņziedu un pieneņu vīns

Rādot lielās stikla burkas, kurās rūgst dažādu sārtumu vīns, J. Mikans atklāj, ka šo dziru darot teju vai no visām Latvijā pieejamajām ogām – zemenēm, jāņogām, upenēm, smiltsērkšķiem, pīlādžiem un citām. Taču ir piedāvājums arī īpaši izsmalcinātiem vīna baudītājiem – pieneņu un ceriņu ziedu vīns.

"Šogad pirmo gadu ieliku arī pieneņu vīnu. Darbs gan ir ļoti liels, jo pienenes savākt ir gana sarežģīti. Ja grib 300 litru vīna, tad var parēķināt, cik daudz man vajadzēja savākt pieneņu ziedlapiņu. Līdzīgi ir arī ar ceriņiem. Ceriņu ziedēšanas laikā divas nedēļas dzīvoju tikai pa krūmiem vien. Tāpēc šogad atsevišķi ieliku 200 litrus balto un tikpat arī zilo ceriņu vīnu," atklāj vīndaris, piebilstot, ka to par labu esam novērtējis arī Latvijā zināmais pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš vairākas reizes ciemojies Krimuldā.

Ogas un citi labumi, kuri tiek izmantoti vīna darīšanā, ir tikai un vienīgi Latvijā audzēti, daļa paša vīndara dārzā, trūkstošais – iepirkts no zināmiem cilvēkiem.

Tie, kuriem nav iespējas ik pārnedēļu iegriezties Straupes tirdziņā vai iegādāties J. Mikana darināto vīnu gadatirgos, var apmeklēt Krimuldas muižu, ekskursiju noslēdzot ar vīna degustāciju, baudot skaisto skatu, kas paveras no balkona. Vīna baudītājiem tiek piedāvāti četri veidi par 50 gramiem. Pēcāk visus nogaršotos vīnus iespējams arī iegādāties.

Remarka iecienītais dzēriens

Siguldietis gatavo arī kalvadosu jeb īpašu ābolu brendiju, jo J. Mikanam izsniegtā vīna licence ļaujot ražot 200 litrus stiprā alkohola gadā. "Vispirms kārtīgi tiek noraudzēts ābolu vīns, kuru pēcāk destilēju, lai iegūtu šo dzērienu, ko tik ļoti cienīja izcilais rakstnieks Ēriks Marija Remarks," zina teikt vīndaris.

Pieminēšanas vērts ir arī kalvadosa destilēšanas aparāts, kuru radījuši pazīstami cilvēki, kuri visu mūžu darbojušies spirta rūpniecībā, esot "atkoduši" tehnoloģiju, kā to labāk destilēt, lai dzērienam nebūtu klāt smagās frakcijas jeb tautā sauktie fūzeri.

"Aparāts tiešām iznāca ļoti labs, jo tajā var daudz ieliet un destilācija notiek salīdzinoši ātri. Cilvēki man ir teikuši, ka Krimuldas muižā ražotais kalvadoss ir pat labāks nekā tas, ko viņi dzēruši ārzemēs," lepojas vīndaris. Viņa ābolu brūvējumu novērtējis arī bijušais Valsts prezidents, tagad Saeimas deputāts Valdis Zatlers.

No tomātiem vīnu negatavos

Lai gan par lielražotāju J. Mikāns kļūt nevēlas, ambīcijas un vēlme attīstīties ir. "Man šogad bija iecere ielikt plūškoka vīnu, taču Siguldā plūškoki neaug. Bija jābrauc meklēt. Taču bija nepiemēroti laikapstākļi, un galu galā tā arī neieliku. Nekas, būs nākamgad," optimistiski saka vīndaris. Lai gan viss ogu klāsts esot teju vai izsmelts, ar citiem eksperimentiem J. Mikans nodarboties negrasoties.

"Zinu, ka ir arī tādi ražotāji, kuri gatavo vīnu no ķirbjiem un tomātiem. Bet – vai tas būs cilvēkiem baudāms un pieņemams? Šaubos. Tāpēc es nedomāju, ka šāda eksperimentēšana ir tā vērta," pauž vīndaris, norādot, ka jāizsver, kas labāk patīk un garšo vietējiem vīna baudītājiem, un tad jāmeklē dažādas augļu un ogu kombinācijas, jo neizmēģinātu recepšu vēl esot daudz. "Man vēl ir, kur augt."