“Ziemā ir mazāk darba pie bitēm un vairāk brīvā laika koka darbiem. Vasarā ir otrādi. Kādreiz biškopība man bija tikai vaļasprieks, taču ar laiku novārtā palika koktēlniecība,” viņš stāsta.
Profesionālu izglītību biškopībā Daugmales Jānis nav ieguvis, pieredze gūta, strādājot ar bitēm un tiekoties ar biteniekiem no visas pasaules. “Dravniecība ir ļoti konservatīva nozare, tāpēc jau gadsimtiem ilgi tās tradīcijas un meistarstiķi nav mainījušies. Ļoti lepojos, ka esmu dravnieks, jo to vēl joprojām ir mazāk nekā baņķieru,” viņš smej, piebilstot, ka, lai veiksmīgi darbotos dravniecībā, ir jāgrib izzināt procesus, kas notiek bišu saimē, jāievēro tīrība un jābūt ļoti akurātam.
No bitēm ziedos līdz veikaliņam
Kā stāsta J. Sulutaurs, pašlaik Daugmalē zemnieku saimniecībā “Dorītes” ir apmēram 300 bišu saimju. Medus tiek ievākts, sadarbojoties tikai ar pazīstamiem agronomiem. Pati dravniecība mūsdienu biškopības nozarē gan ir palikusi otrajā plānā, jo daudz lielāks darbs un idejas jāiegulda procesā, lai medus nonāktu pie patērētājiem. Īpaši jāpiedomā par savu produktu pasniegšanas veidu.
“Esmu dravnieks, uzņēmuma īpašnieks, lietvedis, mārketinga direktors un pat mākslinieciskais vadītājs. Visas šīs lietas, kā jau nelielā uzņēmumā, ir uz vadītāja pleciem. Tomēr pats galvenais − dravniekam ir jāizprot bites un bišu dzīve, citādi medus produktus var viegli sabojāt,” viņš atklāj.
Ideju Jānim netrūkst nekad. Pašlaik biškopis piedāvā 13 dažādas medus šķirnes − piemēram, krēmīgo rapšu medu, kas lieliski noder kā saldinātājs tējai. Tā konsistences iegūšana ir viens no jaunākajiem dravnieku atklājumiem. Tad vēl iecienītais liepu medus, garšīgais dažādziedu medus, medus karalis − viršu medus, minerālvielām piesātinātais griķu medus, ozolu un meža aveņu medus, kas tiek ievākts laikā, kad aukstās vasaras naktis mijas ar karstajām dienām. Ir arī kaut kas neparastāks − latvāņu, pūpolu un ābeļziedu medus un vēl daudz dažādu medus veidu, ko savākušas čaklās bites.
Katra medus šķirne ne tikai sniedz garšas baudījumu, bet arī veselīgi iedarbojas uz katru cilvēka iekšējo orgānu grupu. Katrs pats intuitīvi jūtot, kāds medus nepieciešams. Pat skeptiskāk noskaņotie pēc dažādo veidu nobaudīšanas kļūstot par medus faniem. “Kad taisījām veikaliņu Vecrīgā, man nebija ne kapeikas. Tas tapa tikai draugu, paziņu un idejas vārdā,” par entuziasma rosināto izaicinājumu stāsta biškopis. Līdzās medus produktiem veikaliņā atrodami arī keramikas izstrādājumi, koka karotes, svečturi, medus ziepes un dabiskā kosmētika.
Eiropā labākā bišu maize
Dravniekam ir vēl kāds talants − vaska sveču izgatavošana. Bišu vasks ir dabisks izejmateriāls, un šādas sveces spējot darīt brīnumus − tās sadedzina nelabās lietas gan dvēselē, gan gaisā. Vaska sveces liesmiņa spēj iznīcināt pat kancerogēnās vielas. Pašlaik jau tapušas vairāk nekā 160 veidu sveces − gan svečturī liekamas, gan peldošas. Daļu no formām Jānis ir modelējis pats. Katrai svecei ir savs stāsts. Un tās paredzētas dažādiem gadījumiem un dvēseles stāvokļiem.
Cilvēki tieši pēdējā laikā sākuši novērtēt vaska sveces. “Lai arī skaistas un dažkārt tās ir žēl dedzināt, bet tam jau svecītes ir paredzētas,” drošina Daugmales Jānis, taču piebilst, ka esot vērts pacensties un radīt jaunas formas kolekcionāriem par prieku.
Kaut arī Latvijas pircēji kā populārāko no bišu produktiem visvairāk iecienījušu tieši medu, Daugmales Jānis nebeidz pārsteigt ar jauniem medus kārumiem. Laika trūkuma dēļ gan daudzas idejas pagaidām esot tikai galvā vai uz papīra. Izstrādājumu klāstā ir arī propoliss, peru pieniņš, ziedputekšņi un neizmērojami vērtīgā bišu maize, kuru pēc rūpīgu pētījumu veikšanas Polijas pētījumu institūts atzinis par labāko Eiropā.
Lai radītu tīru bišu maizi bez vaska, process esot ilgstošs un samērā sarežģīts. Tomēr, lai produkts būtu pieejams ikvienam, J. Sulutaurs teic, ka to piedāvā par samērīgu cenu, lai gan bišu maize varētu maksāt krietni vairāk.
Medus ar grādiem
Jauni produkti parasti rodoties par godu kādam notikumam. Piemēram, gatavojoties NATO samitam Latvijā, tikusi izstrādāta kāda skaista, veselīga un brīnumgarda delikatese − dzērvenes liepu medū. Savukārt par godu dziesmu svētkiem tapis kaut kas pavisam neierasts, īpašs “stiprais medutiņš” − propoliss ar viršu medus spirta izvilkumu un viršu medu. Daugmales Jānis stāsta, ka šis produkts nudien darot brīnumus – to slavē gan dziedātāji, gan skolotāji, jo tas lieliski palīdz balssaitēm; sportisti ar to apstrādā sasitumus un sastiepumus, vecmāmiņas – smērē uz locītavām.
Tāpat Jāņa prasmīgajās rokās top arī citi medus našķi − kaltētas dzērvenes medū jeb medogas, kā arī medus vīns. Pēc īpašas receptes pagatavots arī siltais medus un mīlas enerģijas dzēriens, kas ne vien uzmundrina, bet arī sasilda.
Pieredzes bagātais dravnieks vienmēr augstu vērtējis kvalitāti un iespēju saglabāt medus dabiskās īpašības. “Kāds bišu saimē, tāds arī ir burciņā,” bilst Daugmales Jānis. Tieši viņš bija pirmais, kas Latvijā marķēja medu. “Es gribēju, lai medus ir personisks,” viņš stāsta. “Sākumā gluži intuitīvi logo un zīmols tika radīts, lai būtu atpazīstamas pēc manis paša zīmētās bites.” Tagad vieni Daugmales Jāņa ražojumus atrod pēc zīmola, citi pēc logo, bet trešie − pēc uzvārda.
Gadu gaitā saņemti neskaitāmi piedāvājumi eksportam uz ārvalstīm, tomēr vairumā gadījumu pieprasīts medus produktus ražot lielā vairumā. Kvalitātei ir savi rāmji, un, ražojot vairumā, tā noteikti krītas, tāpēc medus no Daugmales tiek eksportēts tikai nelielos daudzumos. Liela interese par latviešu dravnieka medus produktiem ir norvēģiem un citām skandināvu valstīm, kam īpaši garšojot viršu medus. “Tomēr, mainoties klimatam, mainās arī medus ienesumi, un tas ir jāņem vērā,” piebilst biškopis. Un vēl viņš teic, ka Latvijā esot viena no jaunākajām dravnieku paaudzēm pasaulē, tāpēc dravniecībai ir paredzama stabila un droša nākotne.