Lai gan ražotne Inčukalnā pirmās granulas saražoja tikai šogad martā, taču tai jau ir vērā ņemama reputācija. Pirmkārt, tā ir lielākā kokskaidu granulu ražotne Baltijā. Otrkārt, tās teritorijā atrasts krāteris, no kura izcelts milzīgs akmens – ledus laikmeta liecinieks. Treškārt, šis uzņēmums, kā neviens Baltijā, spēj ražot augstākās klases granulas no apaļkokiem un dara to nepārtrūkstošā ražošanas procesā. Kā tas notiek, stāsta un rāda uzņēmuma izpilddirektors Mairis Reiziņš.
Kvalitātes pārbaude – ik stundu
Inčukalnā viss granulu ražošanas process ir pilnībā automatizēts un datorizēts. Operatora telpā atrodas neskaitāmi monitori. Divi galvenie atrodas pašā centrā, un tajos operators redz visas ražošanas iekārtas un tajās notiekošos procesus. Visa uzņēmuma teritorija ir aptverta ar video novērošanas kamerām, kuru fiksētais operatora telpā redzams uz vairākiem sānos novietotiem monitoriem un ļauj sekot līdzi arī teritorijā notiekošajam.
Ik stundu rūpnīcā tiek noņemti granulu paraugi, lai veiktu to kvalitātes pārbaudi. Laboratorijā ar mērinstrumentiem nosaka mitruma daudzumu skaidās un granulās. Izmantojot granulu atsiju mērītāju, granulas 500 reizes izgriež, pēc tam izsijā caur sietu un noskaidro procentuālo skaidu apjomu. Šī pārbaude rāda, cik kvalitatīvi granulas ir sapresētas. Ļoti būtisks kvalitātes rādītājs ir pelnu daudzums, kas paliek pēc granulas sadedzināšanas. Premium klases granulām, kas paredzētas mājsaimniecībām, pelnu daudzums ir zem 0,5 %, bet industriālajām granulām – līdz 1 %.
Uzņēmumā "Graanul Pellets" Inčukalnā strādā 35 cilvēki. Modernajā ražotnē ir gaišas biroja telpas un plašas, apsildītas darbnīcas, kurās veic tehnikas remontu. Pārdomātais telpu izvietojums pasargā cilvēkus no diskomforta, ko rada ražošanas trokšņi.
Baļķi pārtop skaidās
Rūpnīca ir īpaša ar to, ka ražošana pilnībā ir automatizēta – process sākas ar apaļkoku padevi uz mizotāju un beidzas ar maisos sapakotām granulām. Procesā nav nekādu atlikumu, jo blakusproduktus – koku mizas un lielos šķeldas gabalus – izlieto kurināšanai.
Granulu ražošanai izmanto gan skuju, gan lapu kokus, izņemot apsi, kam ir zema enerģētiskā vērtība un bērzu, kam sadegot, izdalās veselībai kaitīgas gāzes. Pārejos kokus – egles, priedes, kārklus, kļavas, alkšņus, melnalkšņus, vītolus un citus – jau pašā procesa sākumā liek noteiktās proporcijās, jo katram kokam ir sava enerģētiskā vērtība.
Apaļkoki vispirms nokļūst mizošanas iekārtā, ko dēvē par kabatas tipa mizotāju. Šādas ierīces Eiropā ir tikai divas – viena Zviedrijā, bet otra Inčukalnā. Vienlaikus tajā var nomizot baļķus ar diametru no trim centimetriem līdz pat metram, un tie var būt garumā no diviem līdz sešiem metriem. Mizošana notiek, kokiem trinoties citam gar citu un atsitoties pret zobratu daļām.
Kad miza noņemta, koki pa konveijeru nonāk uz šķeldošanas iekārtu, kur baļķu kniebējs tos saplucina šķeldā. Šķelda pa konveijeru dodas uz kustīgo sietu un tiek sadalīta trīs frakcijās.
Žāvēšana notiek rotējošā žāvētavā, kurā ir dūmgāzes 600 grādu temperatūrā. Skaidas, sakaroties ar dūmgāzēm, iziet trīs žāvēšanas ciklus. Pēc būtības skaidu žāvēšanu varot salīdzināt ar graudu kalti, stāsta M. Reiziņš.
Izžāvētās skaidas tiek atdalītas no ūdens tvaikiem un dūmgāzēm – tās izplūst pa skursteni ārā, bet skaidas nobirst pa ciklonu lejā un tiek aiztransportētas uz noliktavu.
No noliktavas skaidas pa konveijeru nonāk dzirnavās un tiek samaltas. Malšana vajadzīga tāpēc, lai labāk sadalītos un pēcāk sadegtu augstākās klases granulas, kas paredzētas apkures katliem mājsaimniecībās.
Samaltās skaidas pa konveijeru nokļūst vēl vienā noliktavā, kur "nomierinās", mazliet atdziestot, un pēc tam tiek padotas uz granulu ražošanas procesu.
Turas kopā ar sveķiem
Inčukalna rūpnīcā ir uzstādītas divas prešu līnijas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras. Skaidas pa konveijeru nonāk uz vienu vai otru prešu līniju un sabirst presēs. Lai granulas veidotos labāk un presēšana būtu efektīvāka, tiek padots sausināts ūdens tvaiks. Tas skaidas dara plastiskākas un to presēšanas procesu energoekonomiskāku.
Sapresētās karstās granulas, kuru temperatūra ir aptuveni 100–110 grādi, nonāk dzesētāja tvertnēs, kur ar gaisa plūsmu tiek atvēsinātas. Tas notiek strauji, lai granulas labi saglabātu formu.
Granulas turas kopā, pateicoties sveķiem un lignīnam, ko satur koksne. Nekādu piedevu Inčukalnā ražotajās granulās nav, tās sastāv tikai no sapresētām dažādu koku skaidām.
Gatavās granulas tiek virzītas uz divām līnijām. Daļa granulu tiek transportētas uz četrām tvertnēm, katras ietilpība ir ievērojama – 60 tonnas. Zem tvertnēm ir svari, uz kuriem uzbrauc mašīna. Operators dod komandu atvērt tvertnes vārstu un piepildīt mašīnas kravu.
Otra daļa granulu aiziet uz pakošanas cehu un iekārtām, kas tās safasē 15 kilogramus smagos maisos, ko realizē gan vietējā tirgū, gan ārzemēs. No testa partijas palikušās 50 tonnas granulu vēl var nopirkt par 135 eiro tonnā.
Dārgākas, bet labākas par malku
Salīdzinājumā ar malku skaidu granulas ir dārgākas, bet tām ir vairāki būtiski plusi. Kurināt ar granulām ir ērtāk, jo tās tieši no maisa var bērt apkures katlā. Granulām ir konstanta enerģētiskā vērtība, jo tās izgatavotas no dažādu koku skaidām noteiktās proporcijās, kas ražošanas procesā, sākot no baļķu šķeldošanas un beidzot ar skaidu malšanu, ir samiksētas viendabīgā maisījumā. Tiesa, skaidu granulas paredzētas vien tām apkures sistēmām, kurās uzstādīti specifiskie skaidu granulu katli.
SIA "Graanul Pellets" izpilddirektors Mairis Reiziņš.
