31.05.2018 11:21

Kas jāzina, sākot uzņēmējdarbību

Autors  Latvija.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Kas jāzina, sākot uzņēmējdarbību pixabay.com

Uzsākot uzņēmējdarbību, jautājumu ir daudz un dažādi, un katram komersantam tie var būt atšķirīgi. Informāciju un konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai, to skaitā par biznesa plāna izveidi, biznesa inkubatoriem Latvijas reģionos, semināriem un atbalsta iespējām, sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Konsultācijas par finansējumu pieejamas LIAA klientu apkalpošanas nodaļās un LIAA biznesa inkubatoros.

Uzņēmuma nosaukums
Pirms uzņēmuma reģistrēšanas ir jāizvēlas tā nosaukums. Vispārīgas prasības par uzņēmuma nosaukuma izveidi ir iekļautas Komerclikuma IV sadaļā.

Nosaukuma izveidē ir jāievēro šādi ierobežojumi:
tas nedrīkst būt tāds pats kā jau esošam uzņēmumam;
tas nedrīkst saturēt maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu;
būt pretrunā ar labiem tikumiem;
ietvert vārdus "Latvijas Republika", "valsts", "pašvaldība" vai valsts/pašvaldību institūcijas (iestādes) nosaukumu;
sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu;
nedrīkst izmantot citam uzņēmumam piederošu preču zīmi;
jālieto vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti;
pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums nosaukumā un domēna nosaukumā nedrīkst lietot terminu "bio", "eko", "organic", ja nav saņēmis sertifikātu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

To, vai izvēlētais nosaukums nesakrīt ar kādu jau reģistrētu preču zīmi, var noskaidrot Patentu valdes interneta vietnē.

Uzņēmuma reģistrācija
Latvijā tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR). Reģistrāciju iespējams veikt elektroniski interneta vietnē www.latvija.lv, kā arī iesniedzot reģistrācijas dokumentus klātienē jebkurā UR nodaļā visā Latvijas teritorijā.

Reģistrējot tiesību subjektu un juridisko faktu elektroniski portālā www.latvija.lv, var izmantot šādus e-pakalpojumus:
reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
jauna uzņēmuma, komersanta, tā filiāles reģistrācija;
izmaiņas uzņēmuma, komersanta, tā filiāles darbībā;
jaunas organizācijas reģistrācija;
izmaiņas organizācijas darbībā.

Informācija par tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju tiek publicēta izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

E-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" izmantošanas gaitā būs nepieciešams veikt valsts nodevas maksājumu un maksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja tāda ir jāveic. To var izdarīt tiešsaistē vai ārpus e-pakalpojuma. Valsts nodevas un maksas par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" apmērs atkarīgs no veicamās reģistrācijas darbības un tiesību subjekta vai juridiskā fakta veida atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Izmantojot e-pakalpojumu interneta vietnē www.latvija.lv, pieteikumu un pievienojamos dokumentus nav iespējams parakstīt ar ārvalstīs sertificēta pakalpojuma sniedzēja izdotu e-parakstu, bet tikai ar Latvijā izsniegtu drošo elektronisko parakstu (personas apliecību eID, drošu
e-paraksta viedkarti vai virtuālo e-parakstu).

Nodokļu jautājumi
Visiem nodokļu maksātājiem, izņemot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrējamām personām, obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). To var izdarīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu "Nodokļu maksātāju un to struktūrvienību reģistrēšana".

Nodokļu maksātājus reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

Personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav piešķīrusi personas kodu, kā arī valsts institūcijām un citiem subjektiem, kas nav reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, VID piešķir 11 zīmju nodokļu maksātāju reģistrācijas kodu.

Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, nodokļu maksātāji reģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Reģistrēties PVN reģistrā var elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu "Nodokļu maksātāju reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā".

Nodokļu maksātāju pienākums ir reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā līdz tam taksācijas perioda sekojošā mēneša 15. datumam, kad veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 eiro (līdz 2017. gada 31. decembrim) vai 40 000 eiro (sākot ar 2018. gada 1. janvāri).

Nodokļu maksātāji deklarācijas un pārskatus (piemēram, PVN gada deklarācija, Uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarācija u.c.) iesniedz, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

VID nodrošina iespēju veikt nodokļu maksājumus tiešsaistē.

Personai, kura saņēmusi lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt iesniegumu reģistrācijai ar PVN maksātāju reģistrā un to atkārtoti iesniegt VID (nevis UR).

Ja jauna komersanta reģistrāciju piesaka, izmantojot e-pakalpojumu "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros", iesniegumu e-pakalpojuma izpildes gaitā var pievienot pieteikumam ierakstīšanai komercreģistrā līdz ar citiem reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem. Pieteikumu par personas reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā kopā ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā var nosūtīt UR. UR, saņemot pieteikumu ierakstīšanai PVN maksātāju reģistrā, nodod to VID reģistrācijas veikšanai.

Darbinieka pieņemšana darbā
Saskaņā ar Darba likumu darba devējs ar darbinieku pirms darba uzsākšanas slēdz rakstisku vienošanos – darba līgumu.

Darba devējs (t. sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un jaunuzņēmums) katru darba ņēmēju, izņemot mikrouzņēmuma īpašnieku, valdes locekli un prokūristu, reģistrē VID "Darba ņēmēju un darba devēju reģistrā" un iesniedz ziņas par darba ņēmējiem elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Darba devējs EDS iesniedz "Ziņas par darba ņēmējiem" ne vēlāk kā vienu stundu pirms persona uzsāk darbu. Savukārt, ja persona maina vai zaudē noteikto darba ņēmēja statusu, ziņas EDS jāiesniedz triju darba dienu laikā pēc tam, kad statuss ir mainīts vai zaudēts.

Darba devēja pienākums ir uzņēmumā izveidot darba aizsardzības organizatorisko struktūru. Lai konstatētu un novērstu iespējamo risku nodarbināto drošībai un veselībai, uzņēmumā jānodrošina darba vides iekšējā uzraudzība, t.sk. jāveic darba vides risku novērtēšana.

Obligātā veselības pārbaude ir jāveic tiem darba ņēmējiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori vai darbā ir īpaši apstākļi.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir pienākums veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzības jomā.

Speciālās atļaujas
Dažkārt uzņēmuma darbības specifikas vai noteiktu aktivitāšu dēļ ir nepieciešamas speciālas atļaujas vai licences.

Speciālo atļauju (licenču) piešķiršanu, to termiņa pagarināšanu vai anulēšanu uzrauga likumā noteiktās valsts iestādes. UR izveidojis valsts iestāžu izsniegto licenču un atļauju sarakstu, kurā apkopota informācija, kādas iestādes izsniedz šos dokumentus, kā arī norādīti normatīvie akti par licenču un atļauju iegūšanu.

Informācija par atļaujām, kas saistītas ar vides jautājumiem, pieejama arī Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras uzņēmējdarbības ietekmei uz vidi nodrošina Vides pārraudzības valsts birojs.

Visizplatītākās speciālās atļaujas (licences):
akcīzes preču speciālās atļaujas (licences), kuras komercdarbībai ar akcīzes precēm izsniedz VID;
mūzikas publiskā izpildījuma licence, kuru izsniedz AKKA/LAA, lai izmantotu ar autortiesībām aizsargātus darbus publiskos pasākumos, sabiedriskās vietās;
pārtikas uzņēmuma reģistrāciju vai atzīšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests par uzņēmumiem, kas iesaistīti jebkurā pārtikas aprites posmā.