Tuvojoties pusdienlaikam, aizvien nomācies, migla nav izklīdusi, un gaiss pārāk mitrs labības kulšanai. "Ja laiks būtu labs, man nebūtu laika sarunai, šis viss jau būtu nopļauts. Ceru, ka dienas otrajā pusē darbus varēs turpināt," raugoties uz plašajiem labības laukiem, nosaka Krimuldas novada ZS "Dzirnavas" īpašnieks Deniss Rasimenoks. Lietavu dēļ lauksaimnieki šovasar nokļuvuši neapskaužamā situācijā.
"Ar ražu esmu apmierināts, sējumi pārziemoja labi, pārsējis neesmu nevienu hektāru. Taču kulšanas apstākļi ir ļoti nepateicīgi, īpaši mūsu pusē – tikai trīs dienas augustā nav lijis."
"Dzirnavu" sējumi plešas Krimuldas un Sējas novados 700 hektāru platībā – rudzi, mieži, kvieši un rapsis. "Graudi šogad ir ļoti mitri, tāpēc ir papildu izmaksas par kalti." Saimniecībā ir sava kalte, bet tā neesot tik jaudīga, lai uzņemtu visu ražu. Saimnieks gan uzsver, ka jāprecizē kāda svarīga nianse.
"Tiem, kas bļauj, ka zemniekiem šogad ir laba dzīve, gribu sacīt – jā, ražas ir lielas, graudu cenas lielas, bet neviens nerunā par to, kādas ir izmaksas, lai graudus izaudzētu un pēc tam pārdotu. Neviens nerēķina degvielas, gāzes, elektrības cenas, kas arvien paaugstinās."
Rapša uzpirkšanas cena pašlaik esot vislielākā – aptuveni 300 latu par tonnu, taču, tāpat kā graudiem, rapšu sēklām jābūt labas kvalitātes, sausiem. Mitru graudu cenas un kvalitāte ir zemāka, tāpēc šogad graudi galvenokārt būšot izmantojami lopbarībā, nevis pārtikas ražošanā. Cik tonnu labības šogad plānots novākt, saimnieks gan neatklāj. Labības lauka viena hektāra uzturēšanas izmaksas gadā ir aptuveni 150 līdz 200 latu. "Šī summa veidojas, aprēķinot darba algas, degvielas, sēklu, tehnikas izmaksas, amortizāciju."
Dienās, kad laiks ir labs un notiek graudu kulšana, saimniecībā tiekot patērēti pat 800 litru degvielas. Vēl viens apstāklis, kas kavē jau tā ieilgušos darbus, esot regulārās valsts iestāžu pārbaudes, kas parasti notiekot tieši karstākajā darba laikā.
Pērn ap šo laiku viss jau bijis nokults, taču šogad uz lauka vēl puse no sējumiem. Tīrumi, kuri paredzēti ziemāju sēšanai, aizvien nav nokulti, tāpēc rūpīgi jāsaplāno tā, lai visu paspētu. Lai lietderīgāk izmantotu brīžus, kad nelīst, tiek īrēts vēl viens kombains. "Ja nepaspēsim iesēt ziemājus, audzēsim vasarājus, taču tie dod mazāku ražu. Ceru, ka izdosies pabeigt laikā." Sēklas sējumiem saimnieks gan audzē pats, gan arī iepērk.
Savukārt Baldones uzņēmumā SIA "ART L" tiek turētas vairāk nekā 300 govju, taču audzē arī labība. "Esam iesējuši miežus, rudzus un tritikāli. Šogad plānojam novākt aptuveni 600 tonnu graudu," stāsta uzņēmuma īpašnieks Dainis Maļušickis.
Graudi tiek audzēti tikai lopbarībai saimniecības vajadzībām un pārdoti netiek, tāpēc iegūt labus kvalitātes rādītājus neesot primārais, tomēr saimnieks ir labi informēts par situāciju kaltēs un dīkstāvi citās saimniecībās. "Arī mums šogad graudi ir ļoti slapji. Mums pašiem ir sava kalte un tos žāvējam tepat saimniecībā." Pašlaik jau nokulti visi ziemāji un puse no vasarāju sējumiem – aptuveni 65 procenti labības.
Graudu iepircēju uzņēmums SIA "Elagro Trade" pārstāve Vidzemē Ieva Pakalniete stāsta, ka lielas cenas šogad pieturas arī lopbarības graudiem. "Pasaules biržu cenu svārstības nosaka svārstības arī mūsu tirgū. Tās var ietekmēt Amerikas viesuļi, dabas katastrofas Eiropas valstīs, kad graudu raža nav tik laba. Tomēr mums ir jāpriecājas nevis par citu neveiksmēm, bet par to, ka cenas ir lielas un mums ir laba ražas."
Uzņēmuma pārstāve lielo kalšu noslogojumu skaidro nevis ar jaudas trūkumu, bet gan ar to, ka graudi tiek piegādāti mitri, pat pārsniedzot pieļaujamo 17 % mitruma normu, bet pirmie tikuši piegādāti pat negatavi. Tomēr graudi, kas nepalika veldrē, esot labas kvalitātes.
Ja Zemgalē labības kulšana jau tuvojas finišam, Vidzemes zemniekus laiks nelutina – nokulta jau liela daļa rudzu, taču kvieši vēl ir uz lauka. Zinātnieku uzdevums būtu izpētīt arī kādu neparastu iezīmi, kas šogad novērojama ziemas kviešos, – graudi satur pazeminātu proteīna daudzumu un lipekļa rādītājs krities, kas ietekmēs pārtikas kvalitāti. "Iespējams, tas ir saules trūkuma dēļ," norāda I. Pakalniete. Lai arī darbi kavējas, lauksaimnieki rokas nenolaiž un jau iepērk sēklas jauniem sējumiem.
