Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Statistikas dati liecina, ka laika posmā kopš 2008. gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016. gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn – vēl par 0,82%.

"Daļēji investīciju samazinājums skaidrojams ar globāliem notikumiem, taču vaina meklējama arī valsts iekšējās problēmās, par kuru risināšanu tiek runāts jau ilgstoši. Ārvalstu investoru padome nepārtraukti norāda uz lielākajiem klupšanas akmeņiem – tiesām, maksātnespējas administrēšanu, ēnu ekonomiku un korupciju. Nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas būtu prognozējama un veicinātu uzņēmējdarbību," uzskata "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

2017. gadā reģistrētas 10 333 darbības ar ārvalstu tiešajām investīcijām, tostarp gan veicot investīciju ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, gan arī izņemot jau iepriekš ieguldītos līdzekļus.

Visstraujākais uzkrāto investīciju pieaugums – Ventspilī
Sarakstā pēc investēšanas gadījumu skaita pirmajā vietā ierindojusies Rīga, taču galvaspilsētas aizvadītā gada tiešo investīciju bilance bijusi negatīva, proti, no Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem izņemtas lielākas ārvalstu investīciju summas nekā ieguldītas. "Lursoft" aprēķinājis, ka gada laikā Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms samazinājies par 148,47 miljoniem, kas ir lielākais kritums starp visām Latvijas pašvaldībām.

Tā vietā 2017. gadā pirmajā pozīcijā izvirzījusies Ventspils. Ventspilī reģistrētajos uzņēmumos ieguldīto ārvalstu investīciju uzkrātais apjoms gada laikā pieaudzis par 43,10 miljoniem eiro. Otrajā vietā pēc uzkrāto investīciju apjoma pieauguma 2017. gadā ierindojusies Liepāja ar 35,91 miljonu eiro, trešajā – Jelgava ar 12,26 miljoniem eiro.

Starp pašvaldībām, kurās reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms gada laikā pieaudzis visstraujāk, ierindojušies arī divi Pierīgas novadi – Ķekavas novads ar 6,81 miljonu eiro pieaugumu un Salaspils novads ar 6,36 miljonus eiro pieaugumu.

Ķekavas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 66 darījumi ar ārvalstu investīcijām, no kuriem 41 gadījumā investīcijas ieguldītas. Lielākās investīcijas pērn Ķekavas novadā bijušas Alekseja Babenko 10,00 miljonu eiro ieguldījums 2010. gadā reģistrētā SIA "MGM Baltic" pamatkapitālā, kā arī "RETHREE LTD" 9,15 miljonu eiro ieguldījums SIA "Fraternitas" pamatkapitālā.

Salaspils novadā 2017.gadā fiksēti 62 darījumi ar ārvalstu tiešajām investīcijām, no tiem 13 gadījumi saistīti ar investīciju ieguldīšanu un izņemšanu no ražošanas uzņēmuma SIA "MTM Ing" pamatkapitāla.

Neskatoties uz to, ka Rīgā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pērn piedzīvojis ievērojamu kritumu, kopumā galvaspilsētā aizvadītajā gadā reģistrēts 3151 pozitīvs investēšanas gadījums uzņēmumu pamatkapitālos. Tas ir teju 25 reizes vairāk nekā tuvākajai sekotājai Jūrmalai, kurā reģistrēti 127 investīciju ieguldīšanas gadījumi. Saraksta trešajā vietā ar 111 ieguldīšanas gadījumiem pagājušajā gadā ierindojusies Liepāja, ceturto vietu ar 93 investēšanas gadījumiem ieņem Daugavpils.

Top 5 sarakstu noslēdz Mārupes novads, kurā reģistrētajos uzņēmumos 2017. gadā fiksēti 76 ārvalstu tiešo investīciju ieguldīšanas gadījumi. Uzkrāto investīciju apjoms Mārupes uzņēmumu pamatkapitālos pagājušajā gada samazinājies par 8,92 miljoniem, sarūkot līdz 96,83 miljoniem.

Apgroza vairāk, bet nopelna mazāk
Vērtējot, kā iepriekšējos gados strādājuši uzņēmumi, kuros pērn ieguldītas ārvalstu tiešās investīcijas, redzams, ka to apgrozījums bijis vidēji par 31,84% augstāks nekā Latvijā strādājošo uzņēmumu vidējais rādītājs, savukārt zaudējumi, piemēram, 2016. gadā bijuši pat 44 reizes lielāki.

Iespēja piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībai ir viens no iemesliem, kas izskaidro to, kāpēc uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu spējuši uzrādīt augstāku apgrozījumu nekā vietējā kapitāla uzņēmumi un ilgstošāk strādāt ar zaudējumiem.

Vidējais strādājošo skaits uzņēmumos pēdējos gados gan saglabājies nemainīgs. "Lursoft" aprēķinājis, ka uzņēmumos, kuri 2017. gadā savam kapitālam piesaistījuši ārvalstu investīcijas, gan 2016., gan 2015. gadā bijuši nodarbināti vidēji divi strādājoši, kas ir tikpat, cik Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vidēji.

Līderi aizvien nemainīgi
Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2017.gads nav ieviesis būtiskas korekcijas nozarēs, kuras spējušas piesaistīt visvairāk investīciju. Raugoties, kuru nozaru uzņēmumos pagājušajā gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieaudzis visstraujāk, redzams, ka pirmajā vietā ierindojušies nekustamo īpašumu jomā strādājošie uzņēmumi. Pateicoties piesaistītajām investīcijām, pērn akumulēto ārvalstu tiešo investīciju apjoms šīs jomas uzņēmumu pamatkapitālos audzis par 110,10 miljoniem eiro.

Teju uz pusi mazāks pieaugums nekā nekustamo īpašumu jomas uzņēmumiem 2017.gadā bijis nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas sfērai. Jau vairākus gadus pēc kārtas stabilu vietu sarakstā ieņem arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī sauszemes un cauruļvadu transporta nozares, bet Top5 sarakstu noslēdz būvniecības nozare.

Visbiežāk iegulda investori no Krievijas, visvairāk – nīderlandieši
Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn starp Top5 populārākajām valstīm, kuru pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vislielākos līdzekļus, līderpozīcijās izvirzījusies Krievija ar 1002 investēšanas gadījumiem, savukārt otrajā vietā kā ierasts ierindojusies Lietuva (455). Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn Krievijas investoru ieguldījumu skaits sarucis par 263 gadījumiem, savukārt Lietuvas un Igaunijas gadījumos ieguldījumu skaits saglabājies praktiski nemainīgs.

Lai gan Krievijas investori 2017. gadā investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši visbiežāk, apjomīgākās summas investējuši nīderlandieši. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, aizvadītajā gadā no Nīderlandes Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieplūduši 217,66 miljoni eiro. Tikai nedaudz mazāk, proti, 206,65 miljonus eiro ieguldījuši Zviedrijas pārstāvji. Krievija ar 54,28 miljoniem eiro ierindojusies saraksta sestajā pozīcijā.