"Rīgas Apriņķa Avīze" tikās ar trīs viesu māju saimniekiem, kuru karstākais darba laiks kopā ar daudzo kāzu svinētājiem jāpavada pie pustukšās Likteņupes. Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē ūdenslīmenis pazemināts, kamēr notiek aizsargdambja dzelzsbetona konstrukciju remonts – šogad no 1. augusta līdz 16. septembrim.
Viesu namu saimnieki uzskata, ka nav apspriežams jautājums par dambja dzelzsbetona konstrukciju remonta veikšanu, jo drošība ir pirmajā vietā un elektrība visiem ir vajadzīga. Taču ūdens līmeņa pazemināšana Daugavā izraisa acīm redzamas izmaiņas vidē un ietekmē apkārtnes izskatu.
Laipas "karājas gaisā"
Visvairāk ūdens līmeņa pazemināšana jau tīri vizuāli ir ietekmējusi viesu māju "Bebru nams", jo Ingrīdas un Armanda Apses ģimenes īpašums atrodas uz salām un pussalām, kas iesniedzas Daugavā. Viesu nama fasādes priekšā saimniece norāda uz sauso dīķi, kura centrā redzama tikai ūdens peļķīte ar vienīgo izdzīvojušo ūdensrozi, kurai pagaidām vēl pietiek valgmes.
"Redziet, cik te skaista bēdu ieleja..." viņa skumji nosaka. "Vasaras sezona pie mums ir tikai trīs mēnešus, un, dzīvojot pašā Daugavas krastā, gribas izmantot arī upi. Taču tad, kad mūsu klimatiskajos apstākļos ūdens ir uzsilis, tas tiek nolaists, un ūdens prieku baudīšana ir liegta, jo visas laipas, ko esam izbūvējuši, tagad vietām atrodas pat divus metrus virs ūdens līmeņa.
Daugavas krasts šajā vietā ir ļoti stāvs, tāpēc strauji ir liels dziļums, kas sasniedz 14 metrus jau zem laipas. Tāpēc šo Daugavas posmu ļoti ir iecienījuši cilvēki, kuri vēlas atpūsties, braucot ar jahtu, laivu vai ūdens motociklu. Kad Daugavā pazeminās ūdens līmenis, tas kļūst apgrūtinoši tīri tehnisku iemeslu dēļ, jo no laipām, kas karājas gaisā virs stāvā krasta, ūdenī ar šiem braucamajiem nevar ne iekļūt, ne no tiem izkļūt."
Zivis ceļu neatrod
Radikālas izmaiņas ir arī aiz viesu nama, kur stiepjas salu un pussalu arhipelāgs. Pēc ūdens nolaišanas tur ir redzama ainava, kurā varētu filmēt Marsu bez dekorācijām. Laikā, kad ūdens tiek nolaists, te var redzēt veco Rīgas–Krustpils zemes ceļa vietu, gar kura malām augušo koku celmi veido tumšu līniju. Aiz tās ir redzami vairāku lauku māju un saimniecības ēku pamati, ko nošķūrēja ar buldozeru. Vietām joprojām var atrast lauskas no senajām podiņu krāsnīm.
Zivis, neraugoties uz izbūvēto zivju ceļu, nespēj tik ātri pielāgoties ūdens līmeņa kritumam un pirmās dienas pēc ūdens līmeņa pazemināšanas te redz gan cilvēkus ar spaiņiem un ķeselēm, gan gārņu un kaiju barus.
Meldros, kas aug gar ūdens malu, ir putnu ligzdiņas. Mazos putniņus mēs tā nepamanām, bet abiem gulbju pāriem pie "Bebru nama" ir stress, jo ligzdas pēkšņi vairs neatrodas ūdenī.
"No ūdens līmeņa pazemināšanas, raugoties no biznesa viedokļa, cieš viesu nama apkārtnes izskats, kas, rīkojot kāzu svinības, protams, ir ļoti svarīgs, bet vēl vairāk par mums cieš daba un dzīvās radības, kurām krasts ir mājvieta," atzīst Ingrīda Apse.
Ar krāna ūdeni nepietiek
Viesu nama "Mežbrenči" saimnieks Ģirts Zauers stāsta: "Paldies Dievam, ka mums ap viesu namu ir dīķi, kuros var peldēties un pamakšķerēt. Šī apkārtne ir ļoti bagāta ar avotiem, virs kuriem ir izveidota pakāpeniska dīķu sistēma, kas ir savienota ar Daugavu pa izraktu kanālu. Kanāls no viesu nama robežas ved līdz upei un kalpo kā laivu un ūdens motociklu nobrauktuve.
Katru gadu, kad Daugavā pazemina ūdens līmeni, vienu mēnesi – šogad pat pusotru mēnesi – kanāls pārvēršas grāvī, kurā ietek strautiņš. Pa to ne ar laivu, ne ūdens motociklu braukšana nav iespējama, un līdz ar to Daugavai piekļūt nevar. Šogad to izjūtam īpaši, jo vasara pa īstam nupat tikai sākās. Daļai kāzu vietu šo trūkumu varam kompensēt ar dīķiem, kā arī pirtiņām un dušām, kurās pa visiem krāniem tek tīrs avota ūdens, bet cilvēkiem, kuri vēlas pabraukt ar laivu vai ūdens motocikletu, tas nav mierinājums.
No mūsu viedokļa būtu labi, ja remonta darbus spēkstacijā varētu veikt agrāk pavasarī – aprīlī, maijā – vai vēlāk rudenī – septembrī, oktobrī, kad viesu namā sākas klusā sezona, jo trīs vasaras mēneši mums ir karstākais darba laiks."
Brīdina kāziniekus
Viesu nama "Malderi" saimniece Daira Maldere atzīstas: "Principā ūdens līmeņa kritums Daugavā mūs īpaši netraucē, jo skatu no viesu nama uz upi daļēji piesedz koki un dekoratīvie krūmi. Būtu jau labāk, ja ūdeni pazeminātu vēlā rudenī, jo viesus, kas kāzas vēlas svinēt augusta otrajā pusē un septembra sākumā, brīdinām, ka līcītis, kas no Daugavas stiepjas līdz Raģupītes ietekai, būs sauss.
Taču tie, kuriem gribas peldēt, pa sauso līcīti līdz ūdenim var aiziet pa smiltiņām, un akmens, no kura strauji sākas dziļums, ir labi redzams. Laivu vajadzības gadījumā līdz ūdenim varam aizvilkt. Vienīgais, kas varbūt tiešam traucē, ir specifiskā trūdošu ūdens augu smaka. Izteikti tā ir jūtama pirmās dienas pēc ūdens līmeņa pazemināšanas, pēc tam pamazām izvējo."
"Mežbrenču" saimnieks Ģirts Zauers rāda uz gandrīz sauso kanālu, kas viesu namu savieno ar Daugavu. Ne ar laivu, ne ūdensmotociklu pa to Daugavā iebraukt nevar.
Šonedēļ "Malderu" viesu namā apmetušies 30 studenti no vairākām valstīm. Laura Lībiete un Jūlija Jurtajeva stāsta, ka austriešu puisis Arnufs ir stāvā sajūsmā par iespēju peldēties Daugavā un dara to katru rītu.
Krasta līnija pamatīgi atkāpusies.
Ūdens līmenim krītoties, gar krastiem sāk pūt atsegtie ūdens augi un gaisā jūtama specifiska smaka.
