22.07.2012 14:04

Ar mīlestību ceptie Raganas gardumi

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ilze Rinkus un Eveta Krūmiņa stāsta, ka palēnām uzņēmums mēģina arvien lielāku daļu produkcijas iepakot ekoloģiskā papīra iesaiņojumā, jo tas labāk piestāv uzņēmuma filozofijai un produktiem, kuri veidoti no dabiskām izejvielām.  Ilze Rinkus un Eveta Krūmiņa stāsta, ka palēnām uzņēmums mēģina arvien lielāku daļu produkcijas iepakot ekoloģiskā papīra iesaiņojumā, jo tas labāk piestāv uzņēmuma filozofijai un produktiem, kuri veidoti no dabiskām izejvielām. Elīna Kondrāte

"Raganas rupjmaize" – šādu nosaukumu par prieku sev un iedzīvotājiem "Maiznīca "Flora"" izvēlējusies vienam no plašā sortimenta rupjmaizes veidiem, ko ražo Krimuldas novada Raganā.

Tieši šāds nosaukumus izvēlēts nevis par godu negantajam pasaku tēlam, bet gleznainajai vietai, kur atrodas uzņēmuma ražotne.

"Maizes cepšana prasa rūpes un uzmanību. Ir svarīgi, kādā noskaņojumā to dari – jāiegulda ne tikai zināšanas un iemaņas, bet jāņem talkā iedvesma, mīlestība un labs noskaņojums," vienu no garšīgas maizes pamatnosacījumiem atklāj "Maiznīcas "Flora"" realizācijas daļas vadītāja Eveta Krūmiņa.

Jau kopš 2008. gada uzņēmums pārcēlies uz Raganu Krimuldas novadā. Tur atrodas moderna Eiropas Savienības līmeņa ražotne, kurā darbojas aptuveni 80 cilvēku liels kolektīvs. "No 2004. gada maiznīcai bija divas ražotnes – Siguldā un Rīgā. Apjomi pieauga, īrētās telpas kļuva par šauru, tāpēc uzņēmuma īpašnieks Juris Zilgalvis nolēma izveidot vienu uzņēmumu starp Rīgu un Siguldu. Arī mūsu darbinieki aizvien brauc no abām pilsētām."

Roku darbu novērtē visos laikos
Taču "Floras" maizi un konditorejas izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji iepazinuši jau krietni senāk, kad pirms 19 gadiem, 1993. gada Ziemassvētkos, izcepts pirmais uzņēmuma baltmaizes kukulītis. "Laikā, kad tika dibināti pirmie privātie uzņēmumi, bija kooperatīvs "Flora", kas nodarbojās ar ziedu, dārzeņu un augļu tirdzniecību. Kad laiki mainījās un Latvija sāka tuvoties Eiropai, izlēmām sākt maizes ražošanu," stāsta uzņēmuma maizes tehnoloģe un kvalitātes vadītāja Ilze Rinkus. 90. gados vēl darbojušies pārsvarā lielie maizes kombināti, bet mazās ceptuves bija kaut kas jauns un ātri iemantoja cilvēku mīlestību. "Sākām ar baltmaizes cepšanu, tad pievienojās rupjmaize un konditorejas izstrādājumi." Pirmā ceptuve atradusies Salaspilī. "Ideju un receptes noskatīju Ungārijā – nelielajā ceptuvē cilvēki gan varēja redzēt, kā maizi gatavo un cep, gan turpat uz vietas nopirkt."

Pašlaik situācija mainījusies – "Flora" pārliecinoši iemantojusi plašu pircēju loku, tāpēc maize vairs netiek cepta uz vietas veikalā, bet plašākā ceptuvē. Taču roku darbs gan palikusi nemainīga vērtība. "Katrā posmā – no maizes mīklas pagatavošanas līdz cepšanai – piedalās mūsu darbinieki, nevis to uzmana automātiska sistēma."

 


Krāsnis kuras arī naktī
Darbs ceptuvē norit bez apstājas – darbinieki strādā nepārtraukti divās maiņās. Kad vieni darbu beidz, nākamie jau to steidz turpināt. Piemēram, rupjmaizes cepēji rosīties sāk jau četros no rīta. "Maizi uz veikaliem nevedam tikai Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un Jāņos." Uzņēmuma darbinieces atklāj, ka maizes cepšana nav viegls darbs, īpaši vasarās. Lai darbotos pie sakarsušajām maizes krāsnīm, ir nepieciešama izturība, tāpēc daudzi pamēģina un ātri vien saprot, ka tas viņiem nav pa spēkam. Maiznīcas darbiniekus noteikti var dēvēt par uzņēmuma patriotiem, un maizes cepšanu saukt par viņu aicinājumu. Tieši darbinieki dēvējami par vienu no uzņēmuma panākumu stūrakmeņiem. "Pie mums strādā arī ģimenes – precēti pāri."

Lai gan mūsdienās iekārtas un tehnoloģijas kļuvušas modernākas, maizes cepšanas pamatprincipi nav mainījušies. "No sākuma sagatavojam izejvielas, tad masu liekam mīcāmajā iekārtā, pēcāk tiek veidoti un cepti kukulīši." Rupjmaizes gatavošanas process ir garāks un ilgst divas dienas, jo maiznīca gatavo plaucēto rupjmaizi pēc senām receptēm. Šāda maize ir garšīgāka. Gan rupjmaizes, gan baltmaizes cepšanai paredzētas dažādas krāsnis – rupjmaizi cep mūrētā krāsnī, taču baltmaizi krāsnī, kurā karstais gaiss cirkulē.

Cepumi ekoloģisko produktu cienītājiem
Maizes cepšanas metodes nav krasi mainījušās, bet maizes lietošanas paradumi gan. "Pašlaik cilvēki mazāk strādā fizisku darbu, tāpēc daudziem vairs nav būtiski uzturā lietot rupjmaizi. Tās patēriņš pēdējos gados samazinājies par 40 %. No rudzu miltu maizēm visvairāk samazinājies saldskābmaizes patēriņš, un pieļauju, ka pēc kāda laika to neražos vispār." Taču lielā cieņā esot dažādu veidu maize ar graudiem, klijām un sēklām, kas nodrošina cilvēka organismu ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām. Viens no piemēriem ir kliju maize, kura satur sešus gramus kliju. Tāda maize nodrošina ilgstošu sāta sajūtu, jo organisms ilgāk pārstrādā uzņemto barību.

Iesoļojot otrajā gadu desmitā
Kā zināms, klijas ir lielisks organisma attīrītājs. Šis produkts saņēmis arī Zelta godalgu Maizes kvalitātes konkursā. Pašlaik uzņēmuma sortimenta klāstā ir aptuveni 80 dažādu produktu: dažādu veidu maize (rupjā, baltā, ar sēklām), sausiņi, grauzdiņi, piparkūkas, cepumi, kēksi un citi konditorejas izstrādājumi. To receptes radījuši uzņēmuma darbinieki un I. Rinkus, kura uzņēmumā darbojas jau no pirmās dienas un maizes cepšanas iemaņas apguvusi studiju laikā, praktizējot Siguldas maizes kombinātā.

"Pamats maizei ir klasiskais – baltmaizi gatavo no kviešu miltiem, bet rupjmaizi – no rudzu miltiem, tālāk recepti papildinām atbilstoši pircēju gaumei. Taču svarīgākais ir tas, lai produkts būtu uzturvielām bagāts un veselīgs."

20 gadu jubilejas priekšvakarā maiznīcas kolektīvs saņēmi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu maizes un miltu izstrādājumu ražošanā. Tuvojoties jubilejai, izstrādāts arī vēl kaut kas Latvijā nebijis – bio cepumi un sausiņi. "Gribētos, lai Latvijā ir lielāks bioloģisko izejvielu piedāvājums. Bieži bioloģiski izaudzēt var, bet nav, kas atbilstoši pārstrādā. Lietojam arī eļļu, kas spiesta no Naukšēnos dabiski augušu rapšu sēklām. Rūpīgi izvēlamies kvalitatīvas izejvielas, kas audzētas Latvijā, taču, kā zināms, pašu cukura mums vairs nav," stāsta I. Rinkus.

No maizes resns nepaliksi
Mūsdienās īpaši aktuāls kļuvis uzskats, ka no maizes ātri vien var iemantot liekos kilogramus, jo maizē esot liels tauku un sāls saturs, taču I. Rinkus teic, ka noteikti gribētu iebilst šim kļūdainajam uzskatam. "No ārstiem bieži dzirdam, ka maizē ir daudz sāls, tomēr gribu paskaidrot, ka pievienojam tikai tik daudz, lai maizi varētu izcept, – vienu gramu sāls uz 100 gramiem maizes." Ja bez cukura maizi var izcept, tad bez sāls nevar – tā būs bāla, bezgaršīga un sakritusies. Taču, runājot par taukvielām, uzņēmuma kvalitātes vadītāja neslēpj, ka taukvielas maizei tiek pievienotas, bet to daudzums ir neliels. "Galvenais ir tas, ko uz maizes uzliek. Ja uz maizes liekam kaut ko treknu un sāļu, nevajag vainot maizi."

Lai gan uzņēmumam aiz muguras ir nopietna pieredze, pircēju un konkurences dēļ ir jābūt radošam – visu laiku jācenšas ražot garšīgu, glīti iepakotu produktu. Lielu stimulu dodot arī pircēji, kuri neskopojas ar jaukām atsauksmēm. "Ražošanas process ir kā ķēdīte – nepārtraukti jāskatās, lai darbs ikvienā posmā tiktu padarīts labi – sākot no kvalitatīvu izejvielu iegādes līdz maize nokļūst veikalā. Ražošanā nedrīkst atslābt ne mirkli," apņēmīgi atzīst I. Rinkus.