22.07.2016 13:32

Pierīgas amatnieki: Arī tirgus nodevām var būt griesti

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Iepriekšējos gados cenas par tirdzniecības vietu pieauga pamazām, taču šā gada pavasarī tika piedzīvots straujš to kāpums. Iepriekšējos gados cenas par tirdzniecības vietu pieauga pamazām, taču šā gada pavasarī tika piedzīvots straujš to kāpums. arhīvs

Pilnā sparā turpinās dažādiem pasākumiem bagāta vasara, kurā sava vieta ir arī Pierīgas amatniekiem – audējiem, kalējiem, keramiķiem, ādas apstrādātājiem, rotkaļiem – ar dažādiem darinājumiem.

Cenas strauji iet uz augšu

Aiz muguras jau ir Stādu parāde Siguldā, gadatirgus Brīvdabas muzejā un vasaras saulgriežu pasākumi Doma laukumā un Vērmanes dārzā Rīgā. Jau bijuši un vēl ir priekšā vairāku Latvijas pilsētu svētki un festivāli. Taču, kas vieniem ir tikai izklaide, citiem – bizness ar saviem ieguvumiem un zaudējumiem.

Amatnieku klātbūtne svētku vietās jau kļuvusi pašsaprotama, taču paši amatnieki teic, ka visur būt klāt vairs nevarēs. Iemesls – kopš šā gada būtiski pieaugusi maksa par tirdzniecības vietu ne tikai Rīgā, bet arī daudzviet citur valstī.

Pierīgas amatnieki, kuri, portāla "Apriņķis.lv" uzrunāti, pauda savu viedokli, lūdza neminēt nedz viņu vārdu, nedz jomu, kādu pārstāv viņu darinājumi, jo "pasaule ir tik maza". "Bizness ir bizness," teica kāda kundze, piebilstot, ka izvēle piedalīties vai nepiedalīties pilsētas svētku vai festivālu tirdziņos ir katra paša brīva izvēle. Tomēr ir nosacījumi, kas amatnieku izvēli ierobežo.

Viņpus letes sastaptā kundze stāsta, ka līdz šā gada sākumam cenas par tirdzniecības vietu vai atļauju tirgoties vienu vai vairākas dienas bija samērā pastāvīgas un īpaši nesvārstījās. Taču šogad tā vairs nav.

"Jaunās vēsmas tirdzniecības vietu un atļauju izcenojumos ienāca līdz ar Stādu parādi Siguldā. Pērn, kad amatnieku klātbūtni Stādu parādē organizēja Siguldas novada dome, par tirdzniecības vietu uz divām dienām maksājām deviņus eiro. Šogad Stādu parādē amatniekus savā "paspārnē" pārņēma pati Stādu audzētāju biedrība un pielīdzināja amatniekus dārzniekiem, tātad – stādu tirgotājiem, un cena par atļauju tirgoties divas dienas maksāja jau 101 eiro," atcerējās amatniece.

Arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū dalības maksa šogad esot pieaugusi apmēram divas reizes. Šoreiz viens metrs tirdzniecības vietas divām dienām maksājis 29,23 eiro, bet, tā kā visi parasti ņem trīs metrus, kopā bijis jāmaksā 87,9 eiro. Auto caurlaide iebraukšanai gadatirgū gan palikusi 2015. gada līmenī – 28,41 eiro. Tiesa, Brīvdabas muzeja gadatirgum šāda cena esot atbilstoša, atzina amatniece, jo tur parasti esot milzīga ļaužu plūsma un liels tirdzniecības apgrozījums.

Vienīgā neērtība – lai gan pieteikties dalībai tirgū var elektroniski, pēc tirdzniecības atļaujas jāierodas klātienē. "Labi, ja braukšana ir no Pierīgas, bet, ja jābrauc no Latgales vai Kurzemes, tad tas vairs nav tik ērti," viņa atzīst.

Pārsteidz Rīga

Ne viens vien aptaujātais Pierīgas amatnieks bija pārsteigts, kādu maksu par piedalīšanos šā gada Rīgas vasaras saulgriežu gadatirgū Vērmanes dārzā viņiem prasījusi biedrība, kas rīkoja pasākumu, – preču zīmes "Izbraukumatirdznieciba.lv" operators "Atklāj Rīgu". Ja pērn līdzīga pasākuma rīkotājs – biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība" – par vienu tirdzniecības dienu prasīja 30 eiro, šogad "Atklāj Rīgu" prasījis aptuveni 81,67 eiro par vienu dienu jeb 490,05 eiro par sešām dienām, turklāt nepiešķirot caurlaidi automašīnām, kuras pilsētas centrā īsti nemaz nav kur atstāt.

Amatnieki stāsta, ka tirdzniecības pasākuma rīkotāji paši bija uzstādījuši un piedāvāja vietas zaļas krāsas teltīs. Taču zaļa krāsa tirdzniecību nerosinot, turklāt, kā piebilda daži amatnieki, lietus laikā cauri telts jumtam sūcies ūdens, bojājot preces.

Taču pats galvenais, kā uzsvēra ne viens vien aptaujātais, visam pamatā esot matemātika. Ja tirdzniecības izdevumi, ieskaitot preces ceļu līdz letei, ir no 10 līdz 20 procentiem, tad pārdevējam Vērmanes dārzā šoreiz bija jānopelna vismaz 400 eiro dienā, lai segtu tirdzniecības izdevumus. Daudziem tas nebija pa spēkam, vietu tirdzniecības teltī īrējot pat divatā.

Daudz atzinīgāk Pierīgas amatnieki izsakās par Zāļu tirgus rīkotājiem Doma laukumā Rīgā. Lai gan kompānija "Ave Sol" cenas pamazām ceļ katru gadu, 64 eiro par tirdzniecības vietu Doma laukumā un no 21 līdz 35 eiro sānielās šādā reizē ir atbilstoša cena.

Esot arī kāds patīkams pretimnākošs žests tirgus dalībniekiem, kuriem nav vairāk par 20 izstrādājumiem. Viņiem dalības maksa par 1,5 x 1,5 metrus lielu tirdzniecības vietu ir tikai pieci eiro. Tas ir ļoti labi mazajiem amatniekiem, piemēram, kundzēm, kuras uzadījušas dažus cimdiņus.

Preces dārgākas vairs nekļūst

Galvenie secinājumi, ko var izdarīt no sarunām ar Pierīgas amatniekiem, ir tādi, ka savu izstrādājumu cenas viņi vairs augstāk celt nevar. "Esmu ievērojusi, ka šogad cilvēkiem pirktspēja ir kritusies par apmēram 15 procentiem," stāsta kāda rokdarbu meistare, norādot, ka tajā pašā laikā tirdzniecības vietu cena aug ne tikai Rīgā vien. "Būs nopietni jāpadomā, vai pieteikties tirdziņam "Gabaliņš Latvijas" Rīgas svētku laikā, kur trīs dienu dalība maksās 272,25 eiro," viņa saka.

Vēl kāds amatnieks teic: "No 20 līdz 30 eiro dienā par tirgošanās atļauju ir saprātīga summa. Ja runa ir par 40 eiro, tad jāpadomā, bet 80 un vairāk – tā jau ir vēlme pārbaudīt, vai amatnieks, kurš pārtiek tikai no savu roku darba, kaut ko tādu vēl var pavilkt."

Pavisam lietišķi ir kāda cita amatnieka vārdi: "Es esmu ar mieru maksāt tirgus nodevās desmit procentus no iespējamās peļņas, jo deviņus procentus tik un tā vēl maksāšu nodokļos kā mikrouzņēmuma darbinieks. Lielākas tirdzniecības vietu cenas liecina par to, ka nopelnīt vēlas tikai tirgus rīkotājs, bet nekas neliecina, ka viņu interesētu arī tas, kā jūtas paši amatnieki, kuri piedalās viņu rīkotajos pasākumos."