Dodoties uz izstādi, bija cerības, ka savus ražojumus uz izstādi būs atvedis kāds Pierīgas ražotājs. Tā arī bija, jo šeit visas trīs dienas darbojas Doles un Daugmales laivu ražotāji, kā arī Carnikavas uzņēmējs, kurš izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar Pierīgas ūdeņiem piemērotiem peldrīkiem.
Latvijā patīk nelielas laivas
Pie atpūtai un makšķerēšanai domātu laivu un neliela izmēra kuteru rindas "Apriņķis.lv" sastapa Salaspils novada uzņēmēju Aivaru Kiršfeldu, kurš pārstāv kompāniju "Dole Marine". Firma nu jau 25 gadus ražo septiņu veidu airu laivas un sešu veidu kuterus.
A. Kiršfelds teic, ka Doles laivas uz izstādēm tiek vestas jau no pirmās izstādes "Atpūta un sports", kad tā vēl notika Rīgas sporta manēžā. "Ja tevis nav šeit, tevis nav vispār," uzsver A. Kiršfelds. Viņš stāsta, ka vēl pirms dažiem gadiem cilvēkus vairāk interesēja, lai pat airu laivas būtu ātras, bet tagad vairāk tiek pirkti stabili, atpūtai un makšķerēšanai piemēroti peldlīdzekļi.
Dolē ražotās laivas tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm, Čehiju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju. Neliels daudzums laivu tiek pārdots arī Latvijā. Šeit patīk nelielas airu un motorlaivas. "Vidējais" laivu pircējs ir vīrietis no 45 gadu vecuma ar vidējiem ienākumiem.
"Laivas ražojam visu gadu, bet tirgojam četrus, piecus mēnešus gadā. Ārzemnieki laivas sāk pirkt martā un pērk līdz jūnijam. Latvijā pērk no maija līdz augustam. Tādējādi tirdzniecības sezona pastiepjas garāka," saka Salaspils novada uzņēmējs.
Vēl viņš piebilst, ka ar savām laivām, pateicoties Eiropas naudai, ceļojot arī uz izstādēm Helsinkos, Tallinā. Pērn bijuši izstādē Stokholmā, bet tur, izņemot dažas iegūtās atziņas, cita labuma nav bijis. "Stokholmas izstādē nepiedalās pat paši zviedru ražotāji, bet pasaules spožākās laivu ražošanas kompānijas, un tur nav runas par mazām airu laiviņām un kuterīšiem."
Vaicāts par izmaksām, kas nepieciešamas, lai savus ražojumus parādītu Ķīpsalā, A. Kiršfelds atzīst, ka Latvijas izstāžu izmaksas uz Helsinku un pat Lietuvas fona esot salīdzināmas ar "sviestmaizi".
Pieredze liecinot, ka labi apmeklētas laivu izstādes ir Igaunijā, jo tur, piemēram, ir salas, uz kurām bez laivas nokļūt nevar. Savukārt Latvijā, lai arī ūdeņu ir diezgan, nav tādas tradīcijas, ka ikvienai ģimenei ir laiva vai – kā Norvēģijā – pat vairākas. Tas, pēc A. Kiršfelda domām, nav tikai turības jautājums, ne mazāka nozīme ir patikai būt uz ūdeņiem.
Ārzemēs lētas laivas vairs neražo
Arnis Zobens ir nodibinājis uzņēmumu "Latrex Boats" un agrāk Mārupē, bet tagad jau kādu laiku Daugmalē taisa laminēta stiklaplasta laivas un kuterus. Uzņēmums darbojas jau piecus gadus. Pirmie trīs gadi pagājuši, kamēr izstrādājis produktus, ko piedāvāt tirgū. Pērn ar savām laivām atbraucis uz Ķīpsalas izstādi. Arī šogad ir te, lai atgādinātu par sevi.
Lielas peļņas no piedalīšanās izstādē neesot. "Ja kādam izstādē izdodas pārdot kuteri par 500 tūkstošiem, tad kādu laiku var dzīvot labi, bet "Latrex" laivas tik daudz nemaksā un pārdot var tikai dažas," bilst Arnis.
Arī viņa ražotās laivas pamatā ir domātas makšķerniekiem, un ne tikai Latvijā. Tās pērk arī Spānijā, Somijā, Zviedrijā, Itālijā un, protams, arī Lietuvā un Igaunijā. Viens no veiksmes faktoriem ir pareizi izvēlēta tirgus niša, jo daudzās Eiropas valstīs vairs mazas laivas netaisa. "Latrex" laiva maksā nedaudz virs 500 eiro, bet Skandināvijā vai citur Eiropā ražotni atvērt izmaksā dārgāk, un tur taisa laivas, kuru cena sākas no 20, pat 30 tūkstošiem."
Vēl Arnis stāsta, ka pašlaik viņam ir 25 gadi, bet ar laivām sācis nodarboties 15 gadu vecumā. "Pastrādāju laivu ražošanā pie kaimiņa, tad tirgojos ar laivām un tagad ražoju pats. Stikla šķiedra nāk no Turcijas vai Ķīnas, sveķi – no Vācijas, bet darbs ir mūsu pašu." Viņš domā, ka, izstrādājot pareizu stratēģiju, nav nekas nereāls ar laivu ražošanu kļūt par miljonāru.
Uz jautājumu, kāpēc Latvijā ir tik daudz amatnieku, kas strādā ar koku, bet izstādē nav nevienas modernas koka laivas, A. Zobens atbild: "Mums vienkārši trūkst meistaru, kas varētu radīt kaut ko patiešām izcilu. Ja cilvēki nāk pie manis un stāsta, ka grib būvēt laivas, bet neprot matemātiku piektās klases līmenī, tad nevar būt runa par kvalitatīvu ražošanu.
No otras puses, pie manis atnāk galdnieks un saka: "Es gribu taisīt laivas, tiesa, neprotu strādāt ar stikla šķiedru." Piekrīt mācīties, bet negrib neko darīt, ja viņam jau pirmajā mēnesī nemaksā 600 vai 700 eiro. Es sāku ar pieciem latiem dienā un strādāju ar mērķi iemācīties taisīt laivas.
Tagad uzņēmumā strādājam pieci, reizēm seši cilvēki, jo vairāk uzreiz atbilstošas kvalifikācijas amatniekus dabūt nevar, gadā uztaisām apmēram 300 laivu," teic uzņēmējs.
Atgriežoties pie dalības izstādē, A. Zobens atzīst, ka var paskatīties, ko dara citi, bet jāražo tik un tā tas, ko gan ārzemēs, piemēram, Dānijā vai Zviedrijā, gan pašu mājās kāds gribēs nopirkt. Latvijā paliek tikai trešā daļa Daugmalē uzbūvēto laivu.
Latvijai derīgas laivas ražo arī citur pasaulē
Carnikavas novada iedzīvotājs Dainis Pūka izstādes "Baltic Boat Show 2015" apmeklētājus nolēmis iepazīstināt ar Austrijā ražotu nelielu, bet ļoti modernu katamarānu, kurš, viņaprāt, būtu piemērots arī kuģošanai Latvijas apstākļos.
Uzņēmējs pats ir vējdēļa burātājs kopš 1988. gada. Sācis burāt Dzirnezerā, kad tur bija 100 buru, bet tagad esot vērojama šo tradīciju atgriešanās. Līdztekus viņš kā brīvprātīgais darbojas Carnikavas sporta centrā, bet Carnikavas novada Nēģu svētkos organizē dažādus pasākumus, piemēram, peldlīdzekļu parādi.
"Carnikavas novadā ir gan upe, gan ezeri, gan jūra, un tas ir labs priekšnoteikums ūdens sporta un tūrisma attīstībai – airēšanai, burāšanai, braukšana ar ūdensmotocikliem. Carnikavā vēsturiski ir dzīvojuši nēģu zvejnieki un būvējuši laivas. Tas notiek arī tagad," D. Pūka cer, ka austriešu katamarāns, kurš der arī iesācējiem, aicinās paskatīties uz ūdeņiem arī tos, kas pagaidām par to vēl tikai domā.
Drošība pāri visam
Varētu jautāt, ko izstādē "Baltic Boat Show 2015" spilgti dzeltenā teltī dara Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta cilvēki ar glābšanas riņķiem un vestēm. Bet atcerēsimies, ka laikrakstos un internetā ik dienu lasām kriminālziņas, starp kurām ir vieta arī traģiskiem atgadījumiem uz jūras.
Lai vēlāk ziņās nebūtu jālasa par pārgalvīgiem laivotājiem vai to, ka liedagā izskalots zābaks, bet pats kuģotājs tā arī vēl nav atrasts, MRCC, kā saīsināti sauc Krasta apsardzes dienestu, interesenti no dienesta ļaudīm saņem atgādinājumu, ka, piemēram, glābšanas vestes izmaksas nav tik lielas, lai, dodoties ar laivu jūrā, mēģinātu bez tās iztikt.
Tāpat var saņemt informāciju par daudz citām noderīgām lietām, kas ļauj uz ūdeņiem justies drošākiem un glābējiem aizsniedzamākiem.
