13.01.2015 15:59

Mālpilī zina, kā sliekai likt pelnīt naudu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Tiklīdz tiek runāts par netradicionālajiem lauksaimnieciskās ražošanas veidiem, parasti iedomājamies strausus vai briežus aplokos, trušus, taču nevajadzētu aizmirst arī vīngliemežu un slieku audzēšanu.

Jau ceturto gadu slieku komposta ražošanu vada arī SIA "Mālpils Biotehnoloģiju centrs" valdes loceklis Rihards Pulturs.

Bija jādara kaut kas neierasts

Uzņēmējs Rihards Pulturs stāsta, ka pirms gadiem pieciem radusies doma nodarboties ar kaut ko neierastu. "Tas bija krīzes laiks, kad visas manas iepriekšējās iestrādnes – bruģa rūpnīca, celtniecības bizness un nekustamo īpašumu apsaimniekošana – buksēja. Par sliekkopību un slieku biohumusa jeb vernikomposta ražošanu mūsu pusē vēl daudz nekas nebija zināms, lai gan, piemēram, ASV tas ir attīstīts biznesa virziens. Apbraukāju Eiropu – Austriju, Baltkrieviju, Bulgāriju, Čehiju, Krieviju, Ukrainu, Vāciju, biju arī Zviedrijā un Somijā – un paskatījos, kas tur šajā ziņā notiek, jo ekoloģiski tīras pārtikas ražošanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tās pamatā ir atteikšanās no minerālmēsliem, kā alternatīvu izmantojot vernikompostu.

Jauno biznesu uzsāku laukos pie Pļaviņām, bet tad sāku meklēt kaut ko tuvāk Rīgai, līdz atradu pamestu cūku fermu Mālpils tuvumā, kas savulaik bija sadalīta pajās un privatizēta. Tagad kompleksa teritorija pamazām atgriežas viena saimnieka – Mālpils Biotehnoloģiju centra – rokās. Viens korpuss jau ir piemērots vairākām slieku komposta ražošanas līnijām un nemitīgi tiek modernizēts. Taču skaidrs, ka, nākotnē paplašinoties, vieglāk būs vecās ēkas nojaukt un vietā uzcelt modernu angāru.

Mūsu ražotnei, lai sagatavotu kompostu, kurā dzīvo sliekas, pilnīgi pietiek ar kūtsmēsliem, ko savācam no govju fermām 30 kilometru rādiusā ap ražotni. Aprēķini rāda, ka gadā tā varam savākt aptuveni 100 tūkstošus tonnu. Pa visu Latviju varētu būt kādi desmit, pat 15 šādi reģioni, kas savstarpēji nepārklātos. Pat ja govju skaits samazinātos, izejvielu kompostam Latvijā pietiks vienmēr."

Īsteno no dabas ņemtu ideju

Biotehnoloģiju centrā radīto vernikompostu Rihards Pulturs sauc par pašas dabas radītu produktu. Sliekas dzīvo augsnē, kur pārstrādā organiskos atkritumus un, izlaižot tos caur sevi, izstrādā minerālvielas, kuras caur saknēm savukārt nonāk augos. Taču, ja dabā, pieņemsim, trīs sliekas uz vienu kvadrātmetru divu centimetru biezu humusa slāni izveido 100, reizēm pat 200 gadu laikā, tad ražotnē vienā kvadrātmetrā īpaši sagatavota komposta mīt 20 tūkstoši slieku, kas pie īpaša temperatūras, gaisa un mitruma režīma divus centimetrus biezu humusa slāni rada diennakts laikā.

"Protams, lai tiktu pie šādiem rezultātiem, ir jābūt gan speciālām ražošanas iekārtām, gan rūpīgi jāievēro tehnoloģiskie procesi. Turklāt līdz tam, kā gūt labāko rezultātu, ir jānonāk pašiem. Lai arī esmu apmeklējis vismaz 30 ražotņu ārzemēs, bijis dažādos semināros un izstādēs, neviens savus ražošanas noslēpumus līdz galam neatklāj," teic R. Pulturs.

"Sākumā par to daudz neuztraucāmies, bet tagad esam sapratuši, ka pats svarīgākais ir slieku barības sagatavošanas process. Tas ir svarīgi ne tikai manā ražotnē, bet visiem slieku ražotājiem Latvijā. Kompostēšanas jeb slieku barības bāzes sagatavošana Latvijā, godīgi sakot, ir pilnīgi uz nulles. Līdz ar to tas ir viens no darbības virzieniem nākotnē, ja nopietni plānojam vernikompostu arī eksportēt.

Domājot par eksportu, skatāmies Čehijas un Zviedrijas virzienā, taču, lai droši varētu startēt, galvenais ir ražošanas apjoms. Mums kādreiz bija doma: ja reiz Latvijas Slieku audzētāju asociācijā ir aptuveni 100 biedru, tad visi kopā varam savākt, piemēram, tūkstoti kubu vernikomposta. Taču izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Lai arī Latvijā govis barojas dabīgās ganībās, tik un tā katram humusa ražotājam ir atšķirīga slieku barības bāze, tāpēc rezultātā atšķirīga būs arī biohumusa kvalitāte. Tas pats būtu tad, ja tiktu jaukts minerālūdens no pieciem avotiem ‒ rezultātā nekad nebūs viens un tas pats iznākums," atzīst R. Pulturs.

Ir vērts rosīties

"Lai arī Biotehnoloģiju centra ražotnē daudz kas ir mehanizēts un automatizēts, uzņēmumā strādājam 12 cilvēki, ieskaitot speciālistu, kurš raksta maģistra darbu par slieku audzēšanu," stāsta Rihards Pulturs. Uzņēmējs skaidro, ka viņa nodarbošanās tiešām ir pieskaitāma netradicionālajiem lauksaimnieciskās ražošanas veidiem, jo nopietnu slieku audzētāju un slieku komposta ražotāju Latvijā neesot nemaz tik daudz.

"Mums ir simtiem govju, cūku un aitu fermu, bet ir tikai kādas 25 biohumusa ražotnes, kur tiek saražots vērā ņemams vernikomposta apjoms – līdz 1000 kubikmetru gadā. Sākumā šķita, ka visu var izdarīt ātri un viegli, taču tagad ir skaidrs, ka viss jādara pamatīgi. Tikai tad būs iepriecinoši rezultāti, ieskaitot investīciju atpelnīšanos. Arī ieguldījumi ir vajadzīgi lielāki, nekā sākumā domājām. Patiesībā pasaulē tevi par nopietnu ražotāju uzskata tad, ja gadā vari saražot no tūkstoša līdz diviem tūkstošiem kubikmetru labas kvalitātes biohumusa."

Kāds Latvijas slieku komposta ražotājs jau esot ticis līdz Marokas tirgum, bet Mālpils Biotehnoloģiju centra klients jau trešo gadu ir Ozo golfa laukums.

"Tie, protams, ir krietni lieli biohumusa apjomi. Piemēram, viena tomātu stāda izaudzēšanai pietiek ar šķipsniņu pusotra centa vērtībā, taču jau pierādīts, ka šādi mēslotam tomātam izaugs daudz lielāki un vitamīniem bagātāki augļi.

Vai ir vērts domāt par minerālmēslu aizstāšanu ar biohumusu? Ja domā par zaļo saimniekošanu, tad pilnīgi noteikti. Ne jau velti Vācijā viens kubikmetrs jeb aptuveni 500 kilogramu vernikomposta maksā vismaz 800 eiro. Pienāks diena, kad arī Latvijā būs jādomā, ko darīt ar rapša un kukurūzas noplicinātajām augsnēm," sarunas noslēgumā secina SIA "Mālpils Biotehnoloģiju centrs" valdes loceklis Rihards Pulturs.

Iepriekš:
Izlases hokejisti investē sliekās