Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaņā ar EK vakar, 18. novembrī, apstiprināto lēmumu triju Baltijas valstu piena ražotāju zaudējumu segšanai Krievijas embargo dēļ tiek piešķirti 28 miljoni eiro, kas ir krietni vien mazāk, nekā iepriekš tika solīts. Vēl pirms diviem mēnešiem bijušais Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs vizītes laikā Rīgā norādīja, ka kompensācija par zaudējumiem Latvijas piena ražotājiem būs vismaz 20 miljonu eiro apmērā. Taču saskaņā ar EK lēmumu par atbalsta piešķiršanu Igaunijas piensaimniekiem tiks kompensācija 6,9 miljonu eiro apmērā, Lietuvas piena ražotāji saņems 14,1 miljonu eiro, bet Latvijas ganāmpulku turētāji tiks pie 7,7 miljoniem eiro.

Viens no lielākajiem piena ražotājiem Pierīgā zemnieku saimniecības "J. Gerkena" īpašnieks Juris Gerkens portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka ar šādu EK piešķirto kompensāciju Latvijas piensaimniekiem nez vai būs līdzēts, jo situācija nozarē šobrīd ir vairāk nekā kritiska. "Šie piešķirtie 7,7 miljoni viennozīmīgi ir par maz, un šī nauda tiem lopkopjiem, kuri ieguldījuši uzņēmējdarbības attīstībā, ņemot lielus kredītus, nekā nepalīdzēs," teica J.Gerkens.

Viņš uzskata, ka ES kompensācija piensaimniekiem šī brīža situācijā dotu rezultātu vien tad, ja ES kompensētu vismaz 75 % no saimniecību zaudējumiem, kas radušās piena iepirkumu cenu krituma dēļ.

"Mums, tāpat kā visiem, šobrīd klājas grūti. Parādi aug, un piena iepirkumu apmērs ir krities par 20 %. Pašlaik domājam, kā samazināt uzņēmuma pašizmaksas, lai spētu noturēties virs ūdens," klāstīja J. Gerkens. Viņš arī norādīja – īpaši nelabvēlīgi esošā situācija ietekmē tos saimniecību īpašniekus, kuri investējuši lielus finanšu līdzekļus saimniecības attīstībā.

"Jāteic, ka vismaz mums tagad, gada nogalē, liels atspaids būs subsīdiju maksājumi, vismaz ar šo naudu varēsim segt kredītsaistības, bet, kā citi varēs savus rēķinus nomaksāt, pat nezinu," sacīja "J. Gerkena" zemnieku saimniecības īpašnieks, izsakot lielu cerību, ka nākamgad piena iepirkumu cenas atkal celsies.

Līdzīgu viedokli pauž piensaimniecību pārstāvošās lauksaimniecības organizācijas, kas norāda, ka ar 7,7 miljoniem eiro var segt tikai divu mēnešu zaudējumus nozarei.

"Ja publiskotais kompensācijas apmērs ir paredzēts vienam mēnesim, tad 7,7 miljoni eiro ir adekvāta kompensācija. Savukārt, ja ar 7,7 miljoniem tiks kompensēts viss zaudējumu periods, tad būtiski situācija piena sektorā netiks uzlabota, jo ar šo summu tiks segti vien divu mēnešu zaudējumi. Eiropas Komisijai ir jāpaskaidro, par kādu periodu šī kompensācija būs paredzēta, savukārt Latvijai atkārtoti ir jāiesniedz kopējo zaudējumu apmērs," norādīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, piebilstot, ka Latvijas piensaimnieki nav atteikušies no ieceres pievienoties Baltijas valstu un Somijas kolēģu plānotajām protesta akcijām decembrī Briselē.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs sacīja, ka piešķirtā summa ir ne vien simboliska, bet arī parāda, cik ļoti vecajai Eiropai "rūp" situācija Latvijas lauksaimniecībā. "Skaidri var redzēt, ka joprojām esam Eiropas perifērija un ietekme uz šādiem lēmumiem ir visai maza, mūsu problēmas nespēj nonākt citu ES valstu dienaskārtībā. Tikmēr situācijā, kad līdzīgas problēmas skar veco dalībvalstu lauksaimniekus, reakcija ir pavisam citāda – ātra un vērienīga. Gandrīz 2 % no tiešmaksājumu budžeta tika novirzīts ES krīzes atbalsta fondam, taču situācijā, kad ir reāla krīze, no ES budžeta saņemam niecīgu atbalstu," teica U. Krievārs.

Jau vēstīts, ka piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ piensaimniecības nozarē izveidojusies smaga situācija. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra aprēķini liecina, ka Krievijas embargo dēļ samazinātās piena iepirkuma cenas Latvijas piena ražotājiem rada zaudējumus 7 līdz 9 miljonu eiro apmērā katru mēnesi. Šī iemesla dēļ lauksaimnieku organizācijas vērsās pie valsts amatpersonām ar aicinājumu lobēt zemnieku intereses Briselē un panākt iepriekš solītā atbalsta izmaksu vēl līdz šā gada beigām.

Arī Latvijas valdība 5. novembrī lēmusi par teju 8 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai, bet viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam.

Tāpat zināms, ka Krievija 7. augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem.