savukārt laivu izbraucienus pa Gauju var papildināt, graužot ap stūri gatavotas ķirbju sukādes. Kas pamudinājis aktīvās atpūtas centru “Rāmkalni” pievērsties pārtikas produktu ražošanai, Rīgas Apriņķa Avīzei stāsta SIA “Rāmkalni Serviss” īpašnieks Viktors Grūtups. “Kad sākās krīze, sapratām, ka bizness jāpaplašina. Cilvēki gluži vienkārši vairs nebija gatavi tik daudz naudas tērēt par izklaidi un atpūtu,” viņš iesāk.
Nav bioloģiska, ir tīra
Ātri vien tika nolemts, ka papildus iemaņām ēdināšanas biznesā jāķeras pie pārtikas ražošanas. “Rāmkalnos” tagad ražo sukādes, kūpina gaļu un vistas, gatavo pelmeņus, saldējumu un pat makaronus. Sākumā bijusi vien vēlme noskaidrot, kurš no produktiem izdosies labāk un tirgū aizies labāk. Divarpus gadus pēc tam, kad Viktoram ienāca prātā ideja ražot pārtiku, viņš pats secina, ka it viss tiek labi pirkts. “Domāju, tas tāpēc, ka garšīgi,” saka Viktors. Jau sākotnēji definēts, ka “Rāmkalnu” produkcija būs tīra, dabiska un garšīga. “Tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu saldējums ir no īsta piena, tur nav pulveru vai ķīmisku piedevu. Gaļai nevis taisām spricēšanas, bet iemarinējam un ar malku nokūpinām! Bet pelmeņos ir jēra gaļa no Straupes,” lepojas “Rāmkalnu” saimnieks. Kalnā tapusī produkcija nav bioloģiska, taču ir tīra no neveselīgām piedevām, ar ko aizraujas lielražotāji. Piemēram, ķirbji, ko vēlāk pārvērš sukādēs, aug turpat uz kalna. Ķirbju dārziņš tagad ir uzrakts – gaida pavasari un sējējus. “Rāmkalni” turklāt ir atzīti bioloģisko dārzeņu fasētāji. Tagad “Rāmkalni” ir izgājuši no Inčukalna skaistā pakalna robežām un darbojas kafetērijā Berģos, kā arī lielveikalā “Rimi” tirdzniecības centrā “Spice”. Tur realizēts projekts “Klēts”, ļaujot lielveikalā ienākt dabiskajiem pašu un citu līdzīga profila ražotāju produktiem.
“Izdevās “Rimi” pārliecināt, ka šāds koncepts ir ne vien dzīvotspējīgs, bet patērētājiem arī vajadzīgs,” piebilst Viktors. Pašlaik tiekot papildināts sortiments, jo jau pāris mēnešus “Klēts” veiksmīgi strādājot. Lielveikalā iekļūt mazajiem ražotājiem parasti ir sarežģīti, taču šādā sadarbības modelī ieguvēji esot visi: “Rimi” gūst papildu pievienoto vērtību, “Rāmkalniem” ir laba noieta vieta, savukārt daudzi zemnieki tiek pie kanāla, kā parādīt savas labās lietas. “Latviešiem ir daudz labu lietu, cilvēki gatavo patiešām garšīgi un kvalitatīvi, trūkst vienīgi jaudas un uzdrīkstēšanās,” uzskata Viktors. “Mēs to darām, lai nopelnītu naudu, taču iznāk, ka reizē izdarām arī labu darbu, sniedzot iespēju mazajiem ražotājiem iekļūt lielveikala plauktos,” piebilst viņš.
Pašlaik ražošana sasniegusi diezgan augstu līmeni, vērtē Viktors, tāpēc pienācis laiks attīstīties tālāk. Taču nevis palielinot produktu grozu, bet gan ražošanas jaudu, lai spētu apmierināt pieprasījumu. Sukādes, pastilas, saldējums, pelmeņi – tie ir pieprasītākie “Rāmkalnu” produkti, kurus varētu ražot arī vairāk, jo pircēju netrūkstot. Turklāt Viktors plāno eksportēt produktus uz Zviedriju, jo zviedri jau ir izrādījuši interesi par dabiskajiem produktiem, ko latvieši ražo slēpošanas kalnā. “Latvijas ekonomika atkopjas, taču arī šajā tirgū ir vēl daudz, ko darīt, lai gan mūsu produkti nav pirmās nepieciešamības preces,” viņš piebilst.
Uz “Sēnītes” nots
Kalnā novietota jūras konteinera izmēra saldētava, kas piepildīta līdz augšai ar saldētām ogām. Kalna galā atrodas sukāžu, gaļas un pelmeņu cehi, kas ieguvuši PVD atzīšanas sertifikātus. Cehiem kaimiņos atrodas kādreiz padomju cilvēku iecienītais un savulaik slavas apmirdzētais restorāns “Sēnīte”. “Ja kāds skumst pēc “Sēnītes” vistiņām, tad tās ir atgriezušās!” ar lepnumu saka Viktors, jo gaļas un vistiņu kūpināšanai nolīgts tas pats vīrs, kas savulaik piešķīris īpašu smeķi “Sēnītes” kūpinājumiem. Savulaik “Sēnīte” izcēlās ar ļoti augstu kvalitāti un garšīgām lietām, tāpēc “Rāmkalnu” saimnieks savā uzņēmumā pie produktu ražošanas paaicinājis vairākus “Sēnītes” darbiniekus. “Esam likumsakarīgi pārņēmuši “Sēnītes” labākās tradīcijas, jo atrodamies gluži blakus,” paskaidro viņš. Iegādāties par graustu lēnām pārvērtušos “Sēnīti” gan V. Grūtups nav apsvēris – pašiem pietiekot darba un vietas, kur izvērsties. Viktors gan ir pārliecināts, ka “Sēnītei” ir labs potenciāls un to var attīstīt.
Lai uzsāktu pārtikas ražošanu “Rāmkalnos”, vispirms bija jāveic lielas investīcijas, lai iegādātos iekārtas. Bez bankas līdzekļu piesaistīšanas “Rāmkalniem” izdevies pamazām iegādāties nepieciešamo, lai varētu saražot plašo produktu klāstu. Ieguldīts vairāk nekā 60 000 latu. “Turklāt tagad valstī laiks ir tāds, kad katrs mazākais ieguldījums ir rūpīgi jāizver.”
“Sāku pats ēst tīrākas lietas un pamazām atvērās acis, jo daudzas lietas, ko ikdienā pērk vairums cilvēku, ir reālas indes. E vielu saraksti ir nebeidzami. Ražotāji nemitīgi māna cilvēkus. Esmu drošs par savu bulciņu – kādēļ man to krāsot? Kādēļ jogurtam pievienot emulgatoru, kas nodrošina to, lai augļi nenogrimst? Paņem un samaisi! Man šķiet, cilvēki ir noguruši no tā, ka visu laiku tiek mānīti,” uzskata Viktors Grūtups.
Šobrīd “Rāmkalnos” nodarbina aptuveni 50 darbinieku, no kuriem 20 darbojas pārtikas ražošanā. “Paldies krīzei,” nosaka V. Grūtups, jo tieši krīzē viņam iešāvās prātā veiksmīgā ideja. Tagad viņš vērtē, ka krīzes pārbaudījums ir veiksmīgi izturēts.