21.03.2012 18:18

Kraukšķīgumā pārspēj čipsus

Autors  Raivis Bahšteins, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(3 balsojumi)
«SunCrisp» pārtikas tehnoloģe Taisija Žurila (no labās), pārdošanas vadītāja Gunita Bergmane un agronome Līvija Tiltiņa brīdina – burkāniņi var izraisīt veselīgu atkarību. «SunCrisp» pārtikas tehnoloģe Taisija Žurila (no labās), pārdošanas vadītāja Gunita Bergmane un agronome Līvija Tiltiņa brīdina – burkāniņi var izraisīt veselīgu atkarību. Raivis Bahšteins

Pateicoties Norvēģijā nejauši dzimušajai idejai par nelielu uzkodu burkāniņu ražošanu, Babītes novada Salas pagastā plešas burkānu lauki un strādā moderna ražotne.

 

Kāds norvēģu zemnieks no audzētājiem sācis uzpirkt burkānus, kas neatbilda standartam, jo bija par mazu. Dārzeņi, kas parasti kļuva par lopbarību, izrādījās ienesīgs bizness.

Norvēģi meklēja valsti, kur ir burkānu audzēšanai piemērota augsne un mazākas ražošanas izmaksas. Izvēle krita uz Salas pagasta neskartajiem plašumiem, kur ir viegla zeme, blakus Lielupe un Babītes ezers.

Mazo burkānu šķirņu audzēšanas uzņēmuma SIA «SunCrisp» ražotne atvērta pirms pieciem gadiem, taču laukus Gātciema apkaimē apstrādā kopš 2003. gada. Pirmās ražas veda uz pārstrādes cehu Ādažos.

Īpašnieki drīz secināja, ka izdevīgāk būtu fasēt tuvāk audzēšanas vietai, tāpēc ražotne tapusi gandrīz tieši starp burkānu vagām. Uzņēmums cer, ka investīcijas atmaksāsies tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā, jo ēka tapusi pašā trekno gadu karstumā.

Galvenais – izmērs un kraukšķīgums

Burkānu sēja sāksies aprīļa vidū. Tie augs 100–120 dienu. Burkānus novāc tikai nobriedušus – tie, patiecoties šķirnes īpašībām, ir pilnībā gatavi, taču joprojām mazi.

Uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 80 hektāru zemes, apsēt šopavasar plāno 20–30. Pārējos zels zaļmēslojums zemes ielabošanai. Tā kā burkāni nevar vairākus gadus pēc kārtas augt vienā un tajā pašā vietā, lauki regulāri jāmaina, nodrošinot augstāku ražību. Burkāni tiek audzēti videi draudzīgi, atzīmē agronome Līvija Tiltiņa. Par saprātīgu saimniekošanu uzņēmums saņēmis grūti iegūstamo sertifikātu «Global G.A.P.», kas apliecina produkta kvalitāti no sēklas līdz gatavai produkcijai. Sertifikāts atvēris uzņēmumam tirgu uz Rietumeiropu un Skandināviju.

Aizvadītais bijis ļoti labas ražas gads, burkāni pat palikuši pāri. Atlasot izturīgākas un ražīgākas šķirnes, var samazināt audzēšanas platības. Pērn vien testētas 22 šķirnes. Izmērs, forma, krāsa, garša, kraukšķīgums, sulīgums un svars – šīs īpašības jāapvieno šķirnei, lai to būtu vērts sēt.

Ražotnē burkānus iekārtas pamatīgi nomazgā, sadala pēc kalibra, pa līniju tie nokļūst fasēšanas cehā darbinieku veiklajās rokās. Lai burkāni ilgāk būtu svaigi, tie procesa laikā tiek vairākkārt apstrādāti ar aukstu ūdeni. Uzņēmumā strādā 27 cilvēki, lielākā daļa no tiem – apkaimes iedzīvotāji. Cehā strādājošie apveltīti ar lielu roku veiklību un to darbs salīdzināms ar gotiņu konfekšu ietīšanu. Darbinieku iemaņas esot «tuvu juvelieru spējām», vērtē pārtikas tehnoloģe Taisija Žurila. Lielākā daļa darbinieku uzņēmumā strādā kopš tā pirmsākumiem.

Vienkāršs produkts

Burkānus ir ļoti grūti uzglabāt līdz pavasarim, tie pēc pēdējās ražas novākšanas novembrī dažos mēnešos zaudē gan kraukšķīgumu, gan vitamīnus. Tādēļ ziemas un pavasara mēnešos burkānus uz Salas pagastu importē no uzņēmuma līdzīpašnieka burkānu laukiem saulainajā Portugālē, kur šobrīd ir sezona. Tas nodrošina produktu pieejamību visa gada garumā, turklāt šķirnes ir tās pašas. Lielākais pircēju pieprasījums pēc burkāniņiem turklāt ir tieši agrā pavasarī.

«Burkāniņi vairs nav tik daudz sezonas produkts, bet drīzāk pieder pie dzīvesveida,» pārliecināta pārdošanas vadītāja Gunita Bergmane.

Salas pagastā ražotie burkāni no konkurentu produktiem atšķiras ar miziņu – saka Taisija Žurila. Burkānus gatavojot fasēšanai, tie tiek rūpīgi nomazgāti un nopulēti, taču tik maigi, ka necieš miziņa. Tieši mizas saglabāšana nodrošina ilgāku burkānu uzglabāšanu – pat 28 dienas no fasēšanas brīža. Miza, lai arī superplāna, ir uzturvielām un vitamīniem visvērtīgākā burkāna daļa.

Citi uzņēmumi burkānus mizo un, lai pagarinātu derīguma termiņu, dārzeņus apstrādā ar citronskābi. «SunCrisp» produkcijai tas nav nepieciešams. «Patiesībā ražojam kaut ko ļoti vienkāršu – svaigu burkāniņu, tāpēc cikls nav un nevar būt īpaši sarežģīts,» saka G. Bergmane.

Ražotnē līdz pat 70 % izaudzēto burkānu var tikt izbrāķēti, jo iepakojumos nokļūst tikai vistaisnākie un kraukšķīgākie. Lielo burkānu audzētājiem liels skaitoties jau 20 % atbirums. Tieši daudzie riska faktori veido burkāniņu kvalitāti un nosaka cenu, uzsver T. Žurila.

Iecienījuši pat tālbraucēji šoferi

Burkāniņi kļuvuši par alternatīvu popkornam, tos iegādāties piedāvā kinoteātris «Cinamon» lielveikalā «Alfa» Rīgā. Vairākas sezonas burkāniņi bijuši aviokompānijas «airBaltic» ēdienkartē tieši līdzās čipsiem, sāļajiem riekstiņiem un šokolādes batoniņiem, ar savu svaigumu pamatīgi kontrastējot ar neveselīgo pārtiku. Burkāniņi nopērkami arī «Statoil» degvielas uzpildes stacijās (uzņēmumā saņemtas atsauksmes, ka burkānus ļoti iecienījuši pat tālbraucēji šoferi), kā arī Igaunijā – tur tie virzīti tirgū kaimiņvalstī populārās multiplikācijas filmas «Lote» produktu sērijā. Pašus mazākos burkāniņus, kas fasēšanai neder, iegādājoties Latvijas restorāni. Tos novērtējuši arī Latvijas svaigēdāju kustības pārstāvji.

Pamattirgus nav vērsts uz bērniem. «Vecumam nav nozīmes, vienīgais nosacījums – lai būtu zobi!» smiedamās saka Gunita. Ieceres burkāniņus apvienot ar dažādām mērcītēm noraidītas, jo aptaujas apliecinājušas, ka galvenā produkta vērtība ir svaigums un dabiskums. Ik nedēļu ražotnē safasē ap sešām tonnām burkāniņu.

Atpazīstamība arvien aug, saka G. Bergmane, taču piebilst, ka ielauzties našķu plauktā nav viegli. Tomēr daudzu pircēju pārsteigtās sejas izteiksmes tagad nomainījis ieradums kraukšķināt. Vairākās skolās «SunCrisp» burkāni nopērkami veselīgo našķu automātos, kur viens iepakojums burkānu iegādājams par 25 santīmiem. «Maksā tikpat, cik bulciņa!» uzsver Gunita. Tie nopērkami arī visās lielākajās lielveikalu ķēdēs Baltijas valstīs.

Konfekšu aizvietotāji

No Salas pagasta ik nedēļu uz norvēģu skolām aizved 40 000 burkānu paciņu. Pērn tikai nedaudz pietrūcis līdz miljona sasnigšanai. Tajā pašā laikā Latvijas skolās nonāk salīdzinoši maz veselīgo našķu.

Uzņēmums nav spējis ar cenu konkurēt par iespēju apgādāt skolas Eiropas Savienības atbalstītajā programmā «Skolas auglis».

«Mūsu produkts ir diezgan dārgs ražošanā un audzēšanā. Burkāni ir ekstra kvalitātes,» norāda G. Bergmane. Uzņēmumu uztur eksports. 60 % burkānu ceļo ārpus Baltijas valstīm. Uzņēmuma, kuru veido norvēģu kapitāls, skats ir vērsts Skandināvijas valstu virzienā, nedaudz eksportē arī uz Vāciju un Nīderlandi, arī Spāniju.

Ekskursijās uz burkānu ražotni nereti dodoties Salas sākumskolas skolēni – daži bijuši jau trīsreiz. Kā smejas Gunita, turienes bērniem burkāni kļuvusi par konfekšu aizvietotājiem.

Viens darbinieks dienā spēj atlasīt un safasēt nelielajos maisiņos un glāzītēs 150–200 kilogramu burkāniņu. Foto: no «SunCrisp» arhīva.Viens darbinieks dienā spēj atlasīt un safasēt nelielajos maisiņos un glāzītēs 150–200 kilogramu burkāniņu. Foto: no «SunCrisp» arhīva.