Neskaitāmas sūdzības no vecākiem
Šogad pieņemtie grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka pašvaldībām jānodrošina vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. “Vecāki piekrita, ka līdz divu gadu vecumam vislabāk ir augt un attīstīties ģimenē, tomēr likumdošana nosaka, ka vienam no vecākiem darbavieta tiek saglabāta tikai līdz brīdim, kad bērns sasniedz pusotru gadu. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad darbu atrast ir problemātiski, vecāki ir spiesti atsākt strādāt, meklēt bērniem aukles vai censties iekārtot viņus pašvaldības vai privātajos bērnudārzos. Vēlmi pēc socializācijas un sadarbības ar vienaudžiem bērns sāk just tikai divarpus trīs gadu vecumā, tādēļ tas ir īstais laiks, kad uzsākt pirmsskolas izglītības programmu,” problēmas aktualitāti skaidro U. Mitrevics.
Papildu problēmu rada pirmsskolas izglītības iestāžu nespēja uzņemt bērnus no pusotra gada vecuma gan noslogojuma, gan īpašo prasību dēļ – bērnudārzu vecākajās grupās var uzņemt līdz pat 26 bērniem, bet grupās, kurās ir bērni līdz divu gadu vecumam, – tikai 14.
Ne audzināt bērnu, ne strādāt
Arī Ropažu novada iedzīvotāja Zinta Ķireja, sešgadīgā Ronalda mamma uzskata, ka pašreizējā situācija ir absurda: “Liekākajā daļā bērnudārzu uzņem no trīs gadu vecuma, bet mājās vari sēdēt tikai līdz pusotram gadam. Lai nepazaudētu savu vietu, man jāatgriežas darba tirgū, bet tad iznāk atdot gandrīz visu algu auklei, kas tikmēr pieskata bērnu. Protams, ja ir liela alga, tad ir nedaudz vienkāršāk.” Zinta saskārusies arī ar U. Mitrevica norādīto problēmu – mazo bērnudārzu skaitu, kur uzņem no pusotra gada vecuma, un nelielo bērnu skaitu tajos. “No reģiona dabūt vietu Rīgas bērnudārzā ir ļoti problemātiski. Vismaz agrāk skatījās pēc pieraksta un ātrākais, kad manam bērnam piedāvāja vietu dārziņā, bija pēc pieciem gadiem,” par savām agrākajām iespējām sūtīt bērnudārzā stāsta Zinta.
Arī sešus mēnešus vecās Beātes mamma Maija Selecka no Mārupes norāda, ka viņu satrauc esošā kārtība un ka viņa justos atvieglota, ja līdz divu gadu vecumam varētu audzināt meitu mājās. “Ko darīšu pēc gada – nezinu. Tomēr par to šobrīd nedomāju – par simt procentiem esmu māmiņa,” tā Maija. Viņa stāsta, ka pēc gada negribētu atgriezties darbā, jo uzskata, ka bērnam līdz pat trīs gadu vecumam pilnā mērā jāsaņem savu vecāku mīlestība.
Topošā māmiņa Kitija, kas strādā Siguldā, skaistumkopšanas salonā “Skaistuma Ēra”, ir priecīga par iespēju izmantot bērnu kopšanas atvaļinājumu, taču atklāj, ka tikmēr nevēlas zaudēt klientus. “Domāju, ka bērnu kopšanas atvaļinājumu neizmantošu uzreiz, bet pa daļām. Nevēlos iziet no aprites un palikt bez pastāvīgajiem klientiem,” stāsta Kitija.
Arī uzņēmēji atbalstītu izmaiņas
Aptaujātie Siguldas novada uzņēmumi pret iniciatīvu saglabāt jaunās māmiņas darbavietu divus gadus nav noraidoši. Tirdzniecības centra “Šokolāde” vadītāja Līga Deksne šādu ieceri pat atbalsta un spriež, ka lielākajai daļai darba devēju tas neradītu neērtības vai zaudējumus. “Pusgadu ilgāk saglabāt darbavietu tiem, kas devušies bērnu kopšanas atvaļinājumā, nevajadzētu būt problēmai,” uzskata vadītāja. Arī veikala “Ēdene” īpašniece Inese Orale, kuras darbiniece šobrīd devusies bērnu kopšanas atvaļinājumā, ir saprotoša. “Mūsu uzņēmums ir kā ģimene, tāpēc arī pēc ilgāka laika es savu darbinieku gaidīšu atpakaļ,” atklāj I. Orale.
“Pusotrs vai divi gadi darba devējam, kas jau ir atradis darbiniekam aizvietotāju, neko nemaina, taču papildu pusgads bērna emocionālajā un fiziskajā attīstībā ir ļoti būtisks,” norāda veikala “Dāmu sala” īpašniece, divus gadus vecās Lottes un desmit mēnešu vecā Gustava mamma Baiba Bormane. Arī Rīgas reģiona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe uzsver to, cik labi bērnam pēc iespējas ilgāk būt kopā ar vecākiem, tāpēc pret šiem jautājumiem izturas ļoti lojāli. “Es pieļauju, ka darba devējam tas varētu būt zināms apgrūtinājums, taču tādā gadījumā varam nonākt arī līdz absurdam, ka pieņemt darbā sievieti vispār ir apgrūtinājums,” saka V. Siļķe. “Tā kā mēs esam ar medicīnu saistīts uzņēmums un labi izprotam māmiņu problēmas, iespēju robežās cenšamies būt pretimnākoši. Ņemot vērā mūsu valsts demogrāfisko situāciju un to, ka mēs gribam daudz un veselus bērnus, mēs atbalstītu šādas izmaiņas.”