Aptaujātie pašvaldību pārstāvji pauž bažas, ka līdz ar vēlāku pensijas saņemšanas laiku pabalstu pieteikumu skaits kļūt vēl vairāk un, iespējams, palielinātos slodze uz sociālo budžetu. Taču būtiska problēma ir arī pirmspensijas vecuma cilvēku dzīves apstākļi. Jautājums paliek atklāts, vai tiem, kuri gaida pensijas jau tuvākajos pāris gados, būs nodrošināts darbs un, ja būs, vai veselības stāvoklis atļaus to veikt.
Arvils Ašerdens, Labklājībass ministrijas parlamentārais sekretārs Sociālo un darba lietu komisijā skaidro – ja pensijas vecumu nepaaugstina, tad 2030. gadā sociālā budžeta deficīts būšot ap 1,4 miljardiem latu. Tāpat viņš uzsver, ka pensijas vēlāk, sasniedzot 65 – 67 gadu slieksni, plāno maksāt arī citas Eiropas Savienības valstis.
Ilze Simsone, Baldones novada domes izpilddirektore, saka, ka pabalsti "ir jāmaksā, jo to nosaka valsts likums. Pašvaldībām jau tagad ir jāsedz GMI jeb garantētā minimālā ienākuma pabalsti. Dzīvokļa pabalstiem vēl valsts kaut ko deva, bet no 31. aprīļa tie arī būs prom. Ja pensiju cilvēks nesaņem, tad slogs uz sociālo budžetu būs lielāks". Viņa uzskata, ka, jo ātrāk pensiju saņem, jo labāk, un tās atlikšana uz vēlāku laiku varētu palielināt nabadzīgo slāni.
"Saprotiet, pensijas ir aizgājušas līdz minimumam. Es arī visu mūžu strādāju labi atalgotos darbos, arī krievu laikos, bet man arī ir bažas, cik pensijā saņemšu," tā I. Simsone. Viņa min, ka konkrētu statistikas datu par Baldones novadā dzīvojošajiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem nav.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis norāda, ka slodze uz sociālo budžetu ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. Ja atkal piedzīvosim krīzi, tad tas slogs varētu palielināties, min E. Grāvītis.
Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica min, ka Pierīgas pašvaldību pensionāru īpatsvars šobrīd neesot tik liels, kā citviet Latvijā. Taču arī viņa piekrīt, ka slogs uz sociālo budžetu neapšaubāmi pieaugs, ja pensijas saņems vēlāk. "Jāņem vērā tas, ka vecākiem cilvēkiem ir grūtāk dabūt darbu. Arī iemācīties jaunas lietas nav tik viegli."
Jurēvica uzskata, ka nav jēgas "pārbīdīt līdzekļus no vienas valsts kasītes otrā". Ja pensija ir 120 – 200 latu, bet pašvaldības izmaksā, piemēram, 100 latu pabalstu apkurei, vēl GMI ap 40 latiem, tad beigās sanāk, ka no valsts pleciem slodzi pārliek uz pašvaldību pleciem, pauž D. Jurēvica. "Valsts nav izsvērusi, ko iegūs un ko – zaudēs ar šādu lēmumu".
Alfons Jumiķis, pensionāru biedrības "Sigulda" pārstāvis, ir pret pensijas vecuma pacelšanu. Viņš uzskata, ka tas nav esošās situācijas risinājums. Jumiķis pauž neizpratni par lēmumu, kas paredz vecuma celšanu jau no 2014. gada, nevis no 2016., kā ticis ziņots iepriekš. "Tas noved pie tā, ka nesaprotam, ko valdība dara".
Taču Jumiķis ir noskaņots optimistiski un, lai arī nespēj palīdzēt tiem, kuriem pensijas vēl nav un arī darbu nevarot dabūt, Siguldas pensionārus velkot laukā no mājas un visādi nodarbinot. "Nesen nopirkām paklājiņus, noderēs vingrošanai. Tāpat arī ar rokdarbiem darbojamies. Lai pensijas gadi ir aktīvi", tā A. Jumiķis.