29.07.2014 07:30

Latvijā turpmāk varēs medīt muflonus, Amerikas ūdeles, nūtrijas un baibakus. Mednieki pozitīvi noskaņoti par jaunajiem likumgrozījumiem

Autors  Ģirts Kondrāts
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mufloni ir mājas aitu priekšteči un mūsdienās savvaļā dzīvo Kaukāzā, Irānā, Irākā. Izskata ziņā viņi līdzinās kazām. Mufloni ir mājas aitu priekšteči un mūsdienās savvaļā dzīvo Kaukāzā, Irānā, Irākā. Izskata ziņā viņi līdzinās kazām.

Šomēnes valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos jaunos Medību noteikumus, kas izstrādāti saskaņā ar izmaiņām Medību likumā.

Noteikumi papildināti ar medību tiesisko regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai, tādējādi sakārtojot medību tiesību apriti. Tie paredz medījamo dzīvnieku sugu sarakstā iekļaut Latvijas faunai neraksturīgas un invazīvas sugas, kas jau izplatījušās kaimiņvalstīs un sāk izplatīties arī Latvijā, nelabvēlīgi ietekmējot ekoloģisko stabilitāti. Tātad turpmāk Latvijā varēs medīt arī Amerikas ūdeles, jenotsuņus, dambriežus, muflonus, Sika briežus, jenotus, zeltainos šakāļus, nūtrijas un baibakus.

 


Vairākām dzīvnieku sugām mainīti medību termiņi. Piemēram, bebru medības varēs sākt agrāk, attiecīgi arī agrāk beidzot un līdz ar to agrāk uzsākot dzīvnieku saudzēšanas periodu. Tāpat Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt ‒ gan saīsināt, gan pagarināt ‒ medību termiņus zīdītājiem atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem vai fenoloģiskajai situācijai. Zīdītāju medības ārpus medību termiņiem būs iespējamas arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzības nolūkā.

Medību noteikumos precizēta arī šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtība un izmantošana medībās. Piemēram, medību suņu izmantošanas kārtība medībās ir papildināta ar prasību medību laikā medību suņus apzīmēt ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā, lai medību suņi būtu pamanāmi un atpazīstami. Noteikts, ka lēmumu par šķirnes medību suņu izmantošanu pieņem medību vadītājs atbilstoši medību veidam un apstākļiem.

Tāpat noteikumi paredz medību šaujamieroča, lielas enerģijas pnei­matiskā ieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medību drošības prasības. Savukārt, lai palielinātu sabiedrības drošību un samazinātu malumedību iespējas publiskajos ūdeņos un to tiešā tuvumā, noteikumos precizēta kārtība, kādā medī nelimitētos medījamos dzīvniekus.

Allažu pagasta pārvaldes vadītāja Vija Vāvere, kura arī pati piedalās medībās, jaunos noteikumus vērtē pozitīvi: "Kopumā jaunie noteikumi mednieku dzīvi atvieglos. Runājot par invazīvajām sugām, esmu ne tikai dzirdējusi par to negatīvo ietekmi uz vietējo faunu un floru, bet Gaujas krastā pie Siguldas pati redzējusi, kā medī Amerikas ūdele.

Mednieks ilgu laiku ir juties kā grauds starp dzirnakmeņiem. Lauksaimnieki un mežsaimnieki runā, ka netiek nodrošināta aizsardzība pret meža zvēru postījumiem, savukārt dabas aizsardzības organizācijas vislabprātāk medības aizliegtu vispār. Jaunā likumdošana nedaudz atraisa rokas vietējiem medniekiem, ļaujot pašiem vairāk līdzdarboties un pieņemt lēmumus, līdz ar to uzņemties lielāku atbildību par dzīvnieku skaita regulēšanu apsaimniekojamajās teritorijās."

Bijušais Inčukalna novada domes priekšsēdētājs, Inčukalna mednieku kolektīva priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Blaus, kurš ilgus gadus bija Rīgas rajona Mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētājs, uzskata: "Katrā ziņā tas, ka mednieki iet līdzi laikam, ir ļoti labi. Latvijas faunai neraksturīgo dzīvnieki skaits ir jāregulē. Lai gan, piemēram, zeltainais šakālis mūsu pusē vēl nav manīts, tas nenozīmē, ka tā nevar gadīties. Ar Amerikas ūdeli jau esam pazīstami.

Cita lieta, nav skaidrs, kāpēc šakālim ir saudzēšanas laiks, bet lapsai nav. Apsveicama ir iespēja mainīt medību sākuma un beigu laiku, jo nav labi šaut grūsnas bebru mātītes vai tikai noteiktā laikā sākt medīt pīles, ja, piemēram, bijis auksts pavasaris. Taču vēl arvien pārāk sarežģīta ir medību iecirkņu reģistrācija."