Lai gan pašvaldībā apgalvo, ka uzņēmēji ir saprotoši, līdz šim pašvaldības kasē nav ieripojis ne santīms.
D. Jurēvica atgādina, ka Jūrmalas viesiem jāmaksā arī iebraukšanas maksa, ne tikai nodeva par tūristiem, kā tas ir Carnikavā. „Esam blakus Rīgai, tāpat kā Jūrmala. Mums ir 19 kilometru piekrastes zona, kura ir jāapsaimnieko, citādi tā pārvērtīsies par miskasti. Vasarās te apmetas 30 000 atpūtnieku, kas labākajā gadījumā maksā tikai nekustamā īpašuma nodokli par savu vasaras māju,” saka D. Jurēvica, piebilstot, ka nekustamā īpašuma nodoklis pašvaldībai gadā ienes 400 000 latu, taču par to „pat vienu ceļu nevar sataisīt”. Tāpēc jāmeklē veids, kā iekasēt vairāk.
Negrib izpurināt pēdējo dzīvības sulu
RAA jau rakstījusi, ka 1. jūnijā ieviestā nodeva uzņēmējiem bija nepatīkams pārsteigums un tie solīja pašvaldības iegribu ignorēt. Daiga Jurēvica teic, ka līdz šim uzņēmumi jauno nodevu nav maksājuši, tāpēc pašvaldība steidzas pieņemt izmaiņas saistošajos noteikumos par strīdīgo nodevu, cerot, ka tas pašvaldībai nesīs ienākumus un atrisinās konfliktu ar uzņēmējiem. Ja līdz šim pašvaldība vēlējās iekasēt 20 santīmu diennaktī periodā no 1. oktobra līdz 31. aprīlim un 60 santīmu diennaktī vasaras sezonā, turpmāk nodeva varētu iekasēt procentuāli – 1,5–2 % no samaksas, ko viesu nami saņem no klienta. Šāds kompromiss panākts, diskutējot ar uzņēmējiem un Ekonomikas ministriju.
Kā RAA norāda Edgars Pudzis, Domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs, uzņēmējiem, kas visu vasaru kavējušies maksāt nodevu, soda nebūs, jo pagaidām to neparedz saistošie noteikumi, kā arī nav mehānisma, kā pārbaudīt uzņēmumu sniegto ziņu patiesumu. „Mūsu mērķis nav izpurināt no uzņēmējiem pēdējo dzīvības sulu, bet gan panākt, ka viņi līdzdarbojas,” uzsver D. Jurēvica. Pašvaldība tikmēr savus tūrisma uzņēmumus reklamē starptautiskās izstādēs, ierīko atpūtas vietas, takas, celiņus un autostāvvietas, atzīmē pašvaldības vadītāja. Tā, stāsta D. Jurēvica, pašvaldība ir daudz darījusi, lai sekmētu tūrisma nozari novadā un palīdzējusi piesaistīt klientus. Viņa min piemēru – blakus viesu namam Korande par pašvaldības līdzekļiem izveidots labiekārtots volejbola laukums. „Cilvēki, kas dodas tur atpūsties, pēc tam iegriežas viesu nama kafejnīcā,” viņa piebilst. Nākamajā gadā Carnikavas pašvaldība novads plāno piedalīties trīs tūrisma izstādēs, no kurām divas notiks Krievijā, tajās tiks popularizēti arī novada viesu nami.
Viesu nebūs, ja pludmale būs piemēslota
Tūrisma nodeva ir iespēja ar nelieliem maksājumiem savākt pietiekami lielu summu, kuru ieguldīt infrastruktūrā un tūrisma objektos. D. Jurēvica nepiekrīt iepriekš uzņēmēju paustajam, ka viesu namu viesi neizmanto pašvaldības infrastruktūru: „Viesu nebūs, ja nebūs sakārtota infrastruktūra, ja pludmale būs piemēslota. Lai būtu patīkama vide, lai atkritumi tiktu savākti – par to visu parūpējas pašvaldība.” Piemēram, šovasar iekasētā maksa par autostāvvietām nonākusi atpakaļ infrastruktūras uzlabošanā, veidojot jaunas maksas stāvvietas pludmaļu tuvumā, norāda D. Jurēvica. Pretestības dēļ nodevu atcelt nenāksies, uzskata pašvaldības vadītāja. Turklāt pēc ilgām sarunām vairāki viesu nami esot pauduši gatavību līdzdarboties.
„Brīdī, kad no nodevas ieņēmumiem redzēsim, ka uzņēmumam ir daudz viesu, ieguldīsim konkrētā viesu nama apkārtnes labiekārtošanā. Ja būs viesnīca, kura teiks, ka uzņem trīs viesus mēnesī – acīmredzami, tur ierīkot atpūtas laukumus vai iespringt uz pludmales sakārtošanu nav vērts. Jābūt abpusējam izdevīgumam,” bilst Edgars Pudzis.
Latvijas likumdošana paredz, ka pašvaldība ir tiesīga uzlikt nodevu – uzsver Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs. „Principā novada uzņēmēji vairs nav pret šādu nodevu, jo viņi zina, ko saņems pretī. Summa, ko uzņēmēji potenciāli varētu maksāt nodevas veidā, ir stipri mazāka par to, cik daudz līdzekļu pašvaldība iegulda tūrisma infrastruktūrā viesu namu tuvumā.” E. Pudzis skaidro, ka ar nodevu tiktu aplikti tikai tūrisma un izklaides braucieni, bet tā neattieksies uz viesiem, kas ieradušies komandējumā vai uz semināriem Carnikavā. „Pašvaldības mērķis nekādā ziņā nav izveidot represīvu aparātu un veikt bezstrīda piedziņu. Nodeva ir kā Domes komunikācija ar uzņēmējiem par to, cik daudz tūristu viesu nami uzņem, un, redzot, cik daudz ir apmeklētāju, kļūst skaidrs, kur visvairāk nepieciešama jauna infrastruktūra,” klāsta E. Pudzis. Ar laiku valdība pieņems lēmumu samazināt darbinieku ienākuma nodokļa daļu, kas nonāk pašvaldības budžetā, tāpēc daudzām pašvaldībām būs jādomā, kā šos līdzekļus iekasēt alternatīvā veidā, spriež D. Jurēvica, vēlreiz pamatojot nodevas ieviešanu Carnikavā.
Karš beidzies
Karš ar pašvaldību ir beidzies, atzīst viesnīcas Medzābaki vadītāja Sarmīte Ēķe. Viņa būtu gatava maksāt nodevu, ko līdz šim atteikusies darīt, taču tikai gadījumā, ja nodeva nebūtu jāmaksā par semināru un banketu dalībniekiem, bet tikai tūristiem, RAA sacīja S. Ēķe. Tūrisma likumā teikts, ka tūrists ir persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas un uzturas viesnīcā vismaz vienu nakti. „Ja mēs iespītēsimies, tā būtu bezjēdzīga cīņa, jo pēc likuma pašvaldība šādu nodevu var ieviest. Gribam panākt kompromisu. Ja tas izdosies, iesniegsim atskaites par tūristiem, kas Medzābakos šovasar bija apmetušies,” sola S. Ēķe.