Velns nav tik melns, kā to mālē. Pierīgas novados meži pieder ne vien galvaspilsētas domes uzņēmumam "Rīgas meži", kas izplatījis draudu ziņu potenciālajiem egļu zagļiem, bet arī AS "Latvijas valsts meži" (LVM), pašvaldībām, privātīpašniekiem. Saimnieks katru eglīti savā mežā nenosargās. To, kā apliecina "Rīgas Apriņķa Avīzes" aptaujātās pašvaldības, nedara arī novadi, savukārt valstij piederošajos mežos katra ģimene savu svētku koku drīkst izraudzīties. Tiesa – ne augstāku par trim metriem un jāmet līkums jaunaudzēm, dodot priekšroku grāvmalā, ceļmalā, uz stigas, zem elektrolīnijas augošām eglītēm.
Ja tomēr iemaldāties "Rīgas mežos", tad vienu eglīti ģimene drīkst nocirst vienīgi grāvmalās vai zem elektrolīnijas un tikai pēc saskaņošanas ar šī uzņēmuma mežniecību. "Rīgas mežu" pārstāve Elga Zēģele vērš uzmanību uz to, ka ne tikai nav atļauts cirst svētku eglītes, nedrīkst arī lauzt egļu vai priežu zarus vainagiem un rotājumiem. Lai "Rīgas meži" nepaliktu pavisam bez eglēm, kuru "piedāvājums" dabā šai reģionā jau tā nav plašs, inspektori un mežsargi decembrī pastiprināti uzmana iekāroto kociņu jaunaudzes.
Par to, ka par Ziemassvētku eglītes nociršanu varētu likt cietumā, citi meža nozares darbinieki smīkņā. "Rīgas meži" savā paziņojumā norāda, ka no egles nociršanas jābaidās 50 kilometru rādiusā ap Rīgu. Tomēr viss nav tik vienkārši.
Lētāk un drošāk – nopirkt?
Ar zāģīti nav ieteicams tuvoties "Rīgas mežiem", savukārt LVM apsaimniekotajos tradicionālajā gājienā pēc egles doties drīkst.
Babītes pašvaldības mežos egļu nav daudz, bet esošās iedzīvotāji neiekāro, norāda izpilddirektore Elfa Sloceniece. Trīs gadu laikā, kopš bijusī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja strādā Babītē, neesot reģistrēti gadījumi, kad kāds ļaunprātīgi cirstu eglītes pašvaldības apsaimniekotā mežā. Iedzīvotāji egles nopērkot Piņķu centrā no tirgotājiem, nevis meklējot pa mežiem. Ņemot vērā draudošās soda sankcijas, izpilddirektore iesaka – lētāk, ātrāk un vienkāršāk būs eglīti nopirkt nekā censties noskaidrot, kam īsti pieder mežs, kur noskatīts svētku kociņš.
Arī Mālpils pašvaldība neļauj cirst eglīti savos mežos, izņēmums ir ceļmalas, grāvmalas, zem elektrolīnijām. Pašvaldības meži atrodoties tālu no ceļiem, tāpēc maza iespēja, ka to virzienā kāds dodas ar zāģi eglītes lūkoties, teic novada domes izpilddirektors Agris Bukovskis. Tikmēr valsts mežos Mālpils pusē eglītes ļaunprātīgi zogot tirgošanai, arī privāto mežu īpašnieki saskaroties ar šo problēmu. Pagājušajā ziemā eglīšu zagļu tvarstīšanā iesaistījusies gan pašvaldības policija, gan LVM. Pusi no Mālpils novada platības klāj meži, tie lielākoties pieder valstij un privātīpašniekiem, bet pašvaldībai – "tikai piliens jūrā", novērtē A. Bukovskis.
200 hektāru pašvaldības mežu apsaimniekotājs Baldonē Valdis Skadiņš norāda, ka uz godaprāta eglīti drīkstot no meža paņemt, "ja vien necērt lielai eglei galotni vai nedodas eglītes medībās uz jaunaudzi". V. Skadiņš trešdien ievērojis kādu, kas mežā iebraucis ar auto un eglīti nocirtis pamežā. LVM mežos Baldones pusē ik pa laikam parādoties busiņi, kas pirmssvētku laikā tiek nelegāli piekrauti ar zaļo rotu, kas pēcāk nonāk tirdzniecībā.
Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane teic, ka daba kūrortu atbrīvojusi no raizēm par eglīšu zagļiem – pašvaldībai meži nepieder, bet kāpu zonā aug tikai priedes. Tās gan arī ir gana labs materiāls rotājumu izgatavošanai.
Eglītes kārotājam jāzina ne tikai meža īpašnieks, bet arī jāspēj atpazīt dabas parki, par ko brīdina īpaša zīme ar ozollapu. Šādas teritorijas ir, piemēram, Gaujas nacionālais parks vai dabas parks "Piejūra". Sēņot un ogot valsts aizsargājamajās dabas teritorijās drīkst, bet eglītes cirst gan ne, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jekovļeva. Eglīti noteikti nedrīkst cirst liegumos un rezervātos, kas gan ir ļoti neliela daļa no aizsargājamajām teritorijām. Tomēr arī Pierīgā tādi ir vairāki, piemēram, Siguldas novadā pie Nurmižiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Ilze Dzalba darba gaitās piedzīvojusi kuriozu, jo dabūjusi skaidrot aizsargājamā teritorijā esoša privātmeža saimniekam par saviem atrašanās iemesliem mežā. Īpašnieks, rūpējoties par sava meža eglīšu drošību Ziemassvētku laikā, pats personīgi tās apsargājis.
Vajadzība normālam latvietim
Ojārs Tīsiņš, LVM Ropažu mežniecības mežzinis, mierīgai sirdij iesaka mežā meklēt dzelteno LVM zīmi, kas apliecina, ka par vienas eglītes pareizu nociršanu soda sankciju nebūs. Mežzinis ievērojis, ka dramatiska situācija mežos svētku laikā bijusi 90. gados, bet tagad eglīšu masveida zādzību kļuvis mazāk. Tie, kas zog, kļuvuši rafinētāki un noziegumu paveic, meža uzraugiem nemanot.
Uzraudzības resursi samazināti līdz minimumam, tāpēc visus mežus nenosargāt. Ja aizdomīgas darbības tiek pamanītas, LVM darbinieki stingri brīdina pārkāpējus, bet "skandālu vienas eglītes dēļ netaisām". Par lielas egles nociršanu gan jāsoda bargi, uzskata O. Tīsiņš. Pameža egles vecajos mežos cirst drīkstot, bet aizliegumu pamatā ir fakts, ka ar zāģīti cilvēki nedrīkstētu rādīties stādītajā mežā, jaunaudzēs. "Arī es pats dodos uz valsts mežu, staigāju stundu vai divas, līdz atrodu skaistu eglīti. Bez eglītes nevar, mazbērniem par to ir lielākais prieks. Var likt sintētisku eglīti un tēlot lielo dabas aizstāvi, bet latviskā mentalitāte tomēr to nepieļauj. Pamežā augusi egle tāpat reiz tiks samīta, nocirsta vai uzlikta uz treilējamā ceļa, ar ko beigsies tās eksistence, tāpēc nekāds ļaunums nerodas, to nocērtot svētku priekam."
O. Tīsiņš ievērojis, ka līdz ar klimata izmaiņām, egles kļūst slimīgākas, jo nepanes temperatūras paaugstināšanos. Vairākas audzes nācies nocirst sanitārajās kailcirtēs, jo egles apsēduši kaitēkļi. Tomēr tik un tā parastā egle ir otrā izplatītākā kokaugu suga Latvijā pēc priedes. "Siltākās zemēs eglītes vietā noliek palmu, mēs varēsim izmantot priedi, kas pie mums jūtas lieliski," smej O. Tīsiņš. "Normālam latvietim Ziemassvētkos egļu skuju smarža un svecīte egles zarā ir mīļa un iet pie sirds," sarunu pabeidz O. Tīsiņš un aicina mežsaimniekus vairāk audzēt egles. "Lai tiek prieki visiem, ierodoties mežā pēc eglītes, tikai nevajag svētkus sabojāt ar jaunaudzes postīšanu," piebilst viņš piebilst.