Gandrīz puse iedzīvotāju par labāko naudas ieguldīšanas veidu uzskata nekustamā īpašuma iegādi

(Komentēt)
Gandrīz puse iedzīvotāju par labāko naudas ieguldīšanas veidu uzskata nekustamā īpašuma iegādi Foto: arhīvs
2017. gada 26. janvāris, 16:14

Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par labāko naudas ieguldīšanas veidu uzskata nekustamā īpašuma iegādi, bet 24% par labāko risinājumu naudas ieguldīšanai uzskata zelta iegādi.

Par to liecina "Swedbank" sadarbībā ar "Omnicom Media Group" veiktā aptauja.

Ieguldījumus pensiju trešajā līmenī kā labāko naudas ieguldīšanas veidu minējuši 18% aptaujāto, bet uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus - 17%. Termiņnoguldījumu bankā minējuši 12%, dinamiskos/progresīvos depozītus - 8%, bet ieguldījumu fondus - 8%. Akciju iegādi nosaukuši 7%, bet 9% minējuši kustamo īpašumu.

Taču cilvēku rīcība atšķiras no viņu domām par labāko naudas ieguldīšanas veidu. Vaicāti par to, kādus ieguldījumu veidus iedzīvotāji izmantojuši, 24% nosauca pensiju trešo līmeni, 21% minēja ieguldījumu nekustamajā īpašumā, 20% nosauca termiņnoguldījumu bankā, 14% - uzkrājošās apdrošināšanas risinājumu, 13% - ieguldījumu kustamajā īpašumā, bet ieguldījumu zeltā minēja 8% aptaujāto. Vienlaikus 7% norādīja akcijas, bet 6% - dinamiskos/progresīvos depozītus. Savukārt 37% izvaicāto nav izmantojuši nevienu no minētajiem ieguldījumu veidiem.

Aptauja atklāj, ka ieguldījumu termiņš ir saistīts ar cilvēka vecumu un ienākumiem - jo jaunāks cilvēks un jo augstāki ienākumi, jo gatavāks viņš ir ieguldīt ilgtermiņā jeb uz termiņu, kas pārsniedz piecus gadus. No aptaujātajiem 18% atzinuši, ka pašlaik labāk izvēlētos uzkrājumu ar termiņu virs pieciem gadiem, 16% izvēlētos četru līdz piecu gadu termiņu, 30% - termiņu no vienam līdz trim gadiem, bet 10% - termiņu līdz gadam. Savukārt 25% atzinuši, ka pašlaik noteikti neieguldītu bankas uzkrājumos.

Ieguldījumus ar garantijām izvēlētos vairāk nekā puse aptaujāto. Iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem izmanto plašāku uzkrājumu risinājumu skaitu.

"Swedbank" Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls uzsvēra, ka jāņem vērā trīs pamata lietas, veicot ieguldījumus nenoteiktības apstākļos. Nepieciešams diversificēt ieguldījumus un veikt ieguldījumus regulāri, kā arī izvēlēties atbilstošu stratēģiju.

Kopštāls vērsa uzmanību, ka pašlaik ļoti liels Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu īpatsvars izvietots depozītos un tiek glabāts norēķinu kontos. Šādi tiek glabāti 59% no kopējā mājsaimniecību finanšu aktīvu īpatsvara Latvijā, bet, ja nerēķina pensiju otro līmeni, tad pat 81% no aktīvu apmēra.

"Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks secināja, ka Latvijas iedzīvotājiem nauda ir un tie nezina, ko ar šo naudu darīt, tāpēc tur to bankas kontā. Tas ir ļoti labi, jo līdzekļi ir jāuzkrāj, turklāt bankā turētiem līdzekļiem ir mazāki drošības riski, vērtēja ekonomists. Vienlaikus viņš vērsa uzmanība, ka šādi glabātas naudas vērtība samazināsies, jo atgriežas inflācija, bet depozītu likmes ir nulles līmenī. Depozīts pašlaik ir uzkrājums drošībai, bet vienlaikus būtu jāmeklē iespējas ieguldīt gudrāk, kur var arī nopelnīt, lai gan šādi risinājumi ietver arī risku, atzina Kazāks.

Komentējot ieguldījumu iespējas nekustamajā īpašumā, "Swedbank" Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere uzsvēra, ka ieguldījumi nekustamajā īpašumā prasa specifiskas zināšanas. Viņa aicināja ņemt vērā vairākus faktorus, piemēram, tirgus piesātinājumu katrā no īpašumu segmentiem, īres tirgus specifiku, iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 40 gadiem skaita samazināšanos nākamo gadu laikā un apstākli, ka daļa no Rīgas iedzīvotājiem pārceļas no galvaspilsētas uz Rīgas apkaimi, kā arī citus apsvērumus.

Savukārt par iedzīvotāju ieskatā pievilcīgo ieguldījumu zeltā Kopštāls norādīja, ka tas tomēr ir diezgan riskants ieguldījuma veids, kura cena no 2012. gadā sasniegtā maksimuma joprojām ir vairāk nekā par 30% zemāka. Vēsturē ir bijuši pat 20 gadus ilgi periodi, kad zelta vērtība nav augusi. Zelta cenas svārstības lielā mērā ietekmē tieši pieprasījums un piedāvājums. Kazāks atzīmēja, ka zeltu sadārdzinātu "politisks bardaks" un ģeopolitiska nestabilitāte.

Iedzīvotāju aptauja veikta 2016. gada septembrī, sadarbībā ar "Omnicom Media Group" aptaujājot 705 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc
aprinkislv
Māris Zanders @Maris_Zanders : Krievija... Kas tālāk? aprinkis.lv/index.php/vied…

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019