02.12.2014 13:27

2015. gada valsts budžets ‒ vieglāk būs iedzīvotājiem, bet ne pašvaldībām

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
No kreisās - Lāsma Ūbele, Aleksandrs Lielmežs, Karina Putniņa No kreisās - Lāsma Ūbele, Aleksandrs Lielmežs, Karina Putniņa arhīvs

Ministru kabinets ir apstiprinājis precizēto Latvijas budžeta plāna projektu 2015. gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta.

Laimdotas Straujumas valdība ir apņēmusies veikt turpmākas izmaiņas nodokļu politikā, kas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos, kompensējot darbaspēka nodokļu samazinājumu pašvaldībām.

Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī. Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10. decembrī.

Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele:

"Darbaspēka nodokļu reforma līdz šim galvenokārt tika veikta uz pašvaldību budžeta rēķina, un šādu politiku valdība vēlas turpināt arī 2015. gadā. Nākamajā gadā pašvaldību negūtie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājuma būs 48 miljoni eiro. Pašvaldībām kā kompensācija papildus piešķirti tikai 6,5 miljoni eiro. Līdz ar to 2015. gada budžeta piedāvājums pašvaldībām varētu būt labāks. IIN ir galvenais pašvaldību budžeta ieņēmumu avots. Turklāt nākamgad būtiski pieaugs pašvaldību budžeta izdevumi ‒ no 25 līdz 30 miljoniem eiro, jo palielināsies minimālā darba samaksa.

Sarunās ar Finanšu ministriju Latvijas Pašvaldību savienības valde izteica divus priekšlikums. Viens no tiem – 2015. gadā atteikties no plānotā IIN likmes samazinājuma. Aprēķini rāda, ka no IIN likmes samazinājuma lielāko labumu iegūst lielāko algu saņēmēji. Piemēram, cilvēkam ar diviem apgādājamajiem un darba algu 500 eiro ieguvums no IIN likmes samazinājuma būs 5 eiro, bet tam, kurš saņem 1500 eiro lielu darba algu, – 113 eiro gadā. Tāpēc ir būtiski likt akcentu tieši uz mazāk turīgo iedzīvotāju daļu.

Otrs priekšlikums – pārdalīt IIN par labu pašvaldībām, nosakot tām piekrītoši nodokļa daļu 81% apmērā."

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs:

"Neko īpašu par jauno budžetu es nevaru teikt viena iemesla dēļ: domājot par nākamā gada budžetu, likumdevēji nav ņēmuši vērā Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasības, proti, to, ka pašvaldībai ir jāveido stabila ieņēmumu bāze.

Ja arī ir paredzēts, ka nākamajā gadā pašvaldību budžetā būs nedaudz vairāk naudas nekā pērn, tad tas pēc būtības neko neatrisina. Jāņem vērā, ka minimālā alga strādājošajiem no 1. janvāra būs 360 eiro un, pēc aptuveniem aprēķiniem, Mālpils pašvaldības budžetā papildus būs vajadzīgi vismaz 100 tūkstoši eiro. Celsies elektroenerģijas cenas, bet tas sadārdzinās komunālos pakalpojumus.

Ja jau reiz runājam par jauniem izaicinājumiem un nepieciešamību vairāk līdzekļu ieguldīt izglītībā, maksājot pedagogiem lielākas algas, par veselības nozares un aizsardzības stiprināšanu, tad skaidrs, ka tam ir vajadzīga nauda, bet šo problēmu nevar atrisināt uz pašvaldību rēķina."

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa:

"Tas, ka pašvaldībām samazinās darbaspēka nodoklis, ir atvieglojums gan ģimenēm, gan uzņēmējiem. Izvērtējot situāciju absolūtajos skaitļos, redzams, ka, pastāvot līdzšinējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijai starp valsts un pašvaldību budžetu, kas attiecīgi ir 20% un 80%, pašvaldību budžeta ieņēmumi nedaudz palielināsies.

Tajā pašā laikā redzams, ka valsts pārliek uz pašvaldību pleciem arvien vairāk funkciju. Tas ir sava veida tiesiskais nihilisms, jo tad, kad ir runa par to, cik un ko valsts pašvaldībām kompensēs par šo funkciju izpildi, tad gan pie likumu grozījumiem, gan Ministru kabineta noteikumiem nereti seko neuzkrītoša piebilde, ka nav zināms, cik naudas tas prasīs no pašvaldību budžeta. Bet tieši pašvaldībām būs jāalgo cilvēki jauno funkciju izpildīšanai."