Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpēc sabiedriska izmeklēšanas komisija, piketi un parakstu vākšana ir līdzekļi, kā pārtraukt sabiedrības uzmanības lokā nonākušās valstij piederošās bankas "Citadele" iespējamo drīzo pārdošanu, otrdien lēma iniciatīvas grupa.

Banka "Citadele" jau drīz varētu tikt pārdota minētajam investīciju fondam no ASV par ļoti zemu cenu – 113 miljoniem eiro, lai gan "Parex" bankas glābšanā valdība ieguldīja vairāk nekā 800 miljonus latu.

Pret to iestājas iniciatīvas grupa, kuras biedri uzskata, ka bankas "Citadele" pārdošanas process slēpj sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, un vēlas, lai banka paliktu valsts īpašums.

Tāpēc otrdien viesnīcas "Valdemārs" konferenču centrā pulcējās iniciatīvas grupa, kas saskata nelikumības valstij piederošās bankas "Citadele" pārdošanā un vēlas, lai tās tiktu pārtrauktas.

Sapulces sākumā žurnālists Imants Liepiņš iepazīstināja klātesošos ar savu pētījumu par iespējamo "Citadeles" bankas pircēju ‒ ASV investīciju fondu "Ripplewood Holding".

"Jau pati Delaveras pavalsts ASV ir vieta, kur brīvi iespējams reģistrēt ofšora kompānijas. Un tāds ir arī uzņēmums ar ierobežotu atbildību "Ripplewood Holding", kas 2001. gada 19. decembrī dibināts Ņujorkas štatā un kam nav pat savas mājaslapas," viņš sacīja, piebilstot, ka necaurskatāmās finanšu operācijās pastāv iespēja izmantot jebkuru vidēji pazīstamu uzņēmumu, to pārpērkot un tālāk izmantojot ar nedaudz sagrozītu nosaukumu. Taču I. Liepiņš solīja turpināt pētījumu, kas īsti ir "Ripplewood Holging", un noskaidrot, kurš būs patiesā labuma ieguvējs, nopērkot banku "Citadele".

Vairāki iniciatīvas grupas dalībnieki jau neskaidrajā bankas pircēja statusā vien saskatīja pazīmes, ka valdībai, aizbildinoties ar slepenības zīmogu, nav vēlmes, lai darījums ar "Citadeles" banku būtu caurskatāms un sabiedrībai saprotams. Piemēram, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Normunds Vilnītis bija neizpratnē, kāpēc par šo darījumu ar "Citadeles" banku nav nekādas intereses nedz sabiedrībai par atklātību "Delna", nedz "Providus" vai pašam birojam, vai arī prokuratūrai, jo šeit, Vilnīšaprāt, ir skaidri saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes. "Pat "Latvijas kuģniecības" privatizācija bija caurskatāmāka, jo tur vismaz notika kaut kādas izsoles," viņš uzsvēra.

Pēc apmēram stundu garām debatēm tika pieņemts lēmums nepieļaut, ka sīka elitāra ļaužu grupiņa uzurpē tiesības lemt par mūsu visu kopīgi ieguldīto naudu, pat negrasoties paskaidrot savas rīcības motīvus. Tāpat tika solīts nepieļaut, ka visu mūsu kopīgie līdzekļi tiek izmantoti kādās ne līdz galam saprotamās politekonomiskās shēmās, kas, iespējams, ir pat kādas lielākas ieceres realizēšanas sākums ar mērķi padarīt mūsu valsti vēl vairāk atkarīgu no dažādu ārpusē esošu ekonomisku grupējumu interesēm.

Lai to novērstu, tiks pieprasīts Saeimai izmeklēt "Citadeles" bankas pārdošanas lietu, rīkot piketu pie Ministru kabineta ēkas un vākt paraktus pret bankas pārdošanu, jo tās nākotne valstij būtu lietderīgāka nekā attīstības bankai.

Uz iniciatīvas grupas sapulci bija pulcējušies ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers, zvērināts advokāts Normunds Duļevskis, jurists Ivars Redisons, žurnālists Imants Liepiņš, jurists, bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, jurists, LU doktorants Edvards Ratnieks, pilsētas veselības biedrības valdes loceklis Imants Burvis, dzejnieks un komponists Aivars Lapšāns, žurnāliste, Ogres novada domes deputāte Dzintra Mozule un citi interesenti, ieskaitot Saeimas deputātu Gati Sprūdu no Nacionālās apvienības.