Līdz šim saņemtā ES finansējuma līderos ir galvaspilsēta un tās apkārtnē esošās pašvaldības, ievērojama daļa tikusi arī Kurzemei, raksta izdevums "Dienas Bizness".
Rīga un vairākas Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības līdz šim no 2007.–2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējuma saņēmušas visvairāk. Neskatoties uz grūtībām ar dažādiem projektiem, lauvas tiesa tikusi galvaspilsētai. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) datiem Rīgai izmaksāti 638,2 milj. eiro, taču jāņem vērā, ka pašvaldības nosaukums, iesniedzot projektu, nav obligāti jānorāda, līdz ar to dati nav pilnīgi – kopumā maksājumiem aptuveni 780,6 milj. eiro apmērā pašvaldības nav norādītas.
Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldību rīcībā esošie dati atšķiras, jo tās sniedz informāciju par sevis īstenotajiem projektiem, taču projektus to teritorijā īsteno arī valsts uzņēmumi. No Kurzemes pašvaldībām ievērojamu ES finansējumu saņēmusi gan Liepāja, gan Ventspils, arī Kuldīga, Talsi. Aptaujātās pašvaldības norāda, ka lielākie projekti saistīti ar infrastruktūru, ūdenssaimniecību, daudz ieguldīts arī kultūras objektos. Arī jaunajam periodam pašvaldībām ir vērienīgas ieceres.
Rīgas miljards
Gan Latgales pašvaldības, gan Rīgas dome brangus ES līdzekļus ieguldījusi pašvaldības ēku – īpaši izglītības iestāžu – energoefektivitātē. Daugavpilī renovētas visas 18 skolas. Skolas par ES līdzekļiem apgādātas ar datoriem, multimediju tehnikas komplektiem u. c.
Arī Rīgā energoefektivitātes paaugstināšana izglītības iestādēs ir starp līdzšinējā perioda lielākajiem projektiem, kam piesaistīts ES finansējums teju 3,4 milj. eiro apmērā. Skolu informatizācijai Rīgas skolās piesaistīti 4,3 milj. eiro, bet atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšanā dabas zinātņu apguvei – 8,8 milj. eiro.
FM dati liecina, ka Rīgā īstenoto projektu ietvaros veikti maksājumi vismaz 638,2 milj. eiro apmērā, savukārt apstiprinātie projekti veido 1,11 mljrd. eiro.
Muzejs un ceļi
Par finansiāli ietilpīgāko galvaspilsētā uzskatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas projekts 34,7 milj. eiro apmērā (13 milj. eiro no ES fondiem). Lai gan sākotnēji bija cerēts, ka rekonstrukciju varētu pabeigt līdz šim gadam, tomēr tas nenotiks ātrāk kā nākamā gada beigās vai pat 2016. gadā.
Rīgā šobrīd turpinās vairāk nekā 70 ES finansētu projektu. Tiek plānots, ka šogad tiks pabeigta K. Ulmaņa gatves un lidostas "Rīga" pievedceļa šķērsojuma rekonstrukcija, luksoforu rekonstrukcija un būvniecība. Luksoforu sistēmas modernizācijai, attīstībai un vadības apakšsistēmas izveidei līdzšinējā plānošanas periodā kopumā piesaistīti 14,7 milj. eiro.
Savukārt 2015. gadā varētu noslēgties Grīziņkalna un tam piegulošā Miera dārza teritorijas revitalizācija (aptuveni 7,5 milj. eiro), Deglava ielas izgāztuves (teju 8,4 milj. eiro) un izgāztuves "Kleisti" rekultivācija, kā arī tehniskā projekta izstrāde Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posmam. Šim vērienīgajam satiksmes infrastruktūras projektam no ES izdevies piesaistīt vairāk nekā 15 milj. eiro. Šis gan nav vienīgais satiksmes projekts, kam ticis brangs ES līdzekļu apjoms Rīgā.
Gribētu 600 milj. eiro
Atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Investīciju plāna projektā līdz 2016. gadam vien tiek plānoti projekti ar kopējo nepieciešamo ES atbalsta finansējumu vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā, informē Rīgas domes Finanšu departaments. Cik lielu finansējumu būs iespējams piesaistīt, šobrīd vēl ir pāragri spriest, taču prognozējams, ka pieejamais finansējums būs mazāks nekā nepieciešamais, lēš departamenta speciālisti.
Vienlaikus departamentā norāda – Ministru kabinetā apstiprinātajā Darbības programmā ir paredzēts atbalsts Rīgas tramvaju infrastruktūrai un integrētās transporta sistēmas kā TENT tīkla attīstībai un maģistrālo ielu rekonstrukcijai. Tāpat tiek plānots atbalsts pilsētas revitalizācijai un industriālajām zonām, taču šobrīd vēl nav pilnīgi skaidrs piesaistāmā ES finansējuma apjoms.
Jāpiebilst, ka Rīga atrodas duālā situācijā attiecībā uz ES naudas piesaisti – ir aktivitātes, kur, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi valsts ekonomikā, galvaspilsētai ir priekšrocības, vienlaikus pilsētas ekonomiskie rādītāji ir klupšanas akmens reizēs, kad atbalsts paredzēts mazāk attīstītajiem reģioniem.
Savukārt Jūrmalā ar ES līdzfinansējumu, piemēram, rekonstruēta pirmsskolas izglītības iestāde, bet pašlaik vēl turpinās Jūrmalas pilsētas tranzītielas P128 (Talsu šoseja / Kolkas iela) izbūve (3,44 milj. eiro ES finansējums), kā arī Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības 2. kārta (Kohēzijas fonda finansējums 17,17 milj. eiro) u. c.
Abu projektu īstenošana aizķērusies iepirkuma procedūru dēļ – iesniegtas pārāk dārgas tāmes un piedāvājumi. 2014.–2020. gada plānošanas periodā pilsēta plāno investīcijas trim mērķiem – kūrorta, komunālās un transporta, kā arī sociālās infrastruktūras attīstībai.
Tuvāk ūdenim
Vidzemes ziedā – Valmierā – īstenoto projektu ietvaros izmaksāti vismaz 47,1 milj. eiro, pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka finansiāli vērienīgākie projekti bijuši Rīgas ielas rekonstrukcija, kā arī Stacijas ielas, Cēsu ielas (posmā no Gaujas tilta līdz Stacijas ielai) un Mazās Stacijas ielas rekonstrukcija. Līdzekļi ieguldīti arī izglītības iestāžu uzlabošanā.
Samērā lieli ES finansējuma maksājumi veikti Mārupes un Skrīveru novados. Pašvaldības skaidro, ka maksājumu apmērs, iespējams, veidojies, ņemot vērā arī attiecīgi lidostas "Rīga" un uzņēmumu "Latvijas dzelzceļš" un "Latvijas Valsts ceļi" īstenotos projektus novadu teritorijā. Skrīveru novada pašvaldībā īstenoti visi līdz šim atbalstītie un ES fondu līdzfinansētie projekti, ko īstenojusi Skrīveru novada dome.
Kopš 2011. gada saistībā ar dažādiem projektiem novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā ieguldīti 8,49 milj. eiro (projektu attiecināmās izmaksas), bet apjomīgākais projekts bija Skrīveru ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstīšana (5,55 milj. eiro). Lielāki projekti, kuriem plānots piesaistīt ES fondu līdzekļus, ir Skrīveru vidusskolas sporta laukuma rekonstrukcija, kā arī Kultūras centra siltināšana un rekonstrukcija.
Ūdenssaimniecība bijusi arī Ķekavas novada prioritāšu priekšgalā, un šādi projekti plānoti arī 2014.–2020. gadā. Tāpat tiks siltināti un būvēti bērnudārzi. Lielākie no šogad plānotajiem un ES līdzfinansētajiem projektiem ir Jauniešu centra būvniecība Ķekavā, Ievu ielas rekonstrukcija Pļavniekkalnā un Ķekavas kultūras nama siltināšana.
Nav plānā
Mārupes pašvaldība no 2004. līdz 2013. gadam piesaistījusi ES līdzfinansējumu 11,77 milj. eiro apmērā. Pēc pašvaldībā stāstītā, līdz šim lielākie projekti, kas īstenoti ar ES fondu atbalstu, ir saistīti ar novada ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību un arī pašlaik lielākie projekti ir saistīti ar ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību novadā.
Piemēram, ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības 2. kārtai Mārupē piesaistīts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 4,59 milj. eiro apjomā. Saskaņā ar novada attīstības plāniem pašvaldība nākamajā plānošanas periodā ar ES fondu atbalstu vēlētos īstenot vairāk nekā 90 projektu, kuru kopējais investīciju apjoms sasniedz 200 milj. eiro.
Kā piemērus projektiem, kurus pašvaldība vēlētos īstenot ar ES līdzfinansējuma piesaisti, Mārupes novada domē min izglītības pakalpojumu pieejamības paplašināšanu, skvēru ierīkošanu, dabas taku un veloceliņu izveidi, pašvaldības autoceļu tīkla sakārtošanu, sabiedriskā transporta sistēmas pilnveidošanu u. c.
"Jāatzīmē gan, ka patlaban, līdzīgi kā iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, arī jaunā programma paredz ierobežotu Eiropas finansējuma pieejamību pašvaldībām, kuras atrodas ārpus Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem reģionālajiem attīstības centriem," atzīst pašvaldībā. Tas nozīmē, ka iecerēto projektu īstenošanai jāmeklē citi finanšu avoti.
Iepriekš:
ES naudas dalītāji apceļ Pierīgu