Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) 13. martā Briselē lems par Kohēzijas fonda (KF) saistību pārtraukšanu Ungārijā.
KF saistības Ungārijā, iespējams, pārtrauks no 2013.gada 1. janvāra (tas gan neattiektos uz pašlaik īstenotajiem projektiem).
Padome šā gada 24. janvārī secināja: lai gan Ungārija līdz pērnajam gadam formāli nav pārsniegusi budžeta deficītu, kas būtu lielāks nekā trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, šis sasniegums nav balstīts uz strukturālām un ilgtspējīgām korekcijām. 2011. gadā budžeta pārpalikums skaidrojams ar ievērojamiem vienreizējiem ienākumiem, taču strukturālais stāvoklis pēdējos divos gados pasliktinājies, un arī šogad samazināt budžeta deficītu līdz mazāk nekā minētajiem trim procentiem lielā mērā iespējams vienreizēju pasākumu dēļ. Padome prognozē, ka 2013. gadā deficīts pārsniegs Līgumā par Eiropas Savienības darbību norādītos apmērus.
«Latvija atbalsta stingru fiskālo disciplīnu un uzskata, ka to regulējošie noteikumi ir jāievēro. Taču svarīgi, lai, vērtējot, vai dalībvalstis ievēro kopējos noteikumus, un gadījumā, ja konstatētas neatbilstības un jālemj par «sodiem», pret visām dalībvalstīm ir vienlīdzīga attieksme. Proti, makroekonomiskie nosacījumi, ja tādus piemēro, jāattiecina ne tikai uz Kohēzijas politiku, bet visu ES budžetu, «sodam» jābūt samērīgam – pēdējam ietekmes instrumentam,» mūsu delegācijas nostāja formulēta paziņojumā pēc Saeimas Eiropas lietu komitejas sēdes 9. martā.
Vairākums ES valstu, tai skaitā arī, piemēram, Igaunija ierosinājumu liegt Ungārijai Kohēzijas fonda naudu sliecas atbalstīt.
Ja padome lems par saistību apturēšanu, Ungārija būs pirmā ES dalībvalsts, kurai pārmērīga budžeta deficīta dēļ liegs KF finansējumu.
Deviņdesmitajos gados dibinātais KF atbalsta lielus vides aizsardzības un transporta infrastruktūras attīstības projektus.