Ja atceramies, bankas lika lietā plašu argumentu klāstu, kādēļ šāds risinājums mūsu valstī nav iespējams, un pašvaldību un komunālo pakalpojumu sniedzēju – siltumapgādes un citu uzņēmumu – viedoklis palika tā arī nesadzirdēts.
Sākoties ekonomiskajai krīzei, cilvēkiem kļuva problemātiski ne tikai norēķināties par hipotekārajiem kredītiem, bet arī par siltumu, kura cena turpināja arvien palielināties. 2011. gadā pašvaldības cēla trauksmi, ka tām nav instrumentu, kā cīnīties ar komunālo maksājumu parādniekiem, jo lielākā daļa dzīvokļu ir ieķīlāti par labu bankai, līdz ar to tiesas ceļā piedzīt parādu ir neiespējami.
Tika piedāvāts likumā noteikt, ka komunālajiem maksājumiem ir priekšroka un tie nomaksājami pirmie pēc īpašuma pārdošanas, un tikai tad notiek norēķins ar banku par hipotekāro kredītu.
Pret šo priekšlikumu Latvijas komercbanku asociācija iestājās īpaši asi. Lai gan pakalpojumu sniedzēju pārstāvji izveidojušos situāciju ar komunālo maksājumu parādiem sprieda valdības sēdē, proti, par iespēju tos piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas. Taču pakalpojumu sniedzēji šīs sarunas raksturoja kā traģisku.
Latvijas Komercbanku asociācija, atzīstot šo problēmu, vienlaikus kritizēja iespējamo risinājumu un sūkstījās par banku zaudējumiem. Valdības sēdē piedalījās prāvs Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto Civilprocesa likuma grozījumu atbalstītāju pulks, savukārt vienīgais to pretinieks no sabiedrisko organizāciju puses bija Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Viņš norādīja, ka banka, noslēdzot līgumu ar kredīta ņēmēju, bija pārliecināta, ka tai nekas nemainīsies, bet tagad valsts vēlas iejaukties šajā līgumā par labu trešajai personai.
Pēc iepriekš piedāvātā grozījumu varianta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija aprēķinājusi, ka zaudējumi bankām sasniegs 19 līdz 21 miljonu latu. T. Tverijons pieļāva, ka zaudējumi, ņemot vērā jauno grozījumu redakciju, būs mazāki, tomēr tie būs arī ārvalstu bankām, līdz ar to būs pamats runāt par ārvalstu investoru aizsardzības līguma pārkāpumiem un būs pamats vērsties Satversmes tiesā. T. Tverijons paziņoja, ka tādi pakalpojumu sniedzēji kā "Latvenergo" vai "Rīgas siltums" strādā ar peļņu, bet tagad valsts problēmas vēlas pārkraut uz banku pleciem, lai gan tās jau nomocījuši zaudējumi.
Tomēr nevajag aizmirst, ka bankām zaudējumi bija 2010. un 2011. gadā, bet jau kopš pagājušā gada tās atgriezušās pie peļņas, turklāt visai iespaidīgas.
Banku lobijam čakli piebalsoja arī toreizējais tieslietu ministrs no "Vienotības", proti, Aigars Štokenbergs. Viņš paziņoja, ka grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka komunālo maksājumu parādu piedziņu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas, kopējo komunālo parādu jautājumu neatrisinās. Pašlaik kopējais komunālo parādu apjoms ir 15 miljoni latu, no tiem tikai viena trešā daļa, tas ir, pieci miljoni latu saistīti ar hipotekāro kredītu maksātāju parādiem, sacīja ministrs.
Pēc A. Štokenberga teiktā, būtiskākie iebildumi pret šādiem grozījumiem ir tiesiskie argumenti. Viņš uzskata, ka šajā situācijā var saprast bankas, kas, slēdzot līgumu ar kredīta ņēmēju, ir rēķinājušās ar noteiktiem maksājumiem, "un neviena trešā puse nevar atnākt un iejaukties". Līdzīgi arī komunālo pakalpojumu sniedzējam ir savs līgums ar patērētāju par pakalpojuma piegādi, kurā ir atrunāti savi noteikumi, gluži tādiem pašiem vārdiem kā komercbankas runāja ministrs.
Visbeidzot tika panākta vienošanās, ka komunālo parādu problēmas risināšanai veidos darba grupu, kurā būs Latvijas lielo pilsētu asociācija, lielāko komercbanku un Finanšu ministrijas pārstāvji. Pēc gada tika paziņots, ka Komercbanku asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Namu apsaimniekotāju asociāciju, Siltumražotāju asociāciju, Ārvalstu investoru padomi, Ekonomikas un Tieslietu ministriju ir apzinājusi esošo situāciju un iemeslus, kas atstājuši iespaidu uz parādu nomaksas savlaicīgumu. Visas puses ir vienisprātis, ka galvenie cēloņi ir iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās un neefektīvā un dārgā parādu piedziņas sistēma valstī.
Kopā ar partneriem LKA ir piedalījusies Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma projekta sagatavošanā un tajā izklāstīto komplekso priekšlikumu izstrādē, kas paredz gan uzlabot parādu piedziņas efektivitāti, gan arī stiprināt apsaimniekotāju un pakalpojumu sniedzēju aktivitātes un darbības caurskatāmību. Visas ziņojuma izstrādē iesaistītās organizācijas ir to atbalstījušas kā patlaban nepieciešamo risinājuma kompleksu, kas primāri ierobežotu jaunu parādu veidošanos.
Tomēr praksē šie priekšlikumi joprojām nedarbojas un komunālo pakalpojumu sniedzēji var tikai noplātīt rokas, ja parādniekam ir hipotekārais kredīts.