Jurists: Hipotekāro kredītu līgumos ir knifiņi, ko cilvēki bez juridiskās izglītības nepamana

(9)
"Cilvēkiem ir jāzina savas tiesības. Aprakstīt mantu, veikt ieturējumus no konta, pārdot nekustamos īpašumus Latvijas Republikā var tikai viena persona – tiesu izpildītājs, un tikai pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums. Neviena parādu piedziņas kompānija, neviens bankas pārstāvis to darīt nedrīkst," uzsver jurists Jānis Āboliņš no Latvijas Kredītņēmēju Apvienības. "Cilvēkiem ir jāzina savas tiesības. Aprakstīt mantu, veikt ieturējumus no konta, pārdot nekustamos īpašumus Latvijas Republikā var tikai viena persona – tiesu izpildītājs, un tikai pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums. Neviena parādu piedziņas kompānija, neviens bankas pārstāvis to darīt nedrīkst," uzsver jurists Jānis Āboliņš no Latvijas Kredītņēmēju Apvienības. Foto: Edmunds Brencis, "Dienas Mediji"
2013. gada 9. augusts, 12:23

Ja bankai un hipotekārā kredīta ņēmējam rodas domstarpības, abi taisnību meklē pie jurista, kurš pārzina likumus.

Kā mūsu valsts likumdošana aizstāv privātpersonas kā kredīta ņēmēja intereses, jautājām Latvijas Kredītņēmēju Apvienības valdes loceklim, juristam, kurš konsultē fiziskās personas maksātnespējas jautājumos, Jānim Āboliņam.

Kādu iemeslu dēļ cilvēki nāk pie jums lūgt palīdzību?

- No piecdesmit cilvēkiem, kuri Latvijas Kredītņēmēju Apvienībā vēršas pēc palīdzības jautājumos par hipotekārajiem kredītiem mājokļa iegādei, tikai vienam pirms līguma parakstīšanas ir izskaidroti tajā ietvertie punkti tā, ka viņš saprot, ko paraksta. Pirms likt savu parakstu, cilvēkam ir jābūt izpratnei gan par pamatmaksājumu, procentu likmēm, atmaksas termiņiem, gan par to, kas ir pats svarīgākais – kādas soda sankcijas būs, ja viņš maksājumus un to termiņus neievēros.


Ilustrācijai minēšu piemēru no bijušajā "Parex", tagad "Citadeles" bankā noslēgta līguma. Tajā teikts, ka bankai nokavējuma procenti ir 0,75 % dienā. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš nespēj samaksāt summu, kādu aizņemas, trīs mēnešu laikā tā pieaugs tik daudz, cik ir izsniegts aizdevums. Ja cilvēks būtu parēķinājis, tad redzētu, ka 0,75 % x 365 (dienas gadā) = 273 %. Bet cilvēki tam nepievērš uzmanību. Līdzīgi ir ar līgumsodiem.

Problēmas rada arī tas, ka līgumos ir juridiski termini, kuru būtību cilvēki bez juridiskās izglītības nesaprot. Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību tam, vai nekustamo īpašumu labprātīgā izsolē var pārdot vai nevar.

Īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē nozīmē to, ka banka vienkārši atsūtīs brīdinājumu. Ja cilvēks neapmaksās līgumā paredzēto summu, banka ies uz tiesu, pieprasīs izsoles aktu un īpašumu varēs pārdot 3-4 mēnešos. Ja līgumā nav vienošanās par īpašuma pārdošanu labprātīgā izsolē, tad bankai jāiet parastā tiesvedībā – jāpierāda, ka parāds nav atdots, ka līgumsodi nav nomaksāti utt.

Cilvēkiem prātu jauc arī termini "galvotājs" un "līdzaizņēmējs". Lai varētu saņemt kredītu, banka cilvēkam var lūgt atrast galvotāju. Parasti galvotāji ir vecāki, radinieki, labi draugi. Bankās "Danske", "Nordea" un savulaik "Hipotēku bankā" cilvēkiem ir stāstīts, ka viņi būs galvotāji jeb līdzaizņēmēji, jo tie ir divi vārdi ar vienu nozīmi. No piecdesmit līgumiem, kurus esmu redzējis, tikai vienā ir galvotājs, bet visos pārējos – līdzaizņēmēji. Atšķirību starp šiem jēdzieniem cilvēki aptver tad, ja kredītņēmējs nonāk līdz maksātnespējai.

Izejot maksātnespējas procesu, galvotājam parādsaistības vajadzētu dzēst. Bet līdzaizņēmējs atbild tāpat kā visi pārējie aizņēmēji, tāpēc arī viņam ir jāiziet maksātnespējas process – viņam nav tās priekšrocības, kas varētu būt galvotājam, kuram maksātnespējas process nav jāiziet. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība, lai līgumā būtu rakstīts galvotājs.

Lai cilvēks izvairītos no situācijas, ka paraksta to, ko īsti nesaprot, hipotekārā kredīta līgumu vispirms būtu prātīgi izskatīt kopā ar juristu, kas ir specializējies kredītjautājumos. Pie mums Latvijas Kredītņēmēju Apvienībā ir juristi, kuri paši strādājuši bankās un, izskatot līgumu, var brīdināt par riskiem, kas tajā ietverti. Konsultācija maksā 15 latus. Vairāk informācijas atradīsiet http://www.kreditnemeji.lv

Ja cilvēks ir sapratis kredītlīguma nosacījumus, un tajā ir punkti, kas viņu neapmierina, viņš var doties uz banku un lūgt tos izmainīt. Un pieredze liecina, ka banka tos arī izmaina.

Vai ir iespēja koriģēt līguma nosacījumus arī tad, ja tas jau parakstīts?

- Ja līgums jau ir parakstīts un cilvēks tikai pēc tam aptver, ka tajā ir punkti, kas viņu neapmierina, viņš mēneša laikā var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar lūgumu: "Ar mani netika apspriest šis līguma punkts. Lūdzu iesaistīties jūsu centru šo domstarpību novēršanā, jo es uzskatu, ka šis punkts ir netaisnīgs." Daudzi cilvēki to nezina, tāpēc neizmanto savas tiesības.

Cilvēkiem nopietnas problēmas ar hipotekāro kredītu atmaksu sākās krīzes laikā, kad krasi pieauga bezdarbs un strādājošajiem ievērojami tika samazinātas algas. Bankas aicina cilvēkus nākt un runāt par finansu problēmām savlaicīgi. Taču cilvēku pieredze liecina, ka meklējot atbalstu bankā, viņi nonāk vēl sarežģītākā finansiālā situācijā.

- Pie mums bieži vēršas cilvēki, kuri lūguši kredīta brīvdienas, jo šis termins viņiem psiholoģiski asociējas ar atpūtu, kas ļauj uzkrāt spēkus jeb šajā gadījumā uzlabot finansiālo situāciju. Taču realitāte ir cita – nav kredīta brīvdienu bez sankcijām. Ļoti bieži – 95 % gadījumu, mainot līguma nosacījumus, cilvēks pusgadu tiešām maksā mazāk, piemēram, tikai procentu summu, bet pēc tam viņa maksājumi kļūst krietni lielāki un nākas maksāt vairāk. Līdz ar to patiesi bieži ir tā, ka labāk sakostiem zobiem turpināt maksāt līgumā minēto summu, nevis lūgt kādus grozījumus.

Problēmas rodas arī tiem, kuri jūt, ka kredīta slogs viņiem ir par smagu, un risinājumu mēģina rast, mājokli pārdodot. Tā kā nekustamais īpašums ir ieķīlāts, to nevar pārdot bez bankas piekrišanas. Šajos gadījumos skarba mācība, ko piedzīvo cilvēki, ir tā, ka viņi ar bankas darbiniekiem vienojas mutiski. Piemēram, cilvēks aiziet uz banku un jautā, vai varu dzīvokli pārdot par 45 tūkstošiem. Viņam atbild: "Jā, nāciet kopā ar pircēju." Kad viņi ierodas abi, banka vēlas vairāk – 50 vai 55 tūkstošus. Ja cilvēkam būtu rakstisks iesniegums un rakstiska bankas atbilde, viņš varētu vērsies Patērētāju Tiesību aizsardzības centrā. Bet, ja ir tikai mutiska atbilde, cilvēks neko nevar pierādīt, jo, ja būs strīds, tiesa prasīs pierādījumus, bet, kā mēdz teikt: "Mutisku atbildi pie lietas piešūt nevar."

Tāpēc jāatceras, ka jebkuras vienošanās ar banku ir jānoformē rakstveidā. Taču arī tas nav par brīvu. Un, piemēram, valsts pārziņā esošās "Citadele" vai "Reverta" bankas, kurām mēs palīdzam atgūties ar mūsu nodokļu maksātāju naudu, par izziņu no iedzīvotājiem prasa 25 latus.

Problēmas nebeidzas arī tad, ja kredīta ņēmējs ar banku vienojas, un mājoklis ir pārdots, jo nekustamo īpašumu cenas ir ļoti kritušās, un ar iegūto naudu var nosegt tikai daļu no kredīta.
Pasaules Banka pirms pāris gadiem veica analīzi, pēc kuras secināja, ka nekustamā īpašuma krīze Latviju bija skārusi vissmagāk. Mums banku pārstāvji stāstīja, ka īpašuma vērtība ir kritusies par 20 – 25 %, bet Pasaules Bankas pētījumā tika pierādīts, ka Latvijā nekustamā īpašuma cenas kritās vidēji par 70 %. Ja būtu tā, kā mums teica, ka mājokļu cenas samazinājušās par 20 – 25 %, tad cilvēkiem būtu iespējas no finansiālās krīzes tikt ārā, bet cenu krišanās par 70 %, turklāt vēl radikāla ienākumu samazināšanās radīja situāciju, ka ļoti daudziem hipotekāro kredītu ņēmējiem reāli nebija nekādu variantu, kā no tās izķepuroties.

Krīzes apstākļos katrs vispirms domā par sevi, bet banka un privātpersona ir divas atšķirīgas svara kategorijas. Kādi likumi aizstāv kredīta ņēmēju?

- Civillikumā ir viens pants, kurā teikts, ka parādnieks atbild ar visu savu mantu līdz tam brīdim, kamēr viņš norēķinās. Privātpersonu, kas ņēmusi hipotekāro kredītu, aizstāv Patērētāju tiesību aizsardzības likums, uz ko var atsaukties situācijās, kad ir aprēķināti nenormāli lieli līgumsodi. Bet pieredze liecina, ka šī aizsardzība ir diezgan vāja.

Toties tipiskas ir situācijas, kad cilvēkus, kuri nenorēķinās par maksājumiem, ietekmē psiholoģiski. Parādu piedzinēji zvana un draud: "Ja nesamaksāsi parādu, brauksim pie tevis uz mājām un parunāsim citādākā veidā!" Turklāt zvana ne tikai kredīta ņēmējiem, bet uzmeklē arī viņu dzīvesbiedrus un radus. Jautājums ir, kā parādu piedzinēji iegūst privāto informāciju, jo ir simtiem gadījumu, kad zvana pat vecmāmiņām, un stāsta, ka mazdēls sēdēs cietumā, ja nekavējoties nenorēķināsies ar kreditoriem. Bieži cilvēkiem draud, ka atbrauks ar policiju, atņems mantu, izliks no mājām.

Vai drīkst draudēt cilvēkam, kurš nav norēķinājies ar kreditoru?

- Nedrīkst. Cilvēkiem ir jāzina savas tiesības. Aprakstīt mantu, veikt ieturējumus no konta, pārdot nekustamos īpašumus Latvijas Republikā var tikai viena persona – tiesu izpildītājs, un tikai pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums. Neviena parādu piedziņas kompānija, neviens bankas pārstāvis to darīt nedrīkst.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir teikts, ka tikai tad, ja cilvēks 60 dienas nav veicis maksājumus pilnā apmērā, banka var izsūtīt viņam brīdinājumu par atkāpšanos no līguma. Un tikai pēc tam banka var vērsties tiesā ar pieteikumu par parādu piedziņu.

Tātad, raugoties no likumdošanas viedokļa, kredīta ņēmējs, kurš nevar norēķināties ar banku, krīzes situācijā ir pilnīgi neaizsargāts.

- Likumus, kas līdzsvaro kreditoru un parādnieku intereses, vajadzēja izstrādāt jau pirms krīzes, tā sauktajos treknajos gados. Kad iestājās krīze, vajadzēja pieņemt likumus gan par līgumsodiem, gan hipotekārajiem kredītiem.

Mēs trīs gadus centāmies panākt izmaiņas Civilprocesa likumā, lai cilvēkiem pie mums tāpat kā ārzemes būtu nodrošināts neaizskaramais minimums. Šī gada maijā Saeima par šiem grozījumiem nobalsoja, un tie stāsies spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka uz parādnieku būs jāpaliek līdzekļiem no darba samaksas vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Ar jauno gadu tie būs 225 lati un 45 lati uz par katru apgādībā esošo personu.

Tieslietu ministrijā pēc Klāva Olšteina vadītās neatkarīgo deputātu grupas un bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) ierosinājuma tika izveidota darba grupa Hipotekārā kreditēšanas likuma izstrādei. Mēs atbalstījām ideju par "nolikto atslēgu principu", kas darbojas Amerikā – ja kredītņēmējs nevar atmaksāt mājoklim paņemto kredītu, viņš īpašumu atdod bankai, un, pat ja tas nesedz visu kredīta summu, ir brīvs no kredītsaistībām. Diemžēl Finanšu ministrija kopā ar komercbankām un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju šo ideju noraidīja jau pašā saknē, paužot bažas, ka tam sekos ļoti drastiski noteikumi kredītu izsniegšanai – bankas tos kreditēs tikai par 70 %, un privātpersonām tie būs grūtāk pieejami.

Diemžēl līdz rudenim ir atlikta arī fiziskās personas Maksātnespējas likuma izskatīšana par maksātnespējas procesa termiņa samazināšanu par gadu. Pie šī likuma izveides strādā Saeimas Tautsaimniecības komisijas Maksātnespējas likuma darba grupa.

Patlaban cilvēkiem, kuri nespēj norēķināties ar banku, atliek tikai maksātnespēja, kas nozīmē, ka ģimene zaudē vienīgo mājokli – savā tēvzemē paliek bez mājām, ienākumiem un ir spiesta doties svešumā. Banku speciālisti stāsta, ka bankām ir labi tad, ja labi klājas viņu klientiem. Valsts meklē veidus, kā savus cilvēkus ataicināt mājās. Kāpēc loģiski likumu projekti, kas cenšas sakārtot situāciju ar hipotekāro kreditēšanu, sastopas ar tik milzīgu pretestību?

- Jo dziļāka būs plaisa starp kredīta devējiem un ņēmējiem, jo lielāki būs abu pušu zaudējumi, bet vēl lielāka zaudētāja būs valsts. Mūsu banku speciālistiem ir jāapzinās tas, ko daudz ilgākā kreditēšanas pieredzē ir sapratuši viņu kolēģi ārzemēs – krīzes situācijās jāmeklē iespējas panākt pretī saviem klientiem, jo pēc krīzes pārvarēšanas būs jāstrādā ar tiem pašiem cilvēkiem, kuriem kredīti jau ir doti. Runājot par valsti, tā jau ir cietusi milzīgus zaudējumus, jo no Latvijas izbraukuši ap 20 tūkstošiem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri ar saviem nodokļiem valstij ir palīdzējuši izķepuroties no krīzes. Un viņu skaits turpina pieaugt.

Bet likumu pieņemšanu kavē tīri matemātiska procedūra – deputātu balsojums. Olšteiniešiem, tēvzemiešiem un vēl dažiem deputātiem kopā ir par maz balsu, lai Saeimā pieņemtu likumus, kas šajā gadījumā aizstāv iedzīvotāju kā hipotekāro kredītņēmēju intereses. Banku lobijs ir spēcīgāks. Kāpēc tā, tas ir personīgs jautājums katram deputātam, jo tikai viņš zina patieso atbildi, kāpēc viņa balss ir "par" vai "pret".

Iepriekš:
"Nordea" bankas pārstāve: "Viss sākas ar domāšanu un izpratni par savām finansēm un iespējām"
Ģimenes psihoterapeits: "Mēs pērkam uz kredīta un tikai pēc tam domājam, vai vajadzēja"
Četru bērnu māmiņa no Pierīgas: "Hipotekārais kredīts mājai noveda pie tā, ka pazaudējām visu, kas mums bija"
Ģimene Saulkrastu novadā: "Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ, kredītu noteikti neņemtu"
Ģimene no Inčukalna: Kļuvām par kredīta ķīlniekiem

Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc
aprinkislv
Māris Zanders @Maris_Zanders : Krievija... Kas tālāk? aprinkis.lv/index.php/vied…

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019