Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību. Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi.
Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 91 gada vecumā, ir gaišas un uz dzīvi veras pasaulē.
Dokumentālā filma pirmizrādi piedzīvojusi 2017. gada 11. novembrī, saņēmusi arī Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma.
Scenārija autori Henrieta Verhoustinska un Andrejs Verhoustinskis, režisors Andrejs Verhoustinskis, operators Gints Bērziņš.
