28.02.2018 07:43

Viedoklis. Nepalaist garām svarīgāko

Autors  Una Griškeviča
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Andris Nelsons Andris Nelsons publicitātes

Kamēr pagājušajā nedēļā lielākās daļas sabiedrības uzmanība, šķiet, bija pievērsta "bankgeitai", tikmēr jau atkal palika nepamanīti daži patiešām būtiski notikumi kultūras jomā. Uz citu notikumu fona mēs bieži vien aizmirstam, ka tieši mākslinieki, kas nāk no Latvijas, ir tas, ar ko varam lepoties pasaulē.

Tikai daži piemēri. Pirms nepilnas nedēļas izcilais diriģents un divu "Grammy" balvu laureāts Andris Nelsons svinīgā inaugurācijas ceremonijā kļuva par leģendārā Leipcigas "Gewand-haus" orķestra divdesmit pirmo kapelmeistaru. Varu tikai mēģināt iztēloties, kādas emocijas valdīja klātienē koncertzālē, taču, pat klausoties viņa diriģēto koncertu radio tiešraidē, varēja just, ka gan klausītāji, gan orķestris un pats diriģents par notikušo ir laimīgi un saviļņoti. Turklāt intervijās Andris nekad neaizmirst uzsvērt, ka ir latvietis un nāk no Latvijas, un to allaž piemin arī žurnālisti. Taču – cik cilvēku šo faktu vispār pamanīja?

Tāpat kā to, ka nupat Vācijā un Nīderlandē mūsu valsts simtgadei veltītos reprezentācijas pasākumos un koncertos Latviju ļoti veiksmīgi pārstāvēja gan vokālā grupa "Latvian Voices", gan vijolniece Baiba Skride, čelliste Kristīne Blaumane, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un ērģelniece Iveta Apkalna. Vai to, ka dažas dienas iepriekš Berlīnē notika mecosoprānam Elīnai Garančai veltītās dokumentālās filmas "Paslēpes mūzikā" starptautiskā pirmizrāde ar filmas galvenās varones piedalīšanos?

Ko es ar to gribu teikt? Vien to, ka, veltot laiku dažādiem skandāliem (un nez kāpēc mani neatstāj sajūta, ka vismaz daži no tiem ir mākslīgi izraisīti, lai gan nudien neesmu sazvērestības teoriju piekritēja) un komentējot ziņas, piemēram, par kādas bankas prezidenta mājas apzagšanu, mēs palaižam garām daudz būtiskākas lietas. Protams, raksti par Latvijas banku skandālu starptautiskajā presē nav nekas patīkams, taču, kā jau norādīja vairāki komentētāji, citviet
Eiropā notikušie finansiālie skandāli tāpat parādījās preses slejās, un jau pēc pāris dienām lasītāji par to, visticamāk, bija aizmirsuši.

Tāpēc vismaz es turpināšu sekot līdzi mūsu izcilo mākslinieku gaitām pasaulē, priecājoties gan par pianistu Osokinu dinastijas panākumiem koncertos Polijā, gan to, ka jau šovakar tik sadalītas balvas aizvadītā gada labākajiem mūzikas ierakstiem, un to, ka par mūža ieguldījumu tiks godināts dziedātājs Viktors Lapčenoks un diriģents Jānis Erenštreits.

Tas, protams, nenozīmē, ka mani neuztrauc valstī notiekošais. Joprojām labi atceros mammas mācīto: neuztraucies par lietām, ko nevari mainīt, taču tu vari mainīt savu attieksmi. Tāpēc ar nepacietību gaidīšu brīdi, kad Rīgā ar savu orķestri atkal viesosies diriģents Mariss Jansons, vasarā Jūrmalā kopā ar "Vīnes filharmoniķiem" uzstāsies Elīna Garanča, bet rudenī Rīgā un Liepājā – diriģents Andris Nelsons ar savu jauno orķestri.