Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nāves iemesls – pašnāvība. Protams, kā jau allaž šādos gadījumos, policija sīkākas ziņas nesniedz, turklāt šajā slimnīcā joprojām norisinās dažādas pārbaudes. Taču notikušais man lika aizdomāties par ko citu, proti, vai tas bija tas, ko vēlējās panākt daudzie "Ainažu" kritizētāji? Ja tā, tad savu mērķi viņi tiešām ir sasnieguši, jo acīmredzot kādam no slimnīcas darbiniekiem vienkārši neizturēja nervi. Man nav ne jausmas, vai tieši viņš tika vainots kādā konkrētā pārkāpumā, bet, pat ja tā, manuprāt, linča tiesa pie mums joprojām ir aizliegta. Un notiekošais ap "Ainažiem" – visas bērnu un vecāku sūdzības par necilvēcīgu apiešanos, siešanu pie gultas, badināšanu, seksuālu izmantošanu u.c. – man lika aizdomāties vēl par kaut ko. Proti, kāpēc visa šī melnā PR kampaņa sākusies tieši tagad un kurš no tā gūs labumu.

Aprunājoties ar psiholoģijas jomas speciālistiem (un manā paziņu lokā tādu ir gana daudz) un uzsverot to, ka viņi NEstrādā ar slimiem bērniem, secinājums bija viens: jā, bērnu psihiatrijā un psiholoģijā valstī ir ļoti problemātiska situācija (lai neteiktu skarbāk), trūkst psihologu un psihiatru, kas būtu specializējušies darbam ar bērniem; tāpat ir gana daudz citu problēmu, taču "Ainažos" situācija nepavisam neesot bijusi tāda, lai sāktos šāda linča tiesa. Protams, kas īsti tur noticis un kurš (vai kas) pie tā visa vainojams – atstādinātā direktore, kura pirms pāris gadiem saņēma Atzinības krustu jeb vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem, Veselības ministrija, kas neesot likusies ne zinis par "Ainažu" darbinieku teikto un personāla trūkumu, vai vēl kas cits? Interesanti, ka arī Ainažu mērs atklātajā vēstulē minēja faktu, ka Veselības ministrija gadiem ilgi ir zinājusi par slimnīcas problēmām, taču nav reaģējusi, turklāt, viņaprāt, ar šo pēkšņi uzliesmojušo skandālu tiek mēģināts aizsegt kādu citu samilzušu problēmu.

Taču vēlējos uzsvērt vēl kādu aspektu – proti, liela daļa cilvēku, izlasot līdz galam nepārbaudītu informāciju un faktus, ir gatavi "vainīgajam" mesties virsū, viņu noriet un nolinčot. Un tas nekas, ka sūdzības līdz šim nav bijušas un darbinieki, cik iespējams labi, darījuši savu darbu. Protams, medicīnas nozarē, kas saistīta ar slimiem bērniem, var gadīties daudz kas, un paldies tiem maniem kolēģiem, kuri akcijā "Sistēmas bērni" atmaskoja negodīgus un neprofesionālus cilvēkus, kas strādāja kādā no daudzajiem Latvijas bērnunamiem. Taču, kā uzsvēruši mediķi, bērni, kam ir dažādas mentālas problēmas, ir kas pavisam cits.

Tāds īsais rezumē: problēmas "Ainažos" noteikti ir – diemžēl kā jau visā medicīnas sistēmā. Un, šķiet, problēmas ir arī mūsu domāšanā. Protams, ja ikdienā esam aizņemti paši ar savu problēmu risināšanu, mums nav ne mazākās vēlmes mēģināt analizēt globālākas problēmas. Bet varbūt tomēr ir vērts mēģināt uz dažām lietām paskatīties no cita skatupunkta?