31.12.2017 15:45

2017. gada lasītākās ziņas portālā "Apriņķis.lv"

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
2017. gada lasītākās ziņas portālā "Apriņķis.lv" Einārs Binders, Aigars Lapiņš, Ieva Karlsberga, LETA, arhīvs un publicitātes

"Apriņķis.lv" apkopojis 2017. gadā portālā lasītākās publikācijas, un atkal var secināt, ka mūsu lasītāju gaume un intereses aptver visplašākās jomas. Sākot ar sabiedriski politiskajiem procesiem pašvaldībās, valstī un Eiropā un beidzot ar kultūras pasākumiem, veselības tēmām un tūrismu.

Tikpat daudzveidīgas populārākās publikācijas ir arī žanru ziņā – gan plašas viedokļu intervijas, gan redakcijas komentāri, gan aptauju rezultāti, gan gaidāmo pasākumu pieteikumi un karikatūras.


Profesors Harijs Tumans: "Nauda un bauda" – vērtības, kas iznīcinājušas veselas kultūras
"Bez ārēja spiediena jebkura sabiedrība izjūk un nespēj pastāvēt! Pastāv kāda ārēja un iekšēja ietekme, kas ir nosacījums jebkuras sabiedrības pastāvēšanai. No ārpuses vienmēr nāk kāds izaicinājums vai apdraudējums, kas veicina sabiedrības konsolidēšanos, bet iekšienē rodas sociālā spriedze, kuru savalda vara. Bez varas jebkurš cilvēku kopums būtu kā ganāmpulks bez gana. Aitas aizietu katra uz savu pusi, dažas pazustu, dažas aiznestu vilks. Bez varas sabiedrība nebūtu spējīga sevi organizēt. Taču ar to nepietiek, ir nepieciešama arī spēcīga ideja, uz kuras visa šī konstrukcija balstās.
Visas civilizācijas ir radušās uz kādas idejas vai ideāla pamata. Šis ideāls mobilizē cilvēkus, apvieno tos un rāda tiem mērķus. Civilizācijas beidz pastāvēt drīz pēc tam, kad tās ir novērsušās no sava ideāla... Šodien, kā jau teicu, redzam, ka ideja, kas varētu sabiedrību mobilizēt, nepastāv. Tieši pretēji – sabiedrība tiek demobilizēta un dezorganizēta. No visām pusēm tev it kā saka: "Ēd, dzer, izklaidējies, baudi! Priecājies un neraizējies ne par ko! Gan jau pārējais kaut kā notiks." Kā liecina vēsture, ar šādu sabiedrību nekas labs nevar notikt."

Aptauja: 89% Latvijas iedzīvotāju atbalsta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu
"Latvijā 89% iedzīvotāju atbalsta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Projekta realizāciju pilnībā neatbalsta 4% respondentu. Aptaujā arī noskaidrots, ka kopumā par "Rail Baltica" projektu ir informēti 95% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pretstatā 87% gadu iepriekš un 59% 2014. gada beigās. Tostarp par projektu labāk ir informēti iedzīvotāji Pierīgā – 97%."



Karikatūra. Ar latvāņiem – pa draugam?
"Latvijā Sosnovska latvānis ieviests jau 1948. gadā, kad to no Kaukāza republikām atveda kā lopbarības augu. Tas sāka ieviesties arī savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās savulaik veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tā augstums var sasniegt pat četrus metrus."

Aptauja: 22% Latvijas iedzīvotāju maltīti ietur pie datora vai televizora
"22% Latvijas iedzīvotāju maltīti ietur pie datora vai televizora, liecina "Euroaptiekas" veiktais "Lielais Latvijas veselības tests". Kā informēja testa organizatore Nadīna Erdmane, tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 39% Latvijas iedzīvotāju maltītes ietur regulāri un nesteidzoties. "Lielā Latvijas veselības testa" rezultāti rāda, ka vēlu vakarā ēd 15% aptaujāto, un vislielākais vēlo ēdāju īpatsvars ir grupā no 45 līdz 55 gadiem. Steigā ieraduši ēst 12% testa dalībnieku, un steidzīgā ēšana izteikti raksturīga vīriešiem no 26 līdz 45 gadiem. Tāpat 12% iedzīvotāju atzīst, ka regulāri pārēdas un likumsakarīgi šāda pārēšanās raksturīga cilvēkiem ar augstu ķermeņa masas indeksu."

Karikatūra. Bezpajumtnieki mežā
"Kailcirte meža īpašniekam nozīmē ātru un vieglu peļņu, bet tā būtiski pārveido vidi. Bioloģiski pilnvērtīgs mežs tādā vietā atkal būs tikai pēc gadiem 80 vai pat vēl ilgāka laika."


Pasākums "Satiec savu meistaru!" risināsies arī Pierīgas novados
"No 31. marta līdz 2. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, tautas teicēji, muzikanti un dziedātāji aicinās uz pasākumu "Satiec savu meistaru!" 167 vietās visā Latvijā, arī lielā daļā Pierīgas novadu. Projekta "Satiec savu meistaru!" mērķis ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī par meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. To rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām."


Modris Jaunups: Ceļus varam sakārtot jau tuvākajos gados
"Lielākā ar infrastruktūru saistītā problēma novadā ir ceļi, sevišķi grants ceļi, kas gadu gaitā ir nolietoti līdz pēdējam. Lai attīstītos uzņēmējdarbība, sakāroti ceļi ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem un arī loģiska uzņēmēju prasība. Novada vadība situācijas uzlabošanai kaut ko dara, taču faktiski visi pēdējā laikā veiktie ceļu remontdarbi ir ļoti nekvalitatīvi. Liela problēma ir necaurspīdīgais iepirkumu process. Pēc nesen veiktiem ceļu remontdarbiem vairākkārt esam nodevuši izmantotos materiālus "Latvijas valsts ceļu" laboratorijas ekspertīzēm, kurās secināts, ka lietoti iepirkuma specifikācijai neatbilstoši materiāli. Pēdējā laikā novadā uzbūvētie grants ceļu posmi pēc gada jau ir nelietojami."

FOTO: Sicīlija – Itālijas atslēga. Īss ceļvedis ērtākam ceļojumam
"Vācu dzejnieks un filozofs Gēte ir teicis: "Ja neesat redzējis Sicīliju, Itālija neatstās pēdas jūsu dvēselē. Sicīlija ir Itālijas atslēga." Iedvesmojoties no Gētes un apgalvojumiem, ka Eiropā nav citas vietas ar tik bagātu vēsturi, dabu, daudznacionālu kultūru, smaragdzaļu jūru un lielisku atpūtu viesmīlīgās viesnīcās, jau pagājušajā gadā sāku plānot šā gada "lielo ceļojumu".
Tagad zinu, ka Sicīlijā vēl ir tik daudz vietu, kur nepaspēju pabūt un uz kurām jau plānoju aizbraukt, bet nu – pavisam īsi par vietām un lietām, ko apskatīju, un pieredzi, ko guvu. Vēlos ar to padalīties, jo, atbraucot mājās, biežākā atziņa bija: eh, ja būtu to zinājusi! Tā kā visu 10 dienās (par maz!) redzēto, piedzīvoto un sajusto nav iespējams aprakstīt, neveltot tam vismaz piecas lapas, šoreiz vairāk par ceļojuma racionālo pusi. Bet ticiet man – Sicīlija tiešām atstāj dziļas pēdas dvēselē!"


Roberts Zīle: Par struktūrfondu naudu ir stingri jāiestājas
"Viens no ES pamata pīlāriem ir ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana starp dalībvalstīm. Tātad Latvijai pakāpeniski jāattīstās un pēc dzīves līmeņa jāpanāk franči, vācieši un pārējie. Un tam ir vajadzīga nauda. Vienlaikus mēs ļāvām Francijas un Vācijas preces ievest Latvijā bez muitas nodevām. Viņi saņēma visas brīvības pakalpojumu sniegšanas jomā, un viņu tirgus iespējas ietekmēt Latvijas tirgu ir lielākas. Tāpēc ir tikai normāli prasīt struktūrfondu politikas turpināšanu. Es pat gribētu teikt, ka atkāpšanās nozīmētu gandrīz vai Latvijas ekonomisko interešu nodevību."

Jau piektdien – kultūras notikums "Baznīcu nakts 2017"
"Baznīcu nakts kultūras un mākslas norises bagātinās ne tikai Latvijā iemīļoti mākslinieki un mūziķi – solisti, kori, ansambļi, vokālās grupas un ērģelnieki –, bet arī daudzviet baznīcās uzstāsies vietējo mūzikas skolu audzēkņi, kori, ansambļi un slavēšanas grupas, notiks arī lekcijas. Savukārt radošas darbnīcas bērniem būs sagatavojušas draudžu svētdienas skolas. Latvijas kristīgo draudžu ļaudis arī šogad ir sagatavojuši programmas norises, kurās katrs "Baznīcu nakts" viesis varēs atrast sev interesanto – iejusties baznīcu arhitektūras un mākslas skaistumā, klausīties koncertus, būt lūgšanā un apcerē un pavadīt laiku sarunās."

2016. gads – siltuma rekordists
"LVĢMC apkopojums rāda, ka "ievērojami palielinās" īsti vasarīgu dienu skaits, kad temperatūra sasniedz vismaz +25°C. Tas, protams, nekādi neatceļ iespēju, ka var trāpīties kārtīgai izkaršanai jūrmalā nepiemēroti gadi, bet, skatot desmitgadēs, nav pamata žēloties par siltu dienu trūkumu vasarā. Tāpat palielinājies silto nakšu skaits, kad temperatūra naktī pārsniegusi +20°C. Runājot par stipriem karstuma viļņiem, LVĢMC prognozē, ka pieaugs gan to ilgums, gan biežums. Daļai atpūtnieku tas var ļoti patikt, tomēr jārēķinās, ka komplektā ar karstumu nāk arī, piemēram, problēmas cilvēkiem ar vājāku veselību, kaitējums ceļu infrastruktūrai un lauksaimniecībai."


Karikatūra. Jāsāk vērtēt!
"Ķekavas novadā pašvaldību vēlēšanām šogad iesniegti 14 politisko partiju saraksti, kas ir rekordskaitlis visā Latvijā. Ķekaviešiem no 236 novadniekiem jāizvēlas tie labākie. Labi, ka šonedēļ vēl tik daudz brīvu dienu..."

Komentārs. Pirms balsojat, papētiet, par ko
"Ja jau reiz Amerikā republikānis Donalds Tramps nomainīja Demokrātu partijas astoņu gadu valdīšanu, tad ne jau visās pašvaldībās Latvijā, tostarp Pierīgā, trūktu pretendentu, kuri gatavi nomainīt pašlaik pie varas esošos politiķus. Palūkosimies, piemēram, Ķekavas virzienā.
Šis novads ir absolūtais čempions iesniegto partiju vēlēšanu apvienību sarakstu un deputātu kandidātu skaita ziņā – 14 saraksti un 234 kandidāti. Tas nozīmē, ka konkurss uz katru no 17 deputātu vietām ir 13,8 kandidāti. Tādu skaitli varētu apskaust katra Latvijas augstskola, ja runa būtu par uzņemamo studentu skaitu uz vienu valsts budžeta apmaksāto studiju vietu. Par pieredzējušajiem politiķiem, kuri grib turpināt darboties Ķekavas novada pašvaldībā, viss ir daudzmaz skaidrs, jo par viņiem runā paveiktie darbi. Bet palūkosimies uz jaunpienācējiem."

Artuss Kaimiņš: Mēs neliesim ūdeni uz svešām dzirnavām
"Tā ir klasiska situācija – kā tu zini, kā būtu, ja nebūtu pamēģinājis? Bet, kad pēc vēlēšanām, kur mēs Ventspilī dabūjām laikam ap 400 balsu, tu tā apsēdies un domā: kas, kāpēc, kur kļūda, ko varēja darīt citādi? Varbūt varējām izvērst kādu reklāmas kampaņu? Nevarējām, jo tas viss maksā naudu. Īsi sakot, es secināju, ka cilvēki tur reālām pārmaiņām vēl nav gatavi, un tas ir tas trakākais. Varbūt būtu cits rezultāts, ja mums būtu krietni lielāki resursi un mēs varētu uzrunāt daudzos no Ventspils reāli aizbraukušos, kuri tur ir deklarējušies, – lai atbrauc un nobalso. Diaspora mūsu ļoti atbalsta.
Bet pašreizējie vēlētāji Ventspilī – radās iespaids, ka viņiem šķiet, ka viss ir ļoti labi, un tas mani visvairāk sarūgtināja. Es nedēļu pirms vēlēšanām mazliet tur padzīvoju, vienā naktī pusdivpadsmitos izgāju paskatīties, kas notiek un – nebija neviena cilvēka. Es neticēju savām acīm! Es varēju iet, kur gribu, un vienīgi vietējās pašvaldības policijas "busiņš" man sekoja (smejas)."


Lieldienu svētku pasākumi Pierīgā
"Lieldienas Pierīgā tiks svinētas ar daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu, priecējot gan lielus, gan mazus. Skanēs pavasara koncerti, būs jautri uzvedumi, rotaļas un danči, tāpat neiztikt bez tradicionālās olu krāsošanas, ripināšanas un kaujām, kā arī šūpošanās."

SPKC: Divpadsmit mīti par difteriju
"Šis gads veselības jomā aizsācies ne vien ar kārtējo gripas epidēmiju, bet arī infektologu, epidemiologu un citu sabiedrības veselības speciālistu bažām par epidemioloģisko situāciju saistībā ar difteriju Latvijā un uzliesmojuma risku.
Bažas ir pamatotas: difterijas gadījumi mūsu valstī joprojām tiek reģistrēti, bet vakcinācija, kura pasargā no šīs bīstamās slimības, diemžēl daudziem iedzīvotājiem nav primāri darāmo lietu sarakstā – gandrīz katra trešā persona, kura pārsniegusi 25 gadu vecumu, nav atkārtoti vakcinējusies pret difteriju un, līdz ar to, samazinoties specifisko antivielu daudzumam šo cilvēku organismā, samazinās arī spēja pretoties difterijai."

Psihologs: Trīs nosacījumi, lai bērni augtu laimīgi un harmoniski
"Ļoti svarīgi ir simts reizes padomāt, pirms kaut ko teikt bērna klātbūtnē. Jāatceras, ka arī mazs bērns, kurš nerunā, saprot pieaugušo sacīto. Bieži dzirdētas frāzes nosaka bērna domāšanu un rīcību visai dzīvei. Piemēram, smagi nopūšoties, teikta frāze "Sievietes liktenis mīlēt un ciest" vai "Kas dzimis rāpot, nevar lidot", vai "Visi bagātie ir blēži" var traucēt, bērnam pieaugot, attīstīt viņa radošumu, pašrealizēties, izvirzīt augstus mērķus un tos sasniegt.
Bieži lietota, pieaugušoprāt, motivējoša frāze "Es zinu, tu vari labāk!" nevis stimulē bērnu sasniegumiem, bet, gluži otrādi – rada nepilnvērtības sajūtu un atņem iespēju bērnam justies mīlētam bez nosacījumiem, jo vārdam "labāk" nav robežu. Bērns nesaprot, kas vēl viņam jādara, lai vecāku acis beidzot priekā un atzinībā iemirdzētos. Dēls vai meita jau no bērnības iemācās, ka viņi ir labi tikai veiksmes gadījumā. Tas ir tiešais ceļš uz izdegšanu pieaugušā vecumā."


Foto: Sniega diena pavadīta sportojot un priecājoties
"Pagājušajā nedēļas nogalē daudzviet Pierīgā bērni un jaunieši baudīja ziemas priekus, tādējādi atzīmējot Pasaules sniega dienu. Bija gan spēles, gan šļūkšana no kalna, iespēja slēpot un pikoties, celt sniegavīrus un darīt daudz ko citu."


Aprīlis Pierīgā sākas ar koncertiem, izrādēm un sacensībām
"Neaizmirstot par pasākumos "Satiec savu meistaru!" piedāvātajām iespējām, nedēļas nogalē Pierīgā būs vēl arī daudz citu variantu izklaidēm – muzicēs "Astro'n'out" un "Otra puse", par medaļām cīnīsies volejbolisti un florbolisti, teātra izrādes piedāvās profesionāļi un amatieri."

Jānis Vanags: Valstij vajadzētu būt Dieva kalponei tautas labā
"Sava valsts ir pats augstākais nācijas attīstības līmenis un ieguvums. Šī valsts mums ir Dieva svētība. Eiropas Savienības nomenklatūrā gan liels iespaids ir idejām, ka nacionāla valsts ir nelaimju avots, no kura ceļas kari un kas kavē ekonomikas izaugsmi un progresīvu ideju izplatību. Viņi grib nacionālas valstis dekonstruēt un pārvaldi nodot pārnacionālām struktūrām, piemēram, Briselei. Tādēļ tāds progresistu spiediens uz multikulturālismu, ka vajag pēc iespējas sajaukt tautas, jo tad visi dzīvos kopā laimīgi.
Mēs, latvieši, no tādas draudzīgas tautu saimes tieši esam brīnumaini izrāvušies. Mēs izcīnījām neatkarību tāpēc, lai izveidotu nacionālu valsti. Vai tagad to pēkšņi atkal gribam nojaukt? Bet tieši to dara ar saukli "es ienīstu savu valsti". Latviešus pasludina par neizdevušos nāciju. Tad, protams, varam atdot valdīšanu kādam citam ‒ Briselei vai Maskavai, jo paši nespējam sevi pārvaldīt. Taču vēl mums ir sava valsts, par ko esam cīnījušies. To vajag ņemt savās rokās, nevis zaimot."