28.11.2017 07:50

Komentārs. Liekam jaunu bildi iekšā

Autors  Una Griškeviča
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Spēlmaņu nakts" ceremonijā nominācijā "Gada sasniegums baleta mākslā" tika godināta baletdejotāja Elza Leimane "Spēlmaņu nakts" ceremonijā nominācijā "Gada sasniegums baleta mākslā" tika godināta baletdejotāja Elza Leimane Una Griškeviča

Iepriekšējā nedēļa pagāja "Spēlmaņu nakts" zīmē, un kulmināciju tā sasniedza 23. novembrī – leģendārā režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā –, kad labākie aizvadītās sezonas teātra ļaudis saņēma pelnītās balvas.

Vislielāko pārsteigumu daudziem, šķiet, sagādāja tieši Liepājas un Daugavpils teātra triumfs – par Krievijas režisora Sergeja Zemļanska iestudēto kustību izrādi "Precības" liepājnieki saņēma gan sešas balvas, gan Skatītāju simpātiju balvu, savukārt daugavpilieši tika pie četrām balvām, kas šā teātra vēsturē, šķiet, ir pirmais šāds gadījums. Un tiešām bija patīkami pēc svinīgās ceremonijas redzēt šo teātru aktieru, režisoru, scenogrāfu u.c. prieku, gandarījumu un mirdzošās acis par saņemto atzinību un to, ka Spēlmaņu nakts" žūrija šogad tādā vienprātībā atzinusi tieši (ne)Rīgas teātru sasniegumus.

Un, protams, īpašu paldies vēlreiz ir pelnījis šā gada ceremonijas režisors, idejas un scenārija autors – jaunais un ļoti talantīgais Valmieras drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers! Nudien neatceros reizi, kad pār "Spēlmaņu nakts" ceremonijas režisora galvu būtu burtiski gāzies tāds atzinību un labu vārdu birums, turklāt ne tikai no nozares profesionāļu, bet arī televīzijas skatītāju puses, īpaši ņemot vērā to, ka televīzijā ceremonija bija skatāma ar nelielu laika nobīdi un beidzās vismaz krietnu pusstundu vēlāk nekā norises vietā, tātad – ap pulksten vieniem naktī.

Par daudzajām reklāmām, kas esot krietni pabojājušas tiešraidi, iespraucoties visnepiemērotākajās vietās (piemēram, režisora Mihaila Kublinska godināšanas laikā) un kļūstot par vismaz nelielu darvas karoti citādi lieliskajā pasākumā, arī būtu kas sakāms... Taču – ko nu par sliktām lietām, ja joprojām ir tik daudz labu emociju!

Kā nesen kādā intervijā izteicās "Gada aktrises" titulam vairākkārt nominētā Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa, "mēs nevaram uzsēsties uz astes vecām lietām, kas jau kļuvušas par vēsturi", bet ir jāturpina dzīvot un strādāt, pozitīvās vai ne tik pozitīvās emocijas pārvēršot darbā, radot aizvien jaunas un jaunas izrādes, lai šā gada "Spēlmaņu nakts" žūrijai atkal būtu darbs, tās visas noskatoties, izvērtējot un nākamā gada beigās nosaucot labākos no labākajiem.

Ja godīgi, es nepavisam neapskaužu tos teātra kritiķus, zinātniekus un vairāku citu profesiju pārstāvjus, kam sezonas laikā jānoskatās vairāk nekā 120 iestudējumu visos Latvijas teātros, pēc tam tas jāsaliek pa plauktiņiem un jāizceļ labākais no labākā, turklāt vairāki no šīs sezonas jauniestudējumiem patiešām ir izcili un noteikti būtu pelnījuši atzinību. Bet tāds nu reiz ir viņu darbs.

Mums, skatītājiem, noteikti ir vieglāk: varam doties skatīties tās izrādes, kas mums šķiet ievērības cienīgas un – uz kurām var dabūt biļetes. Turklāt neaizmirstot patiešām iedvesmojošo saukli, kas lasāms arī uz Dailes teātra izrāžu programmiņām: "Teātris ir zāles pret vientulību." Es vēl gribētu uzsvērt – labs teātris. Tātad – tiekamies teātrī!