Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Un, lai arī kā negribētos tā domāt, diemžēl sāk izskatīties, ka nekas arī nemainīsies un ka beigās tiks notiesāta vai nu skrūve, kas neizturēja slodzi, vai kāds "pārmijnieks".

Protams, kad 21. novembrī visos ziņu portālos parādījās raksti un bildes, pieminot šo baiso traģēdiju, cilvēki atkal sarosījās, izsakot savu viedokli un rakstot komentārus sociālajos tīklos. Taču praktiski nekas nenotiek: pircēju skaits šajos veikalos nav samazinājies, savukārt traģēdijā iesaistītās būvfirmas mierīgi turpina darbību.

Un atbildību – ne politisko, ne morālo – arī neviens, šķiet, nav uzņēmies. Ja vien par atbildības uzņemšanos neuzskatām toreizējā premjera Valda Dombrovska atkāpšanos pēc sarunas ar toreizējo Valsts prezidentu, pamatojot šo soli ar argumentu, ka "valstī nepieciešama valdība, kas spētu atrisināt izveidojušos situāciju".

Tikmēr, protams, cilvēki, vismaz liela daļa, ir aizmirsuši savu apņemšanos neiepirkties šīs ķēdes veikalos (atzīšos, ka reizēm pati sagrēkoju, jo tas ir mājai vistuvākais lielveikals, kas gan, protams, nav nekāds attaisnojums).

Protams, ir advokāti, kuri cīnās par savu aizstāvamo – traģēdijas upuru un viņu tuvinieku – tiesībām; ir biedrība, kas tā vai citādi dara to pašu, un viņiem neko pārmest nevar. Jā, tiek stingrāk pārbaudītas sabiedriskās ēkas, un, kā liecina pārbaužu rezultāti, šogad vien par nedrošām atzītas 39 (!) sabiedriski nozīmīgas ēkas. Šķiet, fakti runā paši par sevi un komentārus neprasa...

Otra lieta, kas, manuprāt, liecina par absolūtu bezatbildību, turklāt – no visu iesaistīto puses, protams, ir daudz un dikti aprunātie Rīgas ielu remonti, kas nokaitinājuši ne tikai rīdziniekus vien.

Ja atceramies, kādos sastrēgumos mums vajadzēja nīkt ielu remontu laikā, tērējot laiku, bojājot nervus, elpojot pa gaisu nestos smilšu mākoņus, betona putekļus un paciešot citas neērtības, jāsecina, ka rezultātā esam tikuši pie vairākām patiešām nekvalitatīvi izremontētām ielām – un to apstiprina arī pasūtītājs, proti, Rīgas dome un Rīgas domes Satiksmes departaments, paziņojot, ka darbu veicējiem visi defekti jānovērš par saviem līdzekļiem, turklāt svaigi izremontētās ielas nemaz neesot nodotas ekspluatācijā.

Man šķiet, to izlasot, ne vienam vien radies jautājums, kāpēc tiek strādāts tik nevīžīgi? Nekā citādi kā par brāķi šo darbu nevar nosaukt! Kāpēc darbu nav iespējams paveikt kvalitatīvi uzreiz?

Droši vien ir daudz dažādu argumentu, un tomēr – vienreiz no amatpersonām un atbildīgajiem gribētos dzirdēt pamatotu un skaidru atbildi, nevis demagoģisku un tukšu atrunāšanos. Tāpēc atliek vien cerēt, ka šāds brīdis tiešām reiz pienāks.