Biedrība "Latvijas Zaļā josta" ir izskaitļojusi, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā izlieto apmēram 190 plastmasas maisiņu. Kaut arī Latvijas iedzīvotāju skaits ir gaužām mazs, maisiņu kvantums salasās pietiekami brangs. Diemžēl daļa no tiem nonāk vidē, nodarot tai lielu ļaunumu, jo šie izstrādājumi tur pavada vairākus simtus gadu, līdz noārdās.
Mans dzīvesveids ir tāds, ka bieži dodos dabā, slēpņoju, eju pārgājienos. Visās vietās, kur vien cilvēks tiek klāt, būs sastopami atkritumi. Nesaprotu un nemūžam nesapratīšu tos cilvēkus, kuri spēj nomest izlietotu iepakojumu kaut kur pļavā, mežā (jāsaka gan, ka es nevaru saprast arī, kā to var darīt pilsētā!). Kā tev, cilvēkam, roka ceļas nomest izdzerto pudeli, skārdeni meža sūnās, jūras vai upes krastā, ceļa malā?! Ja tu esi tāds dabas mīļotājs un esi devies dabā, kaut kur skaistā Latvijas vietā sēdi pie ugunskura, ēd, dzer, bet pēc tam savus atkritumus mierīgi pamet turpat – kas tu esi par cilvēku, kas tu esi par dabas draugu, kas tu vispār esi savai zemei un tās nākotnei?!
Protams, mūsdienās ir grūti izvairīties no sadzīves atkritumiem, kurus atspērušies stiepjam mājās no veikaliem. Ja paskaita, cik reižu nedēļā sanāk iznest miskasti, ir sajūta, ka mēs dzīvojam iepakojumu, bundžiņu, maisiņu un citu atkritumu pārbagātībā. Mēs nodarām ļaunumu dabai, paši to nemaz negribot, jo liela daļa mūsu sadzīves atkritumu ir videi nedraudzīgi. Daba pateicībā gavilētu, ja ikviens no mums ikdienā ievērotu trīs svarīgus baušļus: lietot mazāk, lietot vēlreiz, pārstrādāt.
Es atceros laikus – un tas nemaz nebija tik sen –, kad maize veikalu plauktos stāvēja "plika", nevis plēves maisiņos, kā tas ir tagad; saldējums vafeles glāzītē nebija ievīstīts iepakojumā, bet tam virsū bija tikai mazs, apaļš papīriņš; pēc krējuma uz veikalu mēs gājām ar savu burciņu. Es nerunāšu par higiēnu, bet par sadzīves atkritumu un iepakojumu daudzumu – to bija krietni mazāk. Nākamajām paaudzēm būs jādzīvo vidē un pasaulē, kādu mēs to aiz sevis būsim atstājuši.
Pirms divām nedēļām apciemojām Dāniju, Kopenhāgenu. Lieliska lieta, ko ievērojām veikalos, bija taras pieņemšanas automāti, kur var atdot izmantotās dzērienu pudeles, pretī saņemot daļu no produkta cenas. Redzējām, kā viens apzinīgs "bomzītis" rūpīgi nodod izdzertās alus pudeles apmaiņā pret naudiņu. Dānija ir labs piemērs citām valstīm, un mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva šo gudrību jau ir sapratušas un ieviesušas dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Jācer, ka tāda diena pienāks arī Latvijā.
Bet līdz tam laikam katrs pats darīsim maksimāli iespējamo, lai dzīvotu videi draudzīgi. Iesim uz veikalu ar iepirkumu somu un uz jautājumu: "Maisiņu vajag?" atbildēsim, ka nevajag. Jo mēs katrs esam atbildīgi par zemi, kurā dzīvojam un kurā dzīvos mūsu bērni un visas nākamās paaudzes.
14.11.2017 10:30
Komentārs. Katram latvietim mājās ir maisiņš ar maisiņiem
Autors Agita Klapare
pixabay.com
Sena latviešu paruna vēsta: katram latvietim mājās ir maisiņš ar maisiņiem. Tas, protams, ir joks, bet, ja nopietni – pie plastmasas maisiņiem ir tā pierasts, ka grūti iedomāties, kā cilvēki vispār varēja dzīvot, kad tie vēl nebija izgudroti.