Savas sēņu vietas es jau izstaigāju un ar pielasīto atgriezos Rīgā, bet par īstu sēņošanas entuziastu tomēr sevi neuzskatu. Mani vairāk interesē cits "sēņošanas" veids, kuram veltu savu brīvo laiku, un tas ir geokečings (angliski geocaching) jeb slēpņošana. Tā ir starptautiska spēle, kas ietver paslēptu kastīšu ("dārgumu") meklēšanu, sekojot norādītajām koordinātēm un izmantojot GPS. Arī savu dzimšanas dienu, kas ir tieši šodien, es pavadīšu, ceļojot pa Igauniju ar GPS aparātu rokās un meklējot slēpņus.
Sēņotājs dodas uz mežu, lai atrastu sēnes, kam ir racionāls pielietojums, bet slēpņotājs ir tāds pats "sēņotājs", tikai viņa atrastās "sēnes" nevar ielikt grozā un apēst. Pateicoties slēpņošanai, esmu satikusi interesantus cilvēkus un ieguvusi jaunus draugus; kopā esam apceļojuši gan Latviju visos gadalaikos, gan Balkānu valstis, baudot elpu aizraujošu dabas skaistumu un kalnu varenumu un kopā meklējot slēpņus.
Sliktu laikapstākļu nemēdz būt. Mēs esam braukuši ar vilcienu uz Lielvārdi stindzinošā 20 grādu salā, kad pat skropstas un mati apsarmo. Esam briduši pa purvu, kas līgojas kā batuts. Balkānos 36 grādu svelmē rāpušies kalnā, jo tur ir slēpnis, kas mums jāatrod.
Tiem, kuri uz mums neizpratnē skatās kā uz "meža dīvainīšiem", ir grūti saprast, kāpēc sestdienu rītos ir jāceļas sešos un kaut kur jādzenas, lai visu dienu bristu pa purviem, pa mežiem, pa nekurieni, meklējot paslēptos "dārgumus", kam nav nekāda taustāma, materiāla labuma. Taču, pateicoties slēpņošanai, iespējams nokļūt tādās vietās, kas nav atzīmētas nevienā tūrisma ceļvedī un kuras nereti nezina pat paši vietējie.
Es šaubos, vai, braucot pa kalniem Balkānos, mēs tāpat vien būtu uzgājuši lagūnu, kur no klints lejup gāžas kalnu strauts, un peldētos dzidrā, zilā ūdenī, kur tikai retais nokļūst. Bet mēs nokļuvām, jo mums vajadzēja atrast netālu zem klintsbluķa esošo slēpni, un šīs vietas atklāšana bija brīnišķīgs bonuss. Diez vai es tāpat vien dotos maldīties pa Pierīgas mežiem sezonā un nesezonā un apceļotu tuvākus un tālākus nostūrus, kur tūristi savu kāju nesper. Bet tur ir noslēpta "kaste", kas man jāatrod un kā liela baravika jāieceļ groziņā.
Viens nedēļas nogalē brauc ogot vai sēņot, kāds cits – slēpņot. Bet mēs visi kaut ko meklējam, izbaudām procesu, atpūšamies un pavadām laiku pie dabas. Atšķirībā no sēņošanas, slēpņošanas sezona ir visu gadu. Novēlu katram atrast savu sēni, savu prieku šai rudenī!
16.09.2017 08:52
Komentārs. Citādāks ceļojums rudenī
Autors Agita Klapare
pixabay.com
Esmu rudens bērns, dzimusi septembrī, un šis gadalaiks man ļoti patīk. Laiks, kad vasara pamazām atvadās, kad mainās gan daba, gan sajūtas. Mani apbur, kā smaržo mežs rudenī. Kā koši sārtojas pīlādži zaros un dzērvenes purvos, kā pamazām nodzeltē bērzi un sūnās vīd beku cepurītes.