21.07.2017 07:42

Māris Zanders. Trīs intelektuāli piedzīvojumi jūlijā

Autors  Māris Zanders
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Māris Zanders. Trīs intelektuāli piedzīvojumi jūlijā arhīvs

Lasot nesen izdoto Latvijas starpkaru posma diplomāta Ludviga Sējas atmiņu krājumu "Es pazīstu vairs tikai sevi", acīs duras kāda cilvēku informētības kara laikā iezīme. Sēja, no vienas puses, izsaka ļoti trāpīgas atziņas, bet, no otras puses, kā ticamas fiksē baumas un izdomājumus.

Kara nav, bet...

Piemēram, 1942. gada 19. martā viņš dienasgrāmatā raksta: "Man domāt, ka vācieši nebūtu gājuši arī uz šo piekāpšanos attiecībā uz latviešu, leišu un igauņu pašvaldību, ja viņiem frontē ietu īsti labi. Bet visas zīmes norāda, ka tur stāvoklis nav viegls." Uzteicama asredzība.

Savukārt dažas dienas vēlāk, 23. martā, seko ieraksts: "Pēdējā laikā daudz lasāms par boļševiku izplētņlēcējiem dažādos Latvijas novados. Starp tiem esot liels skaits žīdu." Bez komentāriem...

Bijušajam Latvijas vēstniekam dažādās valstīs tomēr grūti pārmest šādu patiesību, puspatiesību un maldu sajaukumu – galu galā ir kara laiks. Vienlaikus prātā nāk, ka tieši tāds pats sajaukums ir mūsdienu informatīvajā telpā. Savdabīgi! Varētu domāt, ka dzīvojam kara juku laikos (lai Dievs pasargā!)...


Satriecoši – dažādā nozīmē...

Žurnālā "Science" (interneta vietnē šā gada 14. jūlijā) publicēts ziņojums par Ķīnas zinātnieku grupas eksperimentiem ar peļu uzvedības manipulēšanu. Runa ir par smadzeņu neironu optoģenētisko aktivizāciju, kas, vienkāršoti izsakoties, nozīmē, ka speciāli modificētas neironu ķēdes reaģē uz gaismu, konkrētajā gadījumā lāzeru.

Ar lāzeru stimulējot noteiktu neironu grupu peļu smadzenēs, pabailīgas, spēcīgāku ciltsbrāļu priekšā piekāpties gatavas peles kļūst agresīvākas. Jau iepriekš, lietojot to pašu metodi, tikai manipulējot ar citām peļu smadzeņu neironu ķēdēm, zinātniekiem izdevies šajos dzīvniekos dzēst atmiņas un izsaukt slāpju sajūtu.

Ņemot vērā to, ka smadzeņu (vienalga kādu) sarežģītības priekšā var, tēlaini izsakoties, bezspēkā nolaisties rokas, zinātnes sasniegumi pēdējo gadu laikā, protams, vieš zināmu prieku par to, ka cilvēka izziņas iespējas turpina paplašināties. No otras puses, kaut kā šī ķimerēšanās, lai noskaidrotu iespējas tik būtiski ietekmēt dzīvas būtnes uzvedību, rada zināmu neomulību.

Vēl kāda vēsts jūlijā – Austrālijas zinātnieki gatavojas izmantot jaunu metodi, lai noskaidrotu, vai tiešām dzīvi saglabājušies kādi Tasmānijas somainā vilka eksemplāri. Tiek uzskatīts, ka somainais vilks galīgi izzudis pagājušā gadsimta 30. gados, tomēr laiku pa laikam uzrodas aculiecinieki, kuri sakās to redzējuši.

Lai tiktu skaidrībā, zinātnieki izmantošot t.s. environmental DNA metodi. Vienkāršoti aprakstot: ja dzīvnieks (šajā gadījumā somainais vilks) ir dzēris no kādas ūdenstilpes vai tajā iegājis, ar jaunajām metodēm iespējams ūdenī fiksēt dzīvnieka DNS. Fantastisks sasniegums, bet vispār, ja runājam par cilvēkiem, gribētos mazliet lielāku anonimitāti šajā pasaulē...

Neesam province

Viena mēneša laikā trīs starptautiska līmeņa konferences Rīgā... Gan par augšņu klasifikāciju un aizsardzību, gan dabiskiem zālājiem plus vairāku dienu starptautisks pasākums par purviem un mitrājiem. Vismaz dabaszinātnēs Latvija tur līdzi.