Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sarunas ar ārzemniekiem nereti ir tās, kas kārtējo reizi liek pievērst uzmanību Latvijas vērtībām un novērtēt to, kas mums pašiem reizēm šķiet pašsaprotams.

Runājot par izglītības sistēmu atšķirībām, bija pārsteidzoši uzzināt, ka Floridā valsts skolās nav tādu mācību priekšmetu kā sports un mūzika, nav arī teātra un citu mākslas pulciņu. Šādas ekstras piedāvā tikai privātskolas, kuras var atļauties labi ja desmitā daļa ģimeņu. Līdz ar to valsts skolu un privātskolu izglītības kvalitāte mēdz būt ļoti atšķirīga.

Kad teicām, ka mūzikas skolas apmeklējums Siguldā ar daudzbērnu ģimenes atlaidi izmaksā nepilnus deviņus eiro mēnesī, savukārt bērnudārzā jāmaksā tikai par ēdināšanu, amerikāņi bija ļoti pārsteigti, jo pie viņiem privātais bērnudārzs, kurā ir arī mūzikas nodarbības, vienam bērnam izmaksā aptuveni 1000 eiro mēnesī. Turklāt ēdiens jāņem līdzi no mājām un bērns no dārziņa jāizņem ap pulksten trijiem pēcpusdienā.

Interesanti arī tas, ka Amerikā brāļi un māsas pārsvarā mācās dažādās skolās, jo bērnus sadala pa skolām neatkarīgi no dzīvesvietas un radniecības, tā ir kā loterija, kurā var paveikties un var arī nepaveikties.

Viesi atzinīgi novērtēja arī Latvijas ēdienu, uzsverot svaigu augļu un dārzeņu pieejamību dažādos tirdziņos. Amerikā ir atsevišķi veikali, kur tirgo ekoloģisku pārtiku, taču tie ir ļoti dārgi. Tāpēc Latvija viņiem šķita kā viens liels ekoveikals, ņemot vērā arī to, ka gandrīz katram latvietim ir kāds radinieks, no kura var dabūt svaigas dārza veltes vai rudenī dažādus konservus. Amerikā mazdārziņu kultūra nav sevišķi izplatīta, galvenais ir kopts mauriņš un dekoratīvie augi.

Arī Sigulda un tās apkārtne neatstāja viesus vienaldzīgus. Kad devāmies cauri meža takām uz Paradīzes kalnu, viņiem šķita, ka esam nonākuši kādā pasaku mežā jeb, kā teica bērni, "džungļu valstībā". Ar interesi tika aplūkoti meža augi, vākti čiekuri un ēsti zaķkāposti, ko viņi redzēja pirmo reizi mūžā.

Kad nonācām Paradīzes kalnā, bērni sāka kāpt lejā pa kāpnēm, un vecākiem nācās sekot. Lejā kāpt, protams, bija viegli, taču no pašas lejas uzkāpt atpakaļ Paradīzes kalnā viesiem izrādījās diezgan liels pārbaudījums. Tikuši augšā, viņi jutās kā pēc sporta zāles apmeklējuma un teica, ka miegs vakarā nākšot tik labi kā nekad. Smējāmies, ka siguldiešiem bez maksas ir pie¬ejams labs kardiotrenažieris.

Protams, ne jau viss Latvijā piedzīvotais izraisīja viesu sajūsmu. Piemēram, viņi brīnījās par "resnajiem" odiem, kas Floridā esot divreiz mazāki; par to, kāpēc mums mājās nav biezu, gumijotu aizkaru, kas pilnībā aiztur gaismu (Amerikā tie ir ļoti populāri); neizpratni izraisīja arī daži pie mums iecienīti ēdieni, piemēram, aukstā zupa un tas, ka ēdienos tik daudz izmantojam dilles un lociņus.

Kad viesi vēl nebija atbraukuši un plānojām, kur viņus aizvest, ko parādīt, sapratām, ka piedāvājums ir tik plašs, ka grūti izvēlēties prioritātes. Pozitīvais ieguvums no ārzemnieku uzņemšanas vienmēr ir tas, ka varam paskatīties uz Latviju citām acīm, kā rezultātā rodas lielāka motivācija saplānot vasaras ekskursijas pa Latviju arī savai ģimenei.