Pirms 70 gadiem
"Olaines pagastā vēl daudzi zemnieki izturas nepiedodami pavirši pret lopkopības produktu piegādi valstij. Tā, piemēram, darba zemniekam b. Jānim Gulbim "Gulbīšos" jāpiegādā valstij 1050 litru piena, bet viņš vēl līdz šim nav sācis saistības pildīt. Anna Bērziņa "Ilgās" pat nav nokārtojusi piena un gaļas parādu par iepriekšējo gadu, tāpat arī Elfrida Drapāne "Zeltiņos" un Marija Kadiķis "Namiķos". Pagasta izpildu komitejai un sagādes aģentam jāatgādina, ka valsts pienākums jāizpilda katram darba zemniekam." (1947. gada 11. maijā)
Pirms 60 gadiem
"Netālu no Gaujas, koku aizvējā atrodas zvejnieku kolchoza "Carnikava" siltumnīcu kombinats. Centralapkures telpai ar baltu dūmeni, kas tagad kūp pavisam maz, pieslejas segts, apsildāms gaitenis. Tajā novietotas kastes un podi ar sīpolu lokiem, puķēm un citiem zaļumiem. Ar lielu rūpību tos kopj 17 gadus vecā jauniete Mārīte Rikarde. No gaiteņa durvis ved četrās siltumnīcās. Katra no tām 40 metrus gara un 8 metrus plata. Pirmajās trijās patlaban aug tomāti. (..) Šajā kolchozā ienesīgā ražošanas nozare – dārzkopība novērtēta pareizi. Dārzkopju pūles atmaksājas bagātīgi." (1957. gada 15. maijā)
Pirms 50 gadiem
"Sapulcējušies kārtējā sesijā, Katlakalna ciema padomes deputāti vispirms ņēma rokā lāpstas. Jau iepriekš bija pievesti bērziņi, ozoliņi un jaunas kļavas. Ciema deputāti tos iedēstīja iepretim izpildu komitejas ēkai. Gar ceļa malu izveidoja eglīšu dzīvžogu. Brīvos laukumus apsēja ar zāli. Tā Katlakalnā sāka veidoties Oktobra 50. gadadienas parks. Vēlāk izveidos celiņus un to malās novietos solus." (1967. gada 9. maijā)
Pirms 40 gadiem
"Gaujas nacionālajā parkā atklāja dzīvnieku valsts izstādi, kas iekārtota Krimuldā, Mednieku mājiņā (starp republikas bērnu tuberkulozes sanatoriju "Krimulda" un Velna alu). Izstādes apmeklētāji šeit var iepazīties ar mūsu republikai raksturīgu dzīvnieku un putnu izbāzeņiem, fotogrāfijām, aprakstiem, dažādiem informatīviem materiāliem, kā arī noklausīties izstādes vadītājas Daces Stapānes stāstījumu. Apmeklētājus gaida tikšanās ar staltbriežu ģimeni, meža cūku pāri, pelēkajiem garaušiem, bebri, baltirbi, dzērvi, ausaino pūci, medni un vēl ar daudziem citiem mūsu daudzveidīgās dzīvnieku valsts pārstāvjiem." (1977. gada 24. maijā)
Pirms 25 gadiem
"Braucot uz Rīgas pilsētas centralizēto atkritumu izgāztuvi "Getliņi", kas atrodas Stopiņu pagasta teritorijā, aizvien vairāk jūtams – jā, patiešām, mēs tuvojamies milzīgai kloākai, kur galvaspilsēta un tās tuvāka apkaime "nogrūž" sava rūpnieciskā organisma pārstrādātos ekskrementus, kas šajā gadījumā tie paši mēsli vien ir. Mežs abās pusēs ceļam kļūst baltāks un raibāks – šo efektu sagādā koku pakājēs izgāztās sintētiskās taras atkritumi, plēves, kastes, dažāda izmēra armatūra. Pieaugot mēslu koncentrācijai, intensīvāki kļūst arī ķērcošie kaiju bari, kas riņķo virs priežu galotnēm, noskatot sev kārtējo maltīti." (1992. gada 30. maijā)
Pirms 20 gadiem
""RAA" jau rakstīja, ka zemnieki grasās rīkot protesta akciju aprīļa pēdējā dienā. Tāda notika arī mūsu rajonā: Ķekavas pagastā, Tallinas ceļa un Jūrmalas apvedceļa krustojumā. Tehnikas nebija daudz – viens traktors, vairākas vieglās automašīnas un trīs velosipēdi, toties cilvēku pūlītis, neraugoties uz negaisu, bija gluži vai prāvs. Uzreiz jāteic, ka akcija noritēja ļoti mierīgi – satiksmes traucēta netika, un neviena arī nevicināja mēslu dakšas vai dūres, lai pierādītu savu taisnību." (1997. gada 6. maijā)
Pirms 15 gadiem
"Šogad Mālpils televīzijas finansējums ir samazināts vairāk nekā divas reizes. Pagasta padomes priekšsēdētāja Edīte Saleniece uzskata, ka televīzijai tādējādi tiek dota iespēja pierādīt, kā viņi paši spēj izdzīvot, taču likums "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem", kas ierobežo reklāmas raidlaiku un tātad arī no tās gūto peļņu, liek domāt par tuvojošos bankrotu. Mālpils televīzijas pastāv jau 12 gadus un ir uzskatāma par vecāko Latvijas reģionālo televīziju. Katru ceturtdienas vakaru tā raida aptuveni 15–30 minūtes, informējot vietējos iedzīvotājus par pagastā notiekošo. Iepriekšējos gados raidlaiks bija vismaz divas reizes ilgāks, un tad arī finansējums bija nevis 2500 latu, bet gan aptuveni 6000 latu gadā." (2002. gada 31. maijā)
Pirms 10 gadiem
"Olaines farmācijas un ķīmisko vielu ražotājs "Olainfarm" nākamajos piecos gados vides aizsardzības projektos plāno ieguldīt 2,5 miljonus latu. Sagaidot rūpnīcas 35. gadadienu, šogad tiks sākts Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts. (..) Tā ietvaros līdz 2010. gadam tiks veikta bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija un gruntsūdeņu attīrīšana. (..) Vides ministrijas dati liecina, ka pašlaik bīstamo atkritumu izgāztuvē glabājas aptuveni 6500 tonnu bīstamo atkritumu, kuru īpašnieki ir gan "Olainfarm", gan citi ķīmisko vielu ražotāji Olainē un citviet Latvijā." (2007. gada 26. maijā)
Pirms 5 gadiem
"Ķekavas meklēšanas vienība "Brālība" 11. maijā pie mājām "Mazručkas" atrada septiņu latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas no I pasaules kara. (..) Pirms rakšanas meklēšanas vienības vīriem nav ne jausmas, vai zem zemes guļošie karavīri būs no I vai II pasaules kara un kādas tautības – latvieši vai krievi. Apmēram pusotru metru dziļajā bedrē karavīri samesti krustu šķērsu. Meklējot atbildes uz jautājumu, kādos apstākļos tie varētu būt šādi apglabāti, vīri sākotnēji pieļauj iespēju, ka turpat blakus esošā ēka, iespējams bijusi lazarete. Tomēr pēc tam, kad karavīriem kājās pamanīti zābaki, šī versija izslēgta. Meklēšanas vienības pārstāvis Edgars Urbāns pieļauj, ka kritušie pēc kādas kaujas varētu būt vienkārši samesti kaudzē." (2012. gada 15. maijā)
