Pēc kritiķu un mediju pārstāvju vārdiem, likums apdraud sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību un atņem žurnālistiem iespēju veikt viņu pamatpienākumu – "skatīties valdībai uz pirkstiem". Savukārt Eiropas struktūras pauda, ka šāds likums ierobežo vārda brīvību un apdraud Eiropas kopējo demokrātiju.
Poļi pauda aizdomas, ka ar šā likuma palīdzību parlaments varētu iegūt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem, un Eiropas Komisijas lēmums sākt dialogu ar Polijas pārvaldi par tiesiskuma un preses brīvības jautājumiem tika kaismīgi apspriests plenārsesijas debatēs 20. janvārī, piedaloties Polijas premjerministrei Beātai Šidlo. Dažu politisko grupu vadītāji kritizēja viņas vadīto valdību par demokrātijas pārkāpumiem, kamēr citi piekrita viņas apgalvojumiem, ka Polijā tiesiskuma principi nav pārkāpti.
Patlaban, pateicoties Polijas premjeres argumentācijai un vairāku EP deputātu atbalstam, šī diskusija Eiropas gaiteņos ir pierimusi, un Polijai ir izteikts tikai neoficiāls brīdinājums.
Polijas premjere Beāta Šidlo EP deputātiem toreiz skaidroja, ka Polijas iedzīvotāji partijas "Likums un taisnīgums" programmu izvēlējās demokrātiskās vēlēšanās, un partija to īsteno, ievērojot Polijas konstitūciju un Eiropas līgumus.
Savukārt Polijas deputāts no grupas "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa" Jaroslavs Ivačkevičs uzsvēra, ka Polijas jautājumi ir jāizšķir Polijā un tas jādara pašiem poļiem. "Šīs debates ir nevajadzīgas un nepamatotas, bet tām ir viens labums: tās vairos eiroskepticismu," viņš piebilda. Ivačkeviča tautietis Mihals Marusiks ("Nāciju un brīvību Eiropa") teica, ka Polijas kritizēšana parāda tikai to, ka tā aizstāv poļu intereses, un ka notiekošās debates ir nepamatota iejaukšanās Polijas iekšējās lietās.
Pagājušajā nedēļā, apmeklējot Eiropas Padomes sesiju Strasbūrā, portāls "Apriņķis.lv" izmantoja iespēju uzklausīt vairāku EP deputātu viedokli par tā saukto poļu mediju lietu. Jāatzīmē, tie bija gan līdzīgi, gan krasi atšķirīgi. Lūk, daži no tiem.
Lietuvas pārstāvis Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius; Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) uzskata, ka jaunais Polijas mediju likums nav pozitīvs piemērs citām Eiropas valstīm un met ēnu uz pārējām Austrumeiropas valstīm: "Laikā, kad vairākas Rietumeiropas valstis kritizē Austrumeiropas valstu rīcību un attieksmi pret demokrātiju, ir bīstami spēlēties ar mediju ierobežošanu. Mums – Austrumeiropas valstīm – šobrīd ir nepieciešams atbalsts un izpratne, tāpēc Polijas rīcība nenāk par labu ne Lietuvai, ne Latvijai, ne citām dalībvalstīm." Auštrevičs domā, ka Polijas gājiens ir populisma izpausme.
Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) uzskata, ka diskusija par Polijas jauno mediju likumu EP ir apklususi, jo Polijas premjerministre atspēkojusi visus EP pārmetumus. Viņš paskaidro, ka šis likums ir tikai pagaidu regulējums, kas ir spēkā līdz 30. jūnijam, kad Polijai būs jāpieņem gala lēmums par tā saturu. Zīle arī atklāj vienu no iemesliem, kāpēc tāds regulējums Polijā bijis nepieciešams.
"Tā kā mūsu Konservatīvo un reformistu grupā ir Polijas partijas "Likums un taisnīgums" deputāti, no viņiem saņēmām skaidrojumu, kāpēc jaunā valdība šādi reaģēja uz mediju rīcību. Viens no iemesliem bija monitoringa rezultāti, kas parādīja, ka pagājušā gadā laikā, kad Polijā notika prezidenta priekšvēlēšanu aktivitātes, toreizējam Polijas prezidentam Broņislavam Komorovskim un tagadējam prezidentam Andžejam Dudam iespējas izteikties elektroniskajos medijos bija apmēram 10:1 Komorovskim par labu. Tas parādīja, ka, vienalga, kāds ir likums, sabiedriskā medija vadītājs dara tā, kā tā brīža varai tas ir nepieciešams. Bet, neskatoties uz sabiedrisko mediju attieksmi, Duda tika ievēlēts," skaidro Zīle.
Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka līdz plašsaziņas līdzekļiem visā Eiropā, tostarp Latvijā, nonākusi virspusēja informācija par jauno Polijas mediju likumu. "Tā ir politika. Jāņem vērā, ka Civilā platforma – Eiropas Padomes prezidenta Donalda Tuska partija jeb Polijas iepriekšējā valdošā partija – zaudēja visu varu: parlamentu, valdību, prezidentu," situāciju parāda Zīle un piebilst, ka Polijā gadiem ilgi bija izveidota situācija, ka vadība sabiedriskajos medijos bija krasi par labu valdošajai partijai.
"Polijai vēl ir laiks mediju regulējumu mainīt, un ir skaidrs, ka Polija nevarēs pieņemt nedemokrātisku likumu. Jo, ja likums būs nedemokrātisks, būs liels troksnis," paredz Zīle.
Jautāts par EP reakciju uz Polijas rīcību, Zīle pauž uzskatu, ka Eiropas Parlamentam un citām institūcijām nevajag jaukties dalībvalstu demokrātiskajos procesos un Polijas iekšējās lietās. Viņš arī noraida Auštreviča bažas, ka Polijas rīcība varētu ietekmēt Austrumeiropas tēlu.
Visprecīzāko skaidrojumu "Apriņķis.lv" cerēja saņemt no Polijas partijas "Likums un taisnīgums" pārstāvja Eiropas Padomē, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Rišarda Čarnecka (Ryszard Czarnecki; Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa). Tomēr, uzrunāts, viņš bija visai nerunīgs un pauda neizpratni, par ko vispār ir sacelta jezga. Viņš atklāj, ka vairākus gadus ir bijis žurnālists un joprojām raksta vairākiem Polijas medijiem.
"Īsumā sakot, nekas īpašs nav noticis. Mums ir jauna sabiedriskās televīzijas valde. Pēc katrām vēlēšanām – ne tikai Polijā, bet arī citās valstīs – mainās sabiedrisko mediju vadītāji. Polijas jaunais likums nav nekas jauns – tas ir ļoti līdzīgs Itālijas un Nīderlandes mediju likumam," sarunu sāk Čarneckis.
Jautāts par iemesliem, kāpēc Polijā bija nepieciešams jauns mediju likums, viņš saka: "Jo mūsu vēlētāju pieprasījums ir mainījies. Cilvēki maksā par sabiedriskajiem medijiem, bet sabiedrisko mediju viedoklis un skatījums uz lietām vēlēšanu gadā bija pilnīgi atšķirīgs no lielākās daļas vēlētāju viedokļa. Tas nebija godīgi pret sabiedrību, kas maksā par sabiedriskajiem medijiem."
EP pārmetumu, ka jaunais mediju likums apdraud vārda brīvību un demokrātiju, Čarneckis noraida kā stereotipu, kas nav pierādīts. "Lai gan strādāju ārpus Polijas, man ir zināšanas par Polijas mediju situāciju. Piemēram, pirms diviem gadiem sabiedriskie mediji Polijā īpaši intensīvi pauda valdības viedokli. No šī skatupunkta, šobrīd nav notikusi nekāda revolūcija. Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc cilvēki vispār mums par to jautā, jo mūsu likums ir ļoti līdzīgs daudzu citu Rietumvalstu likumiem," sarunu noslēdz Čarneckis un piebilst, ka redz konfliktu nevis starp politiķiem un žurnālistiem, bet gan žurnālistiem pašiem savā starpā.
* Pērn oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātā Polijā pēc astoņu gadu pārtraukuma pie varas atgriezās labēji konservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kas spēja iegūt absolūto vairākumu parlamentā. Jaunā Polijas valdība solījusi vairāk uzmanības pievērst nacionālajām interesēm, ģimenes un citām konservatīvajām vērtībām, kas mūsdienu Eiropā vairs netiek uzskatītas par prioritāti. Partijas "Likums un taisnīgums" kontrolētais parlaments pagājušā gada nogalē apstiprināja pagaidu regulējumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus. Līdz ar likuma stāšanos spēkā tika atcelti Polijas Televīzijas un Polijas Radio vadītāji un to uzraudzības padomes.