Pēdējos gados šī plaisa uz īsu brīdi sašaurinās vien tad, kad darbu sāk jauna valdība, kas nes sev līdzi cerības uz pārmaiņām. Taču jau drīz vien kā sabiedrība, tā arī valdība kā Amerikas un Eiropas tektoniskās plātnes lēni, bet nenovēršami attālinās viena no otras.
Rezultātā katra nākamā valdība (ar retiem izņēmumiem) demonstrē, ka agrāk vai vēlāk tā sabiedrības acīs spēj kļūt par nožēlojamu, zemu vērtētu veidojumu.
Latvijā pašlaik nopietnākā un prestižākā sabiedrības noskaņojuma pētījuma – "DNB Latvijas barometra" – jaunākie rezultāti apliecina, ka pagājušā gada decembrī politiķu uzsāktās haotiskās kustības, ko kāda valstī zināma politiķe esot pieteikusi kā "restartu," patiešām ir devušas rezultātus.
Tad lūk, valdības darba vērtējums ir krietni, par veseliem 9 procentu punktiem noslīdējis uz leju, sasniedzot rādījumu mīnus 48. Nu jau aizejošās valdības reitings ir kritiski zems, un ar tās darbu neapmierināto skaits ir sasniedzis 80 procentus. Tātad četras piektdaļas respondentu uzskata, ka valdība atrodas plaisas otrā pusē un strādā slikti.
Diezgan droši var prognozēt, ka arī nākammēnes šis vērtējums kritīs vēl zemāk, jo varas pašdiskreditācija, strīdoties par amatiem un dalot ministrijas, turpinās. Vērtējuma lejupslīdi apturēs jaunas valdības apstiprināšanu, bet no valdības rīcībspējas būs atkarīgs, uz cik ilgu laiku.
Patiesībā neko citu jau arī nevarēja gaidīt, jo gan valsts budžeta pieņemšanā, gan valdības izmisīgajā šūpošanā un "politiskajā procesā" ap to nebija nekā Latvijas iedzīvotājiem pievilcīga. Vai tiešām blakus nebija konsultanta, kurš varētu atgādināt kaut vai hrestomātisko Bismarka padomu nedemonstrēt pa labi un pa kreisi, "kā taisa desas un politiku".
Pieļauju, ka valdības vērtējums, krītot lejup, ir parāvis līdzi arī virkni citu vērtējumu – sabiedrības kopējā noskaņojuma, pašreizējā Latvijas ekonomiskā stāvokļa, Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņu vērtējumus, kā arī prognozes par ekonomisko stāvokli pēc gada. Ja nebūtu valdības negatīvi vērtētās rosīšanās, iespējams, ka šie indeksi nepasliktinātos vai pat uzlabotos.
Šķietami paradoksāli, bet tie "DNB Latvijas barometra" indeksi, kas saistīti ar cilvēku pašu un viņu ģimeņu stāvokļa vērtējumu, ir uzlabojušies. Ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums ir augstākais pēdējo astoņu gadu laikā (-8), arī prognozes par ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņām pēc gada ir kļuvušas optimistiskākas.
Izskatās, ka Latvijas iedzīvotāji vērtējumos nodala savu un ģimenes stāvokli un attīstības prognozes no tā, kā pašlaik un nākotnē attīstīsies valsts. Tā sacīt: "Es jau izkulšos, bet valsti gan valdība nolaidīs uz grunti..." Plaisa, politiķiem turpinot rosīties ierastajā režīmā un iedzīvotājiem arvien vairāk norobežojot sevi no politiķu un valsts pārvaldes lēmumiem, mazāka nekļūst.