26.01.2016 09:42

Ārlietu ministrs: Kādu rītu varam pamosties pie drupu kaudzes, kuru kādreiz sauca par ES

Autors  BNS
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ārlietu ministrs: Kādu rītu varam pamosties pie drupu kaudzes, kuru kādreiz sauca par ES Valsts kanceleja

Jāpieliek maksimāli pūliņi, lai rastu adekvātus risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras Eiropas Savienība (ES), pretējā gadījumā kādu rītu varam pamosties pie drupu kaudzes, kuru kādreiz sauca par ES, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs deputātus iepazīstināja ar paveikto ārpolitikā pērn un iecerēm šogad.


Savā uzrunā Rinkēvičs atskatījās uz Latvijas prezidentūru ES Padomē, norādot, ka mūsu valsts darbs pērn bija augstu novērtēts. Latvijas prezidentūras darbs apliecinājis arī valsts spējas risināt izaicinājumus ar, kuriem saskaras viss bloks, tostarp atbildot uz 2015. gada sākumā notikušajiem teroraktiem.

Ministrs atzina, ka daudzu krīžu novēršana turpināsies ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. Pats 2016. gads no starptautiskās un drošības politikas viedokļa būs skaudrs un kļūs par nopietnu pārbaudījumu visai Eiropai. "Ideja par Eiropu kā brīvu un drošu mājvietu šobrīd ir apdraudēta," sacīja Rinkēvičs.

Šogad viens no lielākajiem Eiropas izaicinājumiem būs migrācija, bet bloka vienotībai – gaidāmais Lielbritānijas referendums par dalību blokā. "Gan es, gan ikvienas dalībvalsts līderiem būs jāpieliek maksimāli pūliņi, lai rastu adekvātus, savstarpēji pieņemamus un ilgtermiņa risinājumus. Pretējā gadījumā mēs kādu rītu tik tiešām varam pamosties pie drupu kaudzes, ko kādreiz sauca par ES," uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par migrācijas krīzi, Rinkēvičs norādīja, ka līdz šim ES iedzīvotāji ir demonstrējuši labo gribu. "Taču sagaidām, ka tiek respektētas arī ES vērtības. Nav pieņemama vardarbība pret sievietēm, nav pieņemams tas, ka tiem, kuriem tiek pasniegta palīdzīga roka, nerespektē mūsu vērtības," pauda ministrs.

Ārlietu ministrs norādīja, ka ES ir jāsniedz taustāms risinājums migrācijas krīzes cēloņu likvidēšanai – pastiprinot cīņu ar noziedzīgiem grupējumiem, kuri nodarbojas ar cilvēku kontrabandu, kā arī veicinot tādu mehānismu attīstību, kas ļauj atgriezt tos migrantus, kuri nekvalificējas patvēruma meklētāju statusam.

Vēstīts, ka ārlietu ministrs parlamentāriešus otrdien iepazīstina ar paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

Rinkēviča ziņojumā teikts, ka Latvijas ārpolitikas 2016. gada galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un ekonomiskajām interesēm.

Latvijas ārpolitika 2016. gadā koncentrēsies uz sekojošu uzdevumu īstenošanu - stiprināt ārējo drošību, panākot ilgtermiņa NATO klātbūtni mūsu reģionā, un veicināt ES un NATO efektīvu cīņu pret terorismu; stiprināt ES vienotību un efektivitāti; veicināt stabilitāti ES kaimiņu reģionā; sekmēt ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu; pabeigt iestāšanās procesu OECD.

Ziņojumā norādīts, ka 2015.gadā pasaule un Eiropa turpināja saskarties ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem - starptautiskās kārtības un tiesību apšaubīšanas mēģinājumi, terorisms un nekontrolētās migrācijas plūsmas.

Dokumentā atgādināts, ka Krievijas agresija Ukrainā turpināja 2015. gadā apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā un, neraugoties uz trauslo pamieru Ukrainas austrumos, netika panākts būtisks progress krīzes atrisināšanā. Tāpat 2015. gadā ar nerimstošu spēku turpinājās konflikts Sīrijā, tajā iesaistoties Krievijai, kuras vienpusēji uzsāktās un ar starptautisko sabiedrību nekoordinētās militārās aktivitātes Sīrijā radīja papildu spriedzi konflikta dinamikā.

Savukārt Tuvo Austrumu reģionā un Ziemeļāfrikā militārie konflikti un valstu destabilizācija turpina veidot augsni teroristisko grupējumu nostiprināšanai. Teroristu organizācijas "Islāma valsts" ("Daesh") veiktā globālā kaujinieku vervēšana, naida un vardarbības propagandas kampaņa pastiprināja pārnacionālos terorisma draudus un pastiprināja apdraudējumu Eiropas Savienības valstīm. Francijā un Dānijā notikušie terora akti izcēla ārpus Eiropas notiekošo konfliktu tiešo ietekmi uz Eiropas sabiedrību stabilitāti un iedzīvotāju drošību.

Iepriekšminētās tendences un notikumi nosaka, ka arī 2016. gadā Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un valsts ekonomiskajām interesēm. Tāpēc Latvijas ārpolitika 2016. gadā koncentrēsies uz sekojošu uzdevumu īstenošanu - stiprināt ārējo drošību, panākot ilgtermiņa NATO klātbūtni mūsu reģionā, un veicināt ES un NATO efektīvu cīņu pret terorismu; stiprināt ES vienotību un efektivitāti; veicināt stabilitāti ES kaimiņu reģionā; sekmēt ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu; pabeigt iestāšanās procesu OECD, pausts ziņojumā.