– Kāpēc mežu īpašnieki, kas tos rūpīgi kopj, nevar saņemt hektāru tiešmaksajumus? Ko var saņemt?
– Tā gluži nav, ka meža īpašnieks nevar saņemt atbalstu par meža kopšanu. Meža īpašnieki var saņemt atbalstu jaunaudžu kopšanai izmantojot pasākumu "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana". Atbalsts pienākas par to audžu kopšanu, kurās koku vidējais augstums ir līdz desmit metriem. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa – 210 lati par hektāru vienā kopšanas reizē. Atbalsta intensitāte ir 50 %. Šobrīd muļķīga ir situācija, ka meža īpašnieks nevar saņemt atbalstu, ja viņš pats veic jaunaudžu kopšanu, jo normatīvie akti paredz, ka kopšana jāpērk kā pakalpojums un tas jāapliecina ar dokumentiem, kuri jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā. Pozitīvā ziņa ir tā, ka šogad Eiropā ir pieņemta regula, kas turpmāk atļaus apmaksāt paša meža īpašnieka veikto jaunaudžu kopšanu, jo būs atļauts par izkopto audzi saņemt platību maksājumu. Tas nozīmē, ka svarīgs būs rezultāts – izkopta jaunaudze, nevis kurš to ir darījis. Cerams, ka Zemkopības ministrija nekavējoties iestrādās šīs izmaiņas arī Latvijas normatīvajos aktos, taču var prognozēt, ka jauno kārtību meža īpašnieki varēs izmantot no nākamā gada pavasara.
– Ko Latvijas valdība un deputāti Eiropas Parlamentā ir darījuši, lai Latvijas zemnieki saņemtu tikpat lielus hektāru tiešmaksājumus kā veco dalībvalstu zemnieki? Kad mūsu zemnieki saņems tikpat?
– Vienlīdzīgi tiešmaksājumi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijas lauksaimnieku aktīva interešu aizstāvība ir viena no prioritātēm gan Zemkopības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, gan Valsts prezidentam. Tāpat lauksaimnieku organizācijas šobrīd ļoti aktīvi veido ciešu sadarbību ar visas Baltijas lauksaimnieku organizācijām, lai vienoti prasītu taisnīgus konkurences nosacījumus visiem Eiropas lauksaimniekiem. No Latvijas eiroparlamentāriešiem mums izveidojusies cieša sadarbība un atbalsts tikai no Sandras Kalnietes. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā šogad pirmo reizi par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada balsos visi Eiropas Parlamenta deputāti. Mēs gribam ticēt, ka Latvijas pārstāvji Eiroparlamentā arī iestāsies par Latvijas lauksaimnieku interesēm un balsos par mums labvēlīgu lauksaimniecības budžetu un KLP reformu. Mēs, organizācija "Zemnieku Saeima", uzskatām, ka ir jāprasa no valsts aktīva lauksaimnieku interešu aizstāvība, taču mēs paši nedrīkstam sēdēt malā un gaidīt – pašiem ir aktīvi jāiesaistās.
– Latvijas lielie piena rūpnieki esot pakļuvuši zem krievu tupeles. Vai tāpēc valsts piensaimnieku līderis un Zemkopības ministrija ar putām uz lūpām apkaro jauno piena pārstrādes fabriku, kuras palaišana nodrošinātu peļņas palikšanu Latvijā?
– Jaunā zemnieku piena pārstrādes rūpnīca ir apliecinājums Latvijas lauksaimnieku spējai sadarboties un vienoties par konkrētu rīcību savu saimniecisko interešu aizstāvēšanai, kā arī nākotnes attīstības plānošanai. Tas ir apliecinājums, ka ne tikai Zviedrijā vai Dānijā, bet arī Latvijā lauksaimniecības kooperatīvi spēj apvienoties un realizēt nozarei nozīmīgus attīstības projektus. Šis nozīmīgais solis bija ļoti nepieciešams arī turpmākai piena tirgus attīstībai. Gadiem ilgi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi saņēma atbalstu un ES finansējumu, lai attīstītu ražošanu, un tagad diemžēl iznāk, ka atbalsts ir dots, lai pelnītu citu valstu uzņēmēji. Taču acīmredzot spēcīgs konkurents – turklāt ar savu izejvielu – nav patīkams esošajiem tirgus spēlētājiem.
– Kad tiks noteikti nodokļi un tos arī sāks iekasēt no mājdzīvnieku turētājiem? Kad būs to reģistrācija, čipi, ko sola?
– Šovasar valdība pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 491, kas nosaka mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanas kārtību. Mājas dzīvnieku īpašniekam jāreģistrē pie praktizējoša veterinārārsta, vietējā pašvaldībā vai "Lauksaimniecības datu centrā". Reģistrēt datubāzē var mājas (istabas) dzīvniekus, kam implantēta mikroshēma.