Kā viņi dzīvoja pirms okupācijas, līdz 1940. gadam. Sarunas bija ļoti patīkamas. Nāca atmiņā manas ģimenes dzīve brīvajā pirmskara Latvijā. Televizoru mums nebija, radio reti kuram. Mēs paši sev bijām televizori. Dzīvojām uz savas zemītes, kur katrs darīja savu darbu. Nekad strādājot neklusējām, jo dziesma pati atnāca. Vienā zemes stūrī dzied, tāpat citā.
Svētkos ģimene arvien bija kopā. Par apzagšanu nebija bail, kaut uz lauku ejot, durvis nekad neslēdzām ciet. Svētdienās galvenais bija baznīca. Bijām Dagdas draudzē un vasarās uz baznīcu gājām basām kājām. Pēc 1940. gada jūnija viss izmainījās, jo atnāca okupanti. Tā ir sāpīga vēsture.
Salaspils iedzīvotāji var būt laimīgi, ka katoļu draudzei ir 1996. gadā uzcelta baznīca. Bet ziemā baznīcā bija ļoti auksti. Priesteris Gaitis Dubults aukstumā Sv. Misi noturēja telpās baznīcas pirmajā stāvā – kur siltāk.
Tagad, pavasarī, dievlūdzēji atgriezušies lūgšanu zālē. RAA jau bija raksts par baznīcas vainu. Tagad priesteris cenšas baznīcu salabot, bet celtne prasa daudz darba roku un lielu naudu. Cerams, viss nokārtosies līdz rudenim.