31.03.2017 07:43

Dabas veltes – atspaidam pie pensijas

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pensionārs Aldis no Silakroga uzskata, ka vislabāk bērzu sulu tirgot piecu litru pudelēs. Viņš vidēji pārdodot kādas 15 pudeles dienā. Pensionārs Aldis no Silakroga uzskata, ka vislabāk bērzu sulu tirgot piecu litru pudelēs. Viņš vidēji pārdodot kādas 15 pudeles dienā. Einārs Binders

Noteiktu robežu, kad Pierīgā sākas un beidzas lielais bērzu sulas laiks, nav. Taču dažas nedēļas martā, citreiz – arī aprīlī, katrs cenšas izdzert vismaz kādu glāzi bērzu sulas, kāds ar sulu tecināšanu – arī kaut ko nopelnīt, ja jau pati daba ir devusi tādu iespēju.

Papildinājums pensijai

Izmetot loku pa Pierīgu, "Rīgas un Apriņķa Avīze" piestāja Saulkrastu centrā. Nelielā tirdzniecības vietā zem nojumītes sastapām pensionāri Aiju, kura uz galdiņa salikusi pūpolu pušķīšus un bērzu sulas pudeles. Aijas kundzei turpat Saulkrastos ir gabaliņš zemes, uz kura aug arī bērzi. No tiem sulas tiek tecinātas pašu vajadzībām, taču kādi litri desmit katru dienu tiekot sapildīti pudelēs pārdošanai.

"Pa nakti maisos satecējušo bērzu sulu no rīta sapildām pudelēs un vedam uz Saulkrastiem. Galvenās tirgus dienas ir sestdienas un svētdienas. Tad te apgrozās daudz vairāk cilvēku nekā pircēju ziņā patukšajās darbdienās. Ja veicas, darbdienā var pārdot septiņus astoņus litrus bērzu sulas. Vislabāk pircējiem Saulkrastos patīk mazās – pusotru, divu litru – pudeles, jo cilvēkiem vislabāk garšo svaiga sula. Tad tā ir arī visvērtīgākā organismam. Tāpēc es nekad netirgoju iepriekšējās dienas tecinājumu. To izlietojam paši – vārām tēju un kafiju, ar bērzu sulu var nomazgāt arī muti," stāsta Aijas kundze.

Jautāta par cenu, viņa teic, ka tā ir viens eiro par litru, taču, ja pērk lielāku pudeli, par cenu varot arī vienoties, ja nu kādam maciņā to centu tik daudz neesot. "Tirgus taču! Visu var sarunāt," viņa piebilst. "Ja arī cenu mazliet palaižu uz leju, tas neko daudz nemaina. Ne uz kādu lielo peļņu no dažiem urbumiem bērzos cerēt nevar. No otras puses, ja būtu simt urbumu, tad gan būtu jādomā par vērienīgāku realizāciju, nevis sēdēšanu ielas malā, varbūt pat par sulu pārstrādi," kundze spriež.

Cik ilgi vēl sulu tirgošana notiks, viņa paredzēt nevarot, jo, kad uznāks siltums un sulas kļūs duļķainas, tās neviens vairs negribēs pirkt. Taču, kamēr laiks atļauj, tirgošoties. Lai arī nelieli, tie tomēr esot kaut kādi ienākumi klāt pie pensijas. "Pasēdi dienu, un pret vakaru kaut kas jau ir nopelnīts," teic Saulkrastu bērzu sulu pārdevēja.

Ainas kundze Saulkrastos priecājas par iespēju ar bērzu sulu kaut ko piepelnīt klāt pie pensijas.Ainas kundze Saulkrastos priecājas par iespēju ar bērzu sulu kaut ko piepelnīt klāt pie pensijas.


Ar maziem tilpumiem nekrāmējas

Lielceļa malā Ropažu novada Silakroga apkaimē pie kādas mājas vārtiem uz galdiņa sakrautas plastmasas pudeles. Uzraksts vēsta, ka litrs bērzu sulas šeit maksā 40 centu. Turpat tuvumā mājas sētā rosās saimnieks Aldis. Viņš, kopš ir pensijā, jau trešo gadu pavasaros pa drusciņai patirgojot bērzu sulu, jo tepat blakus esot bērzu birzīte. Pārdodot to daļu, kas paliek pāri, kad padzērušies gan paši, gan radi un draugi, gan kaut kas iekrāts vasarai.

Aldis pārdod piecu litru pudeles ar bērzu sulu par diviem eiro katru, jo ar mazākiem tilpumiem negribot krāmēties. Sulas pārsvarā pērkot tie, kas brauc uz Silakrogu un Zaķumuižu vai arī uz Rīgas pusi.

Pagaidām kontrolieriem viņa biznesiņš neinteresējot. "Pašvaldības policija kādreiz pabrauc mājai garām, bet man neko neprasa," teic Aldis. "Ja sacīs, ka jāpārtrauc tirgošanās, tā arī darīšu – krāmēšos nost. Taču tā nauda jau nav tik liela, lai kāds manas peļņas dēļ sāktu uztraukties," viņš domā.

Izmanto Rīgas tuvumu

Saimnieciskās darbības veicēju Dzintru no Ķekavas novada Odukalna puses vispirms sazvanām pēc kādā tirgus portālā ievietota sludinājuma. Kad iegriežamies viņas sētā, Dzintra stāsta, ka sezonas laikā saimniecība nodarbojas ar rabarberu un rudens aveņu audzēšanu, bet bērzu sulas tecināšana ir tāda kā uvertīra dārza darbiem, kad tiek ielocīta mugura un kaut kas arī nopelnīts.

"Kad nokūst sniegs, bērzos birzī pie mājas ieurbjam sulas. Līdz ko tās ir no meža ārā, sapildām pudelēs vai salejam pircēja traukos. Visejošākais ir divu litru tilpums. Faktiski divu stundu laikā mūsu tecinātās sulas nonāk līdz patērētājam. Tā kā jau gadiem mums ir savs klientu loks, urbumu skaitu kokos regulējam, ņemot vērā iespējamo realizējamo daudzumu. Ja viens bērzs "pagurst", ierīkojam urbumu citā. Ja sulu sezona nav izstiepusies un cilvēki sulas atdzērušies, urbumus pamazām pārceļam uz birzs ziemeļu puses bērziem, tā pagarinot sulas tecināšanas laiku.

Atbilstoši noteikumiem pārdodam līdz 300 litriem sulas sezonā, un šī nauda ir neliels atspēriens pavasara darbiem, kā arī tiek segti ar sulu piegādi klientiem saistītie izdevumi," stāsta Dzintra. Viņa atzīst, ka saimniecības priekšrocība ir Rīgas tuvums un tas, ka vīrs strādā Rīgā un bērni tur iet skolā. "Tad pa ceļam varam sulas piegādāt saviem pasūtītājiem."

Vēl bērzu sulas laika pieredze liecinot, ka no desmit interesentiem, kuri zvana, izlasījuši sludinājumu, atbrauc labi ja viens vai divi, jo cilvēki izvērtē cenu un attālumu, kas arī jāierēķina sulas litra cenā. Parasti pircēji sezonā atļaujas iegādāties pārdesmit litru bērzu sulas.