Drukāt šo lapu
14.08.2014 13:25

Latviešu valodu apgūst 22 pasaules valstīs; noturēt bērnu interesi par dzimto valodu ir grūti

Autors  www.lsm.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Aija Otomare no Latviešu valodas aģentūras atklāj, ka pamatā skolās mācās bērni līdz 12 gadu vecumam: "Pieprasītākais ir pirmsskolas un sākumskolas vecums, un tad vidēji ap 12, nu līdz 12 gadiem, pēc tam viņiem interese zūd, un diemžēl mums kopā ir jāmeklē risinājums, kā viņus piesaistīt gan ar interaktīviem mācību līdzekļiem, gan visām lietotnēm." Aija Otomare no Latviešu valodas aģentūras atklāj, ka pamatā skolās mācās bērni līdz 12 gadu vecumam: "Pieprasītākais ir pirmsskolas un sākumskolas vecums, un tad vidēji ap 12, nu līdz 12 gadiem, pēc tam viņiem interese zūd, un diemžēl mums kopā ir jāmeklē risinājums, kā viņus piesaistīt gan ar interaktīviem mācību līdzekļiem, gan visām lietotnēm." www.foto.delfi.lv

Lai ārzemēs saglabātu latviešu valodas prasmes, veidojas aizvien jaunas neformālas valodas skolas visā pasaulē. To skaits jau sniedzas pāri simtam.

Regulāri notiek pedagogu apmācības un veidoti tiešsaistes mācību materiāli. Sākot ar septembri, Īrijas pilsētā Tulovā latviešu valoda varēs apgūt arī fakultatīvi. Tomēr noturēt bērnu interesi par valodu pēc 12 gadu vecuma ir grūti, vēsta portāls "Lsm.lv".

Šobrīd latviešu valodu ar valsts atbalstu apgūst 22 pasaules valstīs. Tās ir neformālās izglītības programmas jeb tā sauktās nedēļas nogales skolas. Vislielākais skolu skaits ir Eiropas valstīs, īpaši Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā. Tāpat izplatīta latviešu valodas apguve ir ASV. Mācības notiek arī Krievijā, Austrālijā, Kanādā un citviet pasaulē.

"Ieskaitot tās skolas, kas ir devušas ziņas, ka rudenī uzsāks darbu, es prognozēju, ka tas cipars jau ir lielāks par simtu. Tā gradācija ir, ka, protams, pa kādai skolai veras arī ciet, bet tā ir varbūt viena, divas gadā. Savukārt kādas piecas līdz pat desmit nāk gadā klāt," klāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomare.

Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa stāsta, ka Īrijā joprojām veidojas jaunas latviešu nedēļas nogales skolas un, pateicoties vēstniekam, sākot ar jauno mācību gadu Tulovas skolā Latviešu valoda būs kā fakultatīvais priekšmets.

"Tas nozīmē, ka pēc mācībām Īrijas skolā bērni varēs iet uz latviešu valodu. Pašreiz uz šo projektu tieši Īrijas skolā latviešu valodu mācīties ir pieteikušies 19 bērni vienā mazā pilsētiņā, kas saucās Tulova. Par to ir ieinteresējušās vairākas pilsētas, kur ir lielākais latviešu skaits, un es domāju, ka arī šis projekts pletīsies plašumā," norāda Grietiņa.

Kopš pagājušā gada skolām ir pieejams arī valsts finansējums. Lai to saņemtu, skolā jābūt minimums 15 audzēkņiem un mācību maksai vismaz pieci eiro dienā. Kritēriji noteikti, lai motivētu pedagogus piesaistīt audzēkņus un nepadarītu skolas finansiāli atkarīgas no valsts. Skolēnu skaits svārstās no minimālā līdz pat 60.

Aija Otomare no Latviešu valodas aģentūras atklāj, ka pamatā skolās mācās bērni līdz 12 gadu vecumam: "Pieprasītākais ir pirmsskolas un sākumskolas vecums, un tad vidēji ap 12, nu līdz 12 gadiem, pēc tam viņiem interese zūd, un diemžēl mums kopā ir jāmeklē risinājums, kā viņus piesaistīt gan ar interaktīviem mācību līdzekļiem, gan visām lietotnēm."

Lai motivētu bērnus mācīties un dotu iespēju pielietot savas zināšanas, tiek organizētas vasaras vidusskolas ārzemēs un mācību nometnes Latvijā. Lia Bikanena, kura latviešu valodas pamatus apguvusi Anglijā, uzskata, ka, mācoties valodu, svarīgi, lai būtu iespēja to izmantot.

Man liekas, ka cilvēki var iemācīties valodu tad, kad viņi ir tajā valstī, kad viņi ir ar tiem cilvēkiem, kuri ir tieši no tās valsts. Man liekas, ka vissvarīgāk ir ne tikai iespēja iet uz stundām, bet arī iespēja braukt uz Latviju. Kaut vai tikai vasarā," uzsver Bikanena.

Anta Spunde no Pasaules brīvo latviešu apvienības izglītības padomes atbalsta visu, kas tiek darīts, tomēr piebilst, ka ir nepieciešams vairot iespējas apgūt valodu tālmācībā.

"Ir vajadzīga kompleksa pieeja. Proti, visiem neder viens. Tomēr ir diemžēl ir diezgan liela grupa bērniņu, kuri paliek ārpus diasporas skolām, ja mēs skatāmies uz tīro statistiku. Es gribu teikt, ka noteikti ir jāturpina nedēļas nogales skolas, atbalsts skolām un viss pārējais, kā arī ir jāmeklē veidi, kā aizsniegt tos bērnus, kuri diemžēl nevar nokļūt līdz nedēļas nogales skolai. Daudzi vecāki vēlētos, lai būtu tālmācības programmas, kur bērni tālmācībā varētu apgūt nepilnu programmu," norāda Spunde.

Ir valstis, kur skolu programmu apjoma dēļ bērniem nav iespējams apgūt pilnu latviešu valodas tālmācības kursu, vēl piebilst Spunde. Tāpat viņa uzsver, ka būtiski, lai arī vecāki mudinātu bērnus mācīties valodu, palīdzot pildīt uzdevumus, runājot ar viņiem latviski vai kopā lasot.

Iepriekš:
Latvijas uzņēmēji palīdz vākt ziedojumu, lai ārzemēs dzīvojošo tautiešu bērni varētu apgūt dzimto valodu
"Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai"
Pozners: Latvijā krievs nav pamatiedzīvotājs, tāpēc viņam jāmāk runāt latviešu valodā
Grūtā latviešu valoda
Latviešu valodā mājās runā 62 % Latvijas iedzīvotāju
Pētījums: 94% mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu