08.11.2012 11:38

Ražots Pierīgā: Ņūtona ābola vietā rupjmaizes kukulīši

Autors  Raivis Bahšteins
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, kad vaicājam par interesantiem un aprakstīšanas vērtiem uzņēmumiem, nekavējas domās – pirmo nosauc "Lielozolu" maizi.

 

SIA "Feliks M" valdes loceklei Guntai Elperei šķiet, ka glaimojošā izvēle kritusi atslēgvārda "interesants" dēļ. Bez reklāmas uzņēmums tirgū noturējies jau 19 gadus, attīstīdams ceptuvi Stopiņu novada "Lielozolos". Uzņēmums cer tuvākajā laikā satricināt maizes tirgu ne tikai Latvijā.

"Mini Cooper" saldā kopija

Veiksmes stāsts sācies ar maizes cepšanu. "Un joprojām ar to turpinās," piebilst Gunta. Attīstījusies konditorejas izstrādājumu ražotne, atvērtas četras konditorejas galvaspilsētā, tiek uzturēta sabiedriskā ēdināšana un nu arī interneta veikals. Kopumā 11 šķirņu maize no ceptuves Ulbrokas pievārtē nonāk "Maxima" tīkla veikalu plauktos.

Nesen apkalpotas vegānu kāzas, kurās jāizvairās no jebkāda veida dzīvnieku izcelsmes produktiem. Citkārt viesībās galdi lūstot no pārbagātības un katram viesim pasniedz četrus otros ēdienus. Bieži jānodrošina uzkodu galdi tā saucamajās "kafijas pauzēs". Izcili reiz padevušies krekeri ar gorgonzolas krēmu un pašu maizes krāsnīs kaltētiem āboliem.

Konditorejas Rīgā tiek vērtas vaļā un ciet – izdzīvo tās, kur vairāk pircēju. Divas konditorejas klusajā centrā Elizabetes ielā iemantojušas plašu popularitāti. Turp pēc izslavētās biezpienmaizes pircēji mēro ceļu pat no Mārupes un Carnikavas. Četru gadu laikā konditorejas izstrādājumi iekarojuši savu vietu un tagad veido pusi no firmas apgrozījuma.

Pārdotā apjomus tonnās neizmērīt, smej G. Elpere. Var pārdot kūciņas, kuras katra sver vien 50 gramu, taču var veidot autentiska lieluma "Mini Cooper" auto! "Rīgas Apriņķa Avīzei", viesojoties ceptuvē, šādu kādas reklāmas aģentūras pasūtījuma īstenošanu izvērtēja Gunta. Uz viņas galda izklāts kūkas makets, galvenās raizes – vai 400 kilogramu smagā "konstrukcija" izturēs. Tortes ir vēl viens uzņēmuma trumpis.

Gunta nevar aizmirst treknajos gados pasūtītu kūku globusa izskatā. Naudīgais klients no Krievijas bija piekodinājis – nobīde no reālās kartes pieļaujama vien līdz 0,5 milimetriem. Pasūtītājs ieradies ar milimetru mēru un konstatējis, ka Sanpaulu no meridiāna patiesi atrodas pareizajā attālumā.

72 stundas līdz ķieģelītim

Trešdaļu bistro un banketu produkciju uzņēmums saražo pats, tostarp dārzeņus, ko audzē turpat blakus ceptuvei. "Pamazām velkam uz to zaļo pusi – eko saimniecību," komentē vadītāja. Lauku atbalsta dienests apstiprinājis meliorācijas projektu, un divu trīs gadu laikā plānots apkārt esošos aptuveni 15 hektārus zemes piemērot dārzeņu audzēšanai.

Jau tagad divos hektāros aug rukola, lapu salāti, bietes. Grauzdiņi pirmo gadu tapuši tikai ar pašu audzētiem ķiplokiem. To rindas aug dabiski un netiekot mēslotas, tāpēc "reizēm ķiploki ir raibi un kraupaini". Dižošanos ar bioloģiskām izejvielām Gunta gan vērtē skeptiski. Rietumeiropā audzētie bioloģiskie produkti auguši vēsturiski piesārņotās vietās, tāpēc ekoloģiskums ir visai nosacīts. Latvijā situācija esot labāka – lauki tīrāki.

Pirmā maizīte, kas "Lielozolos" izcepta, bija rudzu ķieģelītis. "Joprojām to cepam, turklāt tradicionālā veidā. Izmantojot modernās tehnoloģijas, ķieģelītis top vidēji stundas laikā, bet pie mums – 72 stundās. Tā ieraugs ir dzīva būtne, kuram jāpievērš uzmanība ik pēc trīsarpus stundām."

Šajās dienās tautās tiek laistas trīs jaunas maizes šķirnes, visas no rupjā maluma graudiem – linsēklu, rudzu saldskābmaize un "Limbažu sēkliņu maize". Limbažu tādēļ, ka ceptuves pirmsākumos uzņēmuma īpašnieka Vadima Maļuka padomdevējs bijis limbažnieks – maize ir cieņas apliecinājums viņam.

Cept no miltiem kļuvis ekskluzīvi

Krīze uzņēmumu nav nospiedusi, lai arī peļņa samazinājusies. Gunta vērtē, ka izglābušies savas pārliecības dēļ strādāt bez kreditēšanās. Kopumā ražotnē strādā aptuveni 45 cilvēki, lielākoties vietējie. Vairāki – ilgāk nekā 15 gadus.

Neraugoties uz bezdarbu, darba roku trūkst. "Cilvēki ir pieraduši, ka var saņemt naudu, neko nedarot. Pie vainas ir sociālā atbalsta programmas, tā dēvētie simtlatnieki."

"Feliks M" pārvalda 3,5 % Latvijas maizes tirgus. "Peļņas šai nozarē pašlaik nav. Atkal sākušies treknie gadi! Kad materiālais līmenis ir labs, cilvēki maizi neēd. Tagad patēriņš kritiski krīt. Tāpēc mums darbojas risku sadalījums – ja neiet maize, iet kūkas." G. Elpere atceras, ka 2010. gada 31. jūlijā rudzu milti maksājuši 90 latus tonnā, bet 1. augustā – 150 latus. 10. augustā – jau 200. "Miltu cena augusi ļoti, tostarp šogad – vidēji par 12 %. Bet cenu maizei cēluši neesam."

Brīvdabas gadatirgos maiznīcas meitenēm uz krekliņiem tiekot drukāts sauklis "No miltiem cepta maize". Latvijā ienākušas dažādas tā saucamās maizes bāzes – tās sajauc ar ūdeni un var šaut krāsnī. Lielražošanā tā, visticamāk, ir realitāte. "Es nezinu," Gunta nevēlas nomelnot nozares kolēģus. Savukārt "Lielozolu" moto esot ražot tikai to, ko ēd paši. Maizi var iegādāties arī tieši maiznīcā. Pēc siltas maizītes regulāri ierodoties Ulbrokas pasta darbinieces un citi vietējie.

Apstulbina lielveikalus

V. Maļuks ir uzņēmuma īpašnieks kopš dibināšanas. Patentu valde šogad apstiprinājusi viņa izgudrojumu – īpašu rudzu maizes cepšanas tehnoloģiju. Veikalos nonāks sasaldēti klaipiņi, kurus pusstundā visvienkāršākajā cepeškrāsnī var pārvērst par smaržojošu rupjmaizi.

Īpašais paņēmiens ietver mīklas lēnu sasaldēšanu līdz –20 grādiem ar ātrumu 0,2 līdz 0,5 grādi minūtē. "Nav ne grama ķīmijas – tikai milti, ieraugs, ūdens un ķimenes." Šādi pagatavota maize nebojājoties – tā jau ceļojusi līdzi pašmāju alpīnistiem ekspedīcijā, un gardu muti baudīta pat divus mēnešus pēc cepšanas. "Pati ēdu vēl sestajā mēnesī pēc izcepšanas – tā sazied, konsistence kļūst līdzīga īrisam, bet joprojām ļoti, ļoti garšīga," atklāj G. Elpere.

Lielveikalu tīkli Latvijā ir apstulbuši no jaunā piedāvājuma. No ražotnes sasaldētie rudzu maizes kukulīši laukā dosies aptuveni latu vērti. Tie ir zemajā startā eksportam. Un apvērsumam maizes tirgū. Pircējam lielveikala saldētavā paņemto saldēto kukulīti divas stundas istabas temperatūrā jāatlaidina, tad jāliek uz 30 minūtēm cepeškrāsnī. "Apsmērē ar ūdeni, var uzvilkt krustiņu, uzliek linu lakatiņu – gatavs. Tikko ceptas rudzu maizes smarža ir tik suģestējoša!"

"Pie rezultāta nonācām kā Ņūtons ar ābolu – tik labu to pat nebijām gaidījuši," teic uzņēmuma vadītāja. Pagaidām gan saldēto produktu tirdzniecība aprobežojas ar neizceptiem, saldētiem pīrādziņiem un smalkmaizītēm "Maxima" tīklā un lielveikalā "Stockmann". "Jābaidās no produktiem, kas stāv ilgi plauktā un nebojājas, nevis saldētiem," pircēju skepsi atspēko G. Elpere. Savukārt firmas saimnieks intervijas dienā devies ārpus Latvijas, lai bruģētu ceļu eksportam, kas pēc Guntas vārdiem, "ir nepieciešams dzīvībai".

Rudzu maizes patēriņš Eiropā divu gadu laikā palielinājies pārsteidzoši – par 11 000%, norādīts kādā pētījumā. "Tik liels, jo iepriekš rudzu maizes patēriņa tur nebija nemaz." Rupjmaizi sākuši ražot daži vācu koncerni un poļi. Arī Skandināvijā latviskā rupjmaize kļūstot pieprasīta. "Tāda rudzu maize kā Latvijā nav nekur citu pasaulē, pat ne kaimiņvalstīs." Skandināvijā pazīst dark bread* – tai pamatā ir kviešu milti, ko iekrāso ar sīrupu. Tumšās maizes, kas nemaz negaršo pēc rupjmaizes, ieguvušas kādu tirgus daļu arī mūsu veikalos. "Man šķita, ka mums ir augsta pārtikas kultūra. Taču vairs tā nedomāju – pavērojiet lielveikalā, cik cilvēku lasa produktu sastāvu. Ļoti nedaudzi. Uzskats "katram sava daļa ķīmijas jāapēd" ir absurds. To daļu cilvēks jau dabū ar gāzu izmešiem, apkures sistēmām, mobilajiem sakariem!"

Pirms astoņiem gadiem piedāvāto amatu Gunta uzskatīja par izaicinājumu. Iepriekš bija veidojusi neveiksmīgu biznesu vairumtirdzniecībā un ilgus gadus nostrādājusi savā specialitātē – alkohola ražotnēs. Reizē ar Guntu ceptuvē sāka strādāt ražošanas vadītāja Nadježda Ševčenko.

"Saldskābā, rupjmaize, rudzu ķieģelis – visi populāri hļebuški**!" smaida N. Sevčenko. Ik dienu viņas vadībā top aptuveni 6000 klaipiņu un apmēram 3000 konditorejas izstrādājumu. Speķa pīrāgus izķerot uz urrā. Savukārt piparkūku mīkla tirdzniecībai sākta fasēt jau oktobrī.

* tumšā maize (angļu val.)
** maizītes (krievu val.)

Stopinu maiznica 050