15.08.2014 07:24

Krievijas embargo Pierīgā – kā tas ietekmē vietējos uzņēmējus

Autors  Ģirts Kondrāts
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Krievijas embargo pārtikas preču eksportam no Eiropas Savienības, kas nāca kā atbilde Eiropas un ASV sankcijām pret Krieviju, licis izvērtēt savu pozīciju stiprību arī Latvijas pārtikas ražotājiem un eksportētājiem.

Ar sarežģījumiem Austrumu tirgū viņi sastapušies jau iepriekš.

Tā SIA "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts skaidro, ka Latvijas, tostarp Pierīgas, cūku audzētāji tiešā veidā cūkgaļu uz Krieviju neeksportē, bet dara to kā Eiropas Savienības eksportētāji. "Faktiski tāds eksporta embargo pastāv jau divus gadus. Piemēram, pagājušā gada pavasarī aizliegums ievest cūkgaļu tika pamatots ar kaut kādu govju slimību," viņš stāsta. "Bet ir arī labas ziņas. Šonedēļ Eiropas biržās cūkgaļas cenas nav kritušās, turklāt, beidzoties karstajam laikam, cūkgaļas patēriņš atkal pieaug.

Patiesībā cūkgaļas cenas Latvijā var kristies vienīgi tad, ja samazināsies pircēju maksātspēja un tas ietekmēs patēriņa daudzumu. Bet citādi apdraudējuma nav, jo, kā jau teicu, Krievijas embargo cūkgaļai pastāv jau divus gadus. Turklāt Latvijā mēs saražojam tikai 60 procentus no šeit nepieciešamās cūkgaļas. Pārējā tiek importēta. Cik zinu, daudz nepatīkamāka situācija ir piena ražotājiem."

Lauksaimniecības produktu ražotājas SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes loceklis Kaspars Brunovskis, kurš pārstāv arī kooperatīvu "Baltijas dārzeņi" atzīst, ka dārzeņu audzētāji savu produkciju tieši uz Krieviju neeksportē, taču nozari tik un tā Krievijas noteiktie aizliegumi skar: "Līdz ar aizliegumu Krievijā ievest dārzeņus no Polijas, mūsu tirgus pašlaik ir pilns līdz lūpai, bet gurķi, tomāti un burkāni jau nav ķieģeļi, kurus var ilgstoši uzglabāt noliktavā. Ja tos nevar pārdot par samazinātām cenām, pēc kāda laika jau ir jāskatās, kā tos par 30 eiro tonnā nodot Getliņu izgāztuvē. Pašlaik mēs rēķināmies ar simtiem kravas mašīnu, kas aizturētas uz Krievijas robežas, bet nopietnākas problēmas sāksies pēc pāris mēnešiem, kad būs pilnas visas dārzeņu un sakņu noliktavas."

Savukārt Jānis Strautnieks, Mālpils novada ZS "Bērzi" īpašnieks, kas nodarbojas ar piena ražošanu ainu iezīmē daudz drūmāku: "Pagaidām mēs varam tikai iztēloties, kas notiks tad, kad dokumentāri tiks apstiprināts, ka sankcijas tiešām ir stājušās spēkā. Ja piena iepirkuma cenas kritīsies uz pusi, reāli gals vairs nav tālu, bet vēl nav zināms, kad iespējamais cenu samazinājums notiks.

Taču mēs jau esam piedzīvojuši situācijas, kad nozare pielāgojas jaunai tirgus situācijai. Tā bija 2009. gadā, kad piena cenas nokritās līdz 12 santīmiem par litru, kas tagad atbilstu apmēram 0,17 eiro. Turklāt ar Austrumu tirgu mums visu laiku ir bijuši kaut kādi samilzumi, tāpēc piena cenas kopš gada sākuma ir kritušās par aptuveni 15 procentiem.

Es vairāk paļaujos uz to, ka itin visur pasaulē cilvēkiem vēders prasa savu un ir grūti atteikties no brokastīm un pusdienām. Savukārt kooperatīvs "Piena ceļš", kam es atdodu "Bērzu" pienu, allaž ir lūkojies, kur pienu pārdot par labāku cenu, un tirgus agri vai vēlu visu saliek pa vietām."